Autodroms » Testi

Kā visa Latvija meklēja, kur mūsu automobilim aukstums no kondicioniera pazudis!

31 Jūl 2018  

Kā visa Latvija meklēja, kur mūsu automobilim aukstums no kondicioniera pazudis!Lai gan esam gana apzinīgi un cenšamies visus veicamos darbus neatlikt uz rītdienu, arī mums – AUTODROMS komandai, gadās neparedzētas lietas. Piemēram, 32 grādu karstumā pazūd aukstums no kondicionēšanas sistēmas. Braucam pa ceļam no Mārupes uz Rīgu un viss – no restītēm sāk plūst salonā maigi karsta un virmojoša gaisa plūsma. Sīkums, bet ļoti nepatīkams!

Gluži loģiski devāmies pa taisno uz tuvāko vietu, kur var tikt pie svaigas gāzes. Šogad gan ļoti dārgas, bet citas jau nav. Meistars atlocīja piedurknes, gribēja saspraust šļūteņu galus sistēmai, bet tad pārdomāja un ar ultravioleto spuldzīti nometās uz viena ceļgala. Nedaudz izpildījis dažus jogas vingrinājumus ar rokām un galvu zem priekšējā bampera, izlīda atkal ārā un paziņoja, ka gāzi pildīt neesot jēgas, jo pilnīgi un galīgi ir pagalam blīves. Blīve pie kondicioniera radiatora un pie devēja. Esot “zaļas”.

Protams, neviens sevi cienošs kondicioniera uzpildītājs šos mezglus neremontē. Dažs labs pat pamanījies sludinājumā ierakstīt, ka remonta jautājumos lūdzu netraucēt. Tāpēc nācās pavadīt labu brīdi ar telefonu rokās, lai sameklētu tuvumā kādu, kurš ne tikai spēj atgriezt uzpildes ierīces krāniņu, bet arī novērst radušās problēmas.

Un tā, mēs jau veiksmīgi pieparkojāmies pie meistara durvīm un gaidījām aukstuma ierīces atdzimšanu. Meistars vispirms pieslēdza uzpildes uzparikti un paziņoja, ka gāze mūsu (automašīnas) sistēmā esot vairāk, kā dažs labs varot sapņot! Vēlāk noskaidrojās, ka gāze ir tieši tik daudz, cik viņai tur pēc rokas grāmatas jābūt. Un to, ka tikai retam automobilim spiediens spējot noturēties līmenī kaut vai vienu sezonu. Uzzinājām, taču vēsāk mums no tā nekļuva.

Pēc ari šī meistara veiktajiem jogas vingrinājumiem tikām pie informācijas, ka sistēma esot kārtībā un pie vainas ir elektrība. Tā gluži vienkārši nepienākot pie kondicioniera kompresora. Nāktos nomainīt komforta bloku, kur pats par sevi esot no ierindas izstājies rezistors, kurš šim modelim atsevišķi neesot nomaināms. Lai šādu šmuci novērstu, esot jāmeklē labs auto elektriķis, kuru Latvijā palicis gaužām maz. Par laimi, mums viens tāds ir pazīstams, tāpēc jau tajā pašā vakarā piestājām pie viņa darbnīcas!

Vispirms tika konstatēts, ka elektrība patiešām kaut kur pazudusi un pie kompresora nepienāk. Tad atradām tieši tādas pašas krāsas vadu centrālajā vadu mudžeklī, kurš neizskaidrojamu iemeslu dēļ teju vai pārplīsis un pārklājies ar zaļu kārtu! Meistars vadu pārgrieza un izslēdzās dzinējs. Labā ziņa tā, ka ar šādu traumētu vadu mēs tāpat tālu neaizbrauktu. tāpēc tā atklāšana bija ļoti pat svētīga. Sliktā? Elektrība pie kompresora joprojām nepienāca…

Kā nākamais posms sekoja drošinātāju pārbaude. Pateicoties dažu auto ražotāju humora izjūtai, šo operāciju varēja veikt tikai pēc tam, kad bija atvienots un izcelts no motortelpas akumulators. Kad bija izņemts gan vadības, gan komforta bloks. Kad tika noņemts gaisa filtrs un vēl dažas detaļas. Tikai tad ar brutālu spēku pa nelielu sliedīti varēja izbīdīt drošinātāju bloku un pārliecināties, ka visi drošinātāji ir veseli.

Vienmēr un visur daudz vienkāršāk ir izjaukt kā salikt. Laikam jau tāpēc drošinātāju bloka atgriešana etniskajā dzimtenē prasīja teju vai stundu. Beidzot arī elektriķis bija noskaņots padoties, jo pat pieslēgtais dators neparādīja nevienu pašu nolāpītu kļūdu. Pēdējā cerība – sistēmas spiediena devējs. Protams, tāds verķis nav instrumentu somā ikdienā līdzi nevienam. Nebija arī ne mums, ne meistaram. Tiesa gan, meistars pietupās uz viena ceļa, izbāza roku cauri radiatora restei (vienīgais ceļš pie devēja) un mēģināja notraust netīrumus no detaļas sērijas numura. Tajā brīdī ierūcās kondicionieris…

Kā izrādījās, ķibele gaužām banāla! Gluži vienkārši no savas dzimtās vietas nedaudz izsprucis vadu spraudnis. Teorētiski viņš atradās savā vietā, bet praktiski nedaudz izkustējies. Tik nedaudz, lai kontakts būtu zudis!

Mēs atkal braucam automobilī, kurā matus maigi bužina kondicionēts gaiss un, atšķirībā no āra temperatūras, salonā ir tikai divdesmit divi grādi pēc Celsija! Taču tā ir vēl viena pieredze meistara izvēlē. Mēs varam gānīties par onkuli Vaņu, kurš garāžas kooperatīvā pa vakariem skrūvē automobiļus. Bez sertifikātiem. Bez uzgaidāmās telpas un kafijas aparāta. Bez pāris tūkstošus vērta diagnostikas datora. Un būtu pilnīgi saprotami, ja viņam vainu atrast neizdotos. Taču, ja sekotu pirmo divu sertificēto, greznos stikla būros izveidoto darbnīcu īpašniekus, kas nebeidza lepoties ar pieredzi, kursiem ārzemēs, vismodernāko aparatūru un licenzētām programmatūrām, par 39 eiro lielu stundas darba samaksu mums tiktu nomainītas divas blīves, kompresors un komforta bloks… Veči! saņemieties! Varbūt ar dārgu iekārtu vēl ir par maz, lai prasītu no cilvēkiem 39 eiro stundā?

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.