Autodroms » Vēsture

Kūpošais seno laiku tvaika ugunsdzēsēju auto no ASV Amoskeag, kas ražots 1871 gadā !

29 Mai 2020  

84826174_1470119649808460_4483891620176986112_nŠoreiz ieskatīsimies pavisam dziļi ugunsdzēsēju tehnikas vēsturē, kuras kustināšanu sākumā nodrošināja vecais, labais zirgs ar kolēģiem. Apskatot pirmo reizi šo fotogrāfiju, ar bez zirga ugunsdzēsēju auto, kura uzņemta Bostonā, Masačūsetsas štatā likās, ka ugunsdzēsēju spēkrats ir aizdedzies pats un nodegs nesasniedzot ugunsgrēka vietu.
Nav jau tik traki! Uzņēmums Amoskeag Manufacturing Company nāca no Mančestras Ņūhempšīrā un savu pirmo tvaika lokomotīvi uzbūvēja 1849. gada 1. martā. Lokomotīvju ražošana veiksmīgi turpinājās līdz 1858. gada februārim. Bez dzelzceļa lokomotīvēm tapa arī ugunsdzēsēju tvaika mašīnas, kuras ražoja līdz 1876. gadam. Par pievēršanos ugunsdzēsēju mašīnām paldies jāsaka inženierim Ezekielam Strovam ( Ezekiel Straw), kurš kļūdams par ražotnes galveno administratoru meklēja inovatīvus attīstības ceļus. Interesanti, ka tvaika ugunsdzēsēju auto būves rītausmā ASV vairāki ražotāji sacentās par labākās konstrukcijas godu. Šādi publiski izmēģinājumi bija gana populāri. Tāds tests notika Bostonā 1858. gadā. Ūdens straumes augstumu mērīja izmantojot garu karoga kātu. Amoskeag savu pirmo ugunsdzēsēju auto uzbūvēja 1859. gada augustā. Tas tapa pēc Nehemija Bīna (Nehemaih S. Bean) specifikācijām. Viņš jau bija uzbūvējis vienu mašīnu, kura uzvarēja izmēģinājumā un Bostonas pilsēta iegādājās Bīna un Skota (Bean & Scott) konstrukciju par $3,500 un nosauca to par ‘’Lawrence No 7’’. Bīns, pirms 1858. gada beigām, bija atgriezies savā agrākajā darba vietā Amoskeag, lai uzlabotu ‘’Lawrence’’ mašīnu. Tā tapa Amoskeag No 1, kuru uzbūvēja Mančestras pilsētai. To nodemonstrēja pilsētā populārajā ugunsdzēsēju sacīkšu pasākumā ‘’firemen’s muster’’ 1859. gadā. Mašīna spēja izšaut ūdeni divās straumēs 203 pēdu augstumā. Kad pilsēta nopirka Amoskeag No 1, tika dibināta ugunsdzēsēju mašīnu ražotne. Drīzumā uzņēmums spēja uzbūvēt mašīnu divu mēnešu laikā pēc pasūtījuma saņemšanas. Firma garantēja sava darba kvalitāti un sūtīja kompetentu inženieri, lai uzturētu mašīnu darba kārtībā. Tapa dažādi ugunsdzēsēju auto. Lielākais pieprasījums bija pēc dubultā sūkņa ‘’arfas’’ tipa konstrukcijas. Sešstūrains misiņa rāmis bija pieskrūvēts pie sūkņa un tvaika cilindra, kas padarīja to līdzīgu arfas rāmim. Pirmās klases mašīnas svars sasniedza 6000 mārciņu kopā ar degvielu ( koksni vai oglēm) un ūdeni. Lai to vilktu, bija nepieciešami trīs zirgi. Otrās klases mašīna svēra mazāk un to varēja vilkt divi zirgi vai, ja tie aizmukuši mežā, tad vīrs. Visvieglākā bija 4 000 mārciņas svērusī viena sūkņa konstrukcija, kuras vilkšanai pietika ar vienu zirgu. To izmantoja mazās pilsētās. Kopš 1867. gada uzņēmums sāka būvēt bez zirga ugunsdzēsēju mašīnas. Tagad tvaika spēku izmantoja gan pārvietošanai, gan ūdens pumpēšanai. Maksimālais ātrums sasniedza 10-12 jūdzes stundā, bet problēmas sagādāja nelīdzeni ceļi un ziemas apstākļi. Šajās mašīnās jau izmantoja diferenciāli, kas ļāva četriem riteņiem kustēties dažādos ātrumos un pagriezties asos līkumos.
Kopš 1859. gada Amoskeag kopā uzbūvēja 550 mašīnas. Visas tapa Bīna kunga vadībā. Taču 1876. gadā Strova kungs nolēma ražotni pārdot Manchester Locomotive Works uzņēmumam. Tas vēl dažas desmitgades turpināja ražot Amoskeag tvaika mašīnas. Pēdējās tapa 1907. vai 1908. gadā. Amoskeag ugunsdzēsēju tvaika mašīnas pārdeva visā pasaulē, ieskaitot Krieviju un Austrāliju.
Cik labi, ka mūsdienu ugunsdzēsēju auto top uz kravas mašīnu šasijām un nebaidās no nelīdzena ceļa vai ziemas, kā arī nav jāstumj pašam ugunsdzēsējam.
Kristiāns Andersons

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.