Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Gan LANCIA un ALFA ROMEO, gan iepriekšējā stāsta varonis FERRARI ietilpst FIAT koncernā. Minētos ģimenes locekļus esam iepazinuši, bet neatbildēts palicis jautājums kā dibināja itāļu auto ģimeni?

Ir pienācis laiks mūsu autobūves personību galerijā pievienot Džovanni Anjelli ( Giovanni Agnelli)  portretu.

Viņš bija tajā investoru grupā, kura 1899. gadā dibināja FIAT ( Fabrica Italiana Automobili Torino). Līgumu, ar Turīnas uzņēmēju un finansistu grupu, par jauna automobiļa izstrādi jaunizveidojamā firmā noslēdza inženieris Džovanni Battista Čeirano ( Giovanni Battista Ceirano). Pirms tam viņš savā nelielajā darbnīcā nodarbojās ar velosipēdu ražošanu. Pirmā automobiļa prototips ar nosaukumu WELLEYES bija gatavs 1899. gada martā. Spēkratam uzstādīja horizontālu divu cilindru, 3,5 zirga spēku,  663 kubikcentimetru motoru un divu pakāpju pārnesumu kārbu. Četrus mēnešus vēlāk 11. jūlijā līgums par FIAT starp direktoru padomes locekļiem tika parakstīts. Džovanni  Anjelli apņēmība un  stratēģiskā vīzija guva atzinību un viņš 1902. gadā kļuva par firmas rīkotājdirektoru. Runājot par Anjelli ģimeni jāpiemin, ka Džovanni mazdēls Džanni ( Gianni), kurš par FIAT Prezidentu kļuva 1966. gadā, nēsāja rokas pulksteni virs krekla. FIAT nopirka Čeirano darbnīcu un līdz ar to par FIAT īpašumu kļuva Čeirano patenti. Pirmais FIAT ražotais automobilis bija atvasināts no Čeirano izveidotā WELLEYES prototipa. Savukārt WELLEYS prototipa izstrādātājs, konstruktors Aristīds Faččioli ( Aristide Faccioli), kļuva par tehnisko direktoru.

Pircēju elitei domātie FIAT automobiļi kļuva populāri ne vien Itālijas, bet arī pasaules tirgū.

Kā oriģinālais ražotājs pirmo reizi  Eiropā FIAT sevi pieteica ar modeli S61, kuram uzstādīja 10,5 litru motoru. 1911. gadā tika izcīnīta uzvara Grand Prix sacīkstēs Francijā.

Džovanni Anjelli nāca pie slēdziena, ka vajag ražot automobiļus rūpnieciski un 1912. gadā tika uzsākta FIAT markas automobiļu sērijveida ražošana. Otrs svarīgs secinājums bija, ka katram auto ražotājam ir nepieciešams savs stils, kuru jāizstrādā māksliniekam, stilistam. 1912. gada modelim FIAT TIPO ZERO Anjelli lika saviem meistariem izstrādāt sešus, dažādus radiatora apdares variantus. FIAT un ALFA ROMEO pirmās sāka pasūtīt virsbūves pie meistariem. FIAT izvērsa ražošanu arī ārpus savas valsts un 1909. gadā atvēra rūpnīcu ASV. 1915. gadā bija gatava FIAT būvēta lidmašīna. Pēc Pirmā Pasaules kara beigām parādījās FIAT 501, kas bija pirmais itāļu masveidā ražotais vieglais auto.

1917. gadā FIAT pievērsās dzelzceļa industrijai un piecus gadus vēlāk tapa pasaulē pirmā elektriskā lokomotīve. Savukārt 1969. gadā nāca pludlīnijas vilciens ar 250 km/h lielu ātrumu. Savulaik arī stilīgo skuteru VESPA ražotāja, kompānija PIAGGIO bija Anjelli ģimenes kontrolē.

FIAT stratēģija paredzēja uzsākt nevis elitei, bet masveida ražošanai domātu spēkratu ražošanu. Ražošanu organizēja uz konveijera. Šāda stratēģija bija pamatā tolaik lielākajam Eiropā automobiļu kompleksam ‘’Lingotto’’, kurš sāka ražošanu 1922. gadā.

Divdesmito gadu sākumā FIAT kļuva par lielāko kompāniju Itālijā. 1927. gadā FIAT uzņēmuma vadīšanai izveidoja holdingu IFI. Divdesmito gadu beigās tapa komfortablie modeļi FIAT 521 un 525 ar sešu cilindru motoriem. FIAT 521 kļuva par pirmo šīs markas auto ar hidraulisko bremžu pievadu.

1936. gadā parādījās FIAT 500 TOPOLINO, kas bija divvietīgs auto ar 569 kubikcentimetru motoru.

Nelielo izmēru un simpātiskā dizaina dēļ FIAT 500 ieguva iesauku TOPOLINO- pelēns, kas vēlāk kļuva par auto oficiālo marku.

Sākumā izdomāja virsbūves formu un apjomu, bet pēc tam sāka apsvērt visu šasijas, ar aizmugurējo riteņu piedziņu,  mezglu un agregātu izvietojumu zem virsbūves.

No1936.līdz 1955. gadam tika pārdoti 519000 spēkratu.   FIAT 500 TOPOLINO pēdējo paaudzi 1955. gadā nomainīja modelis FIAT 600 ar aizmugurē novietotu  633 kubikcentimetru dzinēju, kas rūpnīcai atnesa vēl lielāku slavu.

Īpaši mīļa bija miniatūrā kravas pasažieru versija MULTIPLA ar četru durvju virsbūvi, kuru izveidoja uz FIAT 600 bāzes.

Piecdesmito gadu sākumā palaida ražošanā FIAT 1400, kas kopš 1953. gada kļuva par pirmo itāļu auto kam bija piedāvājumā arī versija ar dīzeļmotoru. Vispasaules slavu guva modelis FIAT 500 ar divu cilindru, gaisa dzesēšanas,  augšvārstu motoru. Auto izlaida 1957. gadā kā tālāko attīstību modelim FIAT 500 TOPOLINO un 15 gadu laikā tapa vairāk nekā trīs miljoni  FIAT 500. Leģendāro spēkratu nomainīt bija lemts FIAT 126.

Lai līdzētu tikt pie auto arī PSRS iedzīvotājiem 1966. gadā FIAT noslēdza līgumu ar Padomju Savienību par VAZ autorūpnīcas celtniecību. 1969. gadā notika FIAT 128 pirmizrāde, kas bija pirmais FIAT ar priekšējo riteņu piedziņu.

1978. gadā sāka ražot modeli FIAT RITMO, kas piesaistīja uzmanību ar savu oriģinālo dizainu, kuru radīja ‘’Bertone’’.  Speciāli autosportam izstrādāja modifikācijas RITMO ABARTH 125 TC (  vēlāk 130 TC) ar divu litru, 125 zs motoru, kuru maksimālais ātrums bija 190 km/h. ABARTH sacīkšu autobūves uzņēmumu 1949. gada 15. aprīlī dibināja Karls Abarts – Karl( Carlo) Abarth. 1950. gada Turīnas auto izstādē ABARTH prezentēja modeli 204, kura 1090 kubikcentimetru dzinējs bija pārtaisīts no standarta FIAT 1100 motora. Tā aizsākās FIAT un ABARTH ilggadējā sadarbība un šodien ABARTH ietilpst FIAT sastāvā. Kopā ar sacīkšu automobiļiem ABARTH ražoja arī izplūdes caurules. Vēlāk ražoto produkciju papildināja dažādi tuninga komplekti ielas automobiļiem, galvenokārt FIAT .

Uz FIAT RITMO šasijas ražoja četru durvju  sedanu FIAT REGATA. 1983. gadā izlaida modeli UNO. FIAT UNO bija ļoti populārs spēkrats. FIAT UNO pirmajos ražošanas gados katrs trešais Itālijā ražotais auto bija šīs markas spēkrats. FIAT UNO mantinieks pēc noņemšanas no ražošanas Itālijā bija mazās klases FIAT PUNTO, kuru ražo no 1993. gada. Tieši Džordžeto Džudžāro veidotais FIAT PUNTO 1995. gadā saņēma Eiropas Gada auto titulu.    Savukārt UNO ražošanu pārcēla uz citām rūpnīcām, piemēram ‘’Fiat-Polsca’’.   1991. gadā ražošanā nonāca mazais FIAT CINQUECENTO, kas turpināja tautas auto sēriju, kuru aizsāka TOPOLINO un FIAT 500. FIAT CINQUECENTO dizainu veidoja Džordžetto Džudžāro no ‘’Ital Design’’. 1994. gadā FIAT izlaida (2+2) kupeju, kura bija ātra jau ar sākotnējo, četru cilindru motoru bez turbopūtes, bet vēlāk tika pie turbopūtes. Pēdējo spēka agregātu aizņēmās no sacīkšu automobiļa LANCIA INTEGRALE. 1996. gadā četru cilindru dzinējus nomainīja ar jauniem, piecu cilindru, divdesmit vārstu motoriem. 1998. gada modeļa FIAT COUPE 20V TURBO maksimālais ātrums bija 238 km/h, bet rindas, piecu cilindru, divu litru   dzinēja jauda sasniedza 220 zs. Ātra reakcija uz vadīšanas darbībām, plūstoša piecu pakāpju pārnesumu kārbas darbība un pietiekami  labas dzinēja raksturlīknes vidējos apgriezienos ļāva kompaktajam FIAT auto kļūt par īstu raķeti, neatkarīgi no braukšanas apstākļiem. Superātrā stūres iekārta tika aizgūta no ‘’brālēna’’ ALFA ROMEO GTV.

Tāds ir deviņdesmito gadu varonis FIAT COUPE, bet šā gadsimta pirmajā desmitgadē FIAT mūs priecē ar jauno FIAT 500. Par godu lelles Bārbijas 50. dzimšanas dienai ir tapis šova auto FIAT 500 BARBIE. Vai tas nozīmē, ka gaviļniecei būtu jāsāk mācīties braukt?