Autodroms » Drošība

Kā izvairīties no sadursmēm ar dzīvniekiem: kurā diennakts laikā tie ir visaktīvākie?

20 Nov 2020  

Kā izvairīties no sadursmēm ar dzīvniekiem: kurā diennakts laikā tie ir visaktīvākie?Vēls rudens ir ārkārtīgi bīstams laiks. Pieaugošais tumšo stundu īpatsvars prasa īpašu autovadītāju koncentrēšanos, un aktīvi migrējošie savvaļas dzīvnieki rada papildu izaicinājumu. Tie sliktāk reaģē uz automašīnām un, izlecot uz ceļa, bieži trāpa tieši zem riteņiem.

Taču pēdējo gadu laikā automobiļi ir piedzīvojoši ļoti strauju attīstību, un dažas tajos uzstādītās drošības sistēmas brīdina vadītāju par iespējamajiem negadījumiem vai pat ļauj no tiem izvairīties.

Vissvarīgākā lieta ir redzamība

Oskars Irbītis, satiksmes drošības speciālists un Rīgas Tehniskās Universitātes pasniedzējs, atgādina, ka sadursmes ar lieliem dzīvniekiem – aļņiem, stirnām, kā arī mežacūkām – var izraisīt ārkārtīgi nepatīkamas sekas, jo to izmērs un masa apdraud gan cilvēkus, gan tehniku.

Lai arī augumā daudz mazāki dzīvnieki, drošības risku rada arī lapsas, jenoti, āpši un zaķi. Tiem parādoties uz ceļa, vadītājs var spēji bremzēt vai mēģināt dzīvnieku apbraukt, taču negaidītā manevra rezultātā nobraukt no ceļa vai izraisīt sadursmi ar citu transportlīdzekli.

Speciālists iesaka braukšanas laikā mēģināt paplašināt redzes lauku, vienlaikus atzīstot, ka to nav viegli izdarīt. Pēc viņa teiktā, cilvēka redzes leņķis ir 120 grādu, bet, kustoties vai paātrinoties, tas sašaurinās.

“Braucot krēslā vai tumsā, palīdz saprātīga ātruma samazināšana, bet jebkurā gadījumā ir jāseko ceļa nomalēm. Ja ieraugāt savvaļas dzīvniekus, samaziniet ātrumu vai, ja nepieciešams, apstājieties. Vērojiet, ko tie dara, bet nelietojiet skaņas signālu, jo tas dzīvniekus nobiedēs, un jūs nezināt, kurā virzienā tie skries,” saka O. Irbītis.

Praktiski lielākā garantija vadītāja un pasažieru drošībai tumsā ir laba redzamība. Tā nav nekāda sakritība, ka ir tik liels pieprasījums pēc Full LED lukturiem, kuru efektivitāte ievērojami pārsniedz gāzes lokizlādes jeb t.s. ksenona lukturus, kas bija populāri desmitgades sākumā.

Braucot vēlā rudenī, liela nozīme ir arī miglas lukturiem. Ne visos automobiļos tie ir uzstādīti atsevišķos korpusos: piemēram, jaunākajos Peugeot modeļos ir īpašs lukturu režīms Foggy. Kad ir ieslēgts aizmugurējais miglas lukturis, tiek samazināta priekšējo tuvo gaismu intensitāte, un vadītājs ceļu caur vējstiklu redz tā, it kā būtu ieslēgti miglas lukturi. Šāds risinājums ir izdevīgs daudzējādā ziņā – vadītājam ir labāka redzamība, auto kabīnē ir mazāk slēdžu un spēkratu ir vieglāk vadīt.

Pietiekami izplatīta ir situācija, ka ceļa malā aug krūmi vai koki, aiz kuriem dzīvniekus nav iespējams pamanīt. Tos traucē saskatīt arī meža iemītnieku kažoks, kas veido dabīgu kamuflāžu.

Pasniedzēja ieskatā šādos gadījumos drošības atbalstu var sniegt infrasarkanās nakts redzamības sistēmas. “Tās uztver siltumu, tāpēc ar šādu aprīkojumu, kas pamana dzīvniekus ceļmalā, braucēji noteikti ir lielākā drošībā,” komentē eksperts.

Tirgū ir atsevišķi modeļi, kuros uzstāda šo aprīkojumu – tāds ir dažos BMW, Peugeot krosoveros un sedanos, kā arī Volkswagen modeļos. Sistēmas darbības princips ir līdzīgs – priekšā pamanot siltuma avotu, sistēma vadītāju brīdina ar vizuālu signālu un vadītājam ir vairāk laika, lai pieņemtu labāko lēmumu. 

Visaktīvākie saulrieta un saullēkta laikā

Irbītis vēlreiz uzsver, ka braucējiem īpaši jāuzmanās pirmajā stundā pēc saulrieta, kā arī vienu stundu pirms saullēkta: šajā laikā dzīvnieki pārvietojas un ir mazāk modri.

“Pustumsā tie saplūst ar apkārtni, un vadītāji nav pieraduši, ka jāskatās ne tikai uz ceļu, bet arī uz to, kas notiek tā malās. Vēl samazinātas redzamības apstākļos ir vērts sekot ceļmalas stabiņiem, kas aprīkoti ar atstarotājiem. Ja pamanāt nozibam ēnu, iespējams, ceļu tikko šķērsojis dzīvnieks. Vienmēr jāatceras, ka daudzi meža iemītnieki ir bara dzīvnieki, un, ja ceļu šķērso viens, tam drīz var sekot vairāki citi. Piemēram, mežacūkas sivēni var iepalikt 10-15 metrus. Cita situācija, kad uz ceļa var pēkšņi parādīties dzīvnieki, ir medības. Ja pamanāt medību dalībniekus košās vestēs, labāk rēķināties, ka uz ceļa var izskriet dzīvnieki,” bilst speciālists.

Ar apdomu labāk braukt vietās, kur izbūvēts ceļa nožogojums, it īpaši, ja sēta atdala pretējās kustības joslas. Kad pārbijies dzīvnieks attopas, ka starp joslām ir šķērslis, tas vienlīdz labi var mesties gan gar sētu, gan atpakaļ mežā. Pareizākā rīcība ir pagaidīt, līdz tas atrod ceļu atpakaļ mežā. Īpašu “joku” var izstrādāt meža milži aļņi. “Alnis jau tā īpaši nebaidās no automašīnām, bet, kad tas saēdas sarūgušus ābolus, “kunga dūšā” var kļūt pavisam neuzmanīgs,” savos novērojumos daļās O. Irbītis.

No savas pieredzes viņš zina, ka zināmu efektu uz meža dzīvniekiem atstāj ultraskaņas svilpes, ko izmanto ziemeļvalstīs, kur ir milzīgas aļņu un briežu populācijas, taču ir grūti pateikt, cik iedarbīgas tās ir vietējos apstākļos.

“Galu galā pats galvenais ir ņemt vērā meža dzīvnieku faktoru vēlā rudenī un attiecīgi koriģēt ceļa uztveri. Pamanot meža dzīvniekus, drošākā rīcībā – ja to atļauj satiksmes situācija – ir pilnībā apstāties,” rezumē O. Irbītis.

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.