Autodroms » Vēsture

Lielceļu tvaika ‘’lokomotīve’’, ar kuru var braukt uz kalniem slēpot – Stanley!

13 Mar 2020  

Stanley Model 820 ''Mountain Wagon'' 1915Šodien tiek meklētas alternatīvas degvielas, lai aizstātu, par klimata problēmu grēkāzi pasludināto, dīzeli. Savu otro atnākšanu piedzīvo elektriskie automobiļi, TV ekrānos manīti saspiestās dabas gāzes braucamie. Piedāvāju apskatīt tvaika automobiļu marku Stanley. Savulaik tvaika mašīnas konkurēja ar tiem auto, kuriem uzstādīts iekšdedzes motors. Taču mūsu senči atzina tvaika mašīnu par neizdevīgu lietošanā. Tā pat jau viņi norakstīja arī elektriskos spēkratus. Kas zina, varbūt piedzīvosim arī tvaika mašīnu atgriešanos jaunā, mūsdienīgā veidolā? Kamēr tas nav noticis, lūkosim kā bija agrāk.

Kompāniju Dry Plate Co tālajā 1897. gadā, Ņūtonā, Masačūsetsā  nodibināja dvīņu brāļi Frensis ( Francis) un Frīlens (Freelan) Stenliji. No 1899 līdz 1901. gadam firma saucās Stanley Mfg Co.  Nauda nāca no firmai Kodak pārdotās licences uz vēl vienu brāļu izgudrojumu. Tā bija foto plašu  sausās attīstīšanas un drukāšanas metode. Pirmās Stanley tvaika mašīnas parādījās jau 1897. gadā un tās pirka labi.  Pirmajā ražošanas  gadā pārdeva vairāk nekā 200 spēkratu. 1898. gadā Stanley uz laiku sacentās jūdzi garā distancē Charles River Park un sasniedza ātrumu 27,40 jūdzes stundā.  Tika izcīnīta uzvara braucienā, kuru saorganizēja pirmās auto izstādes Jaunanglijā laikā. Pēc veiksmīgā notikuma sekoja pasūtījums izgatavot 200 mašīnas. Nesnauda arī konkurenti no Locomobile uzņēmuma, par kuru lasiet šeit: http://www.autodroms.lv/auto-vestures-stasts-par-tvaika-masinu-locomobile-marku/

Brāļi no vīriem vārdā A. L. Bārbers  un J. B. Vokers ( A. L. Barber , J.B. Walker) saņēma piedāvājumu par 250 tūkstošiem dolāru nopirkt ražošanas tiesības uz Stanley modeli. Viņi ražoja šo auto ar Locomobile un Mobile markām attiecīgi. 1899. gadā Locomobile Co of America reklamēja dažus Stanley  ar Stanley-Locomobile nosaukumu.interior

Tas brāļiem atviegloja pašu konstrukcijas pilnveidošanas problēmu. Līgums paredzēja, ka Stanley jaunais modelis nedrīkstēja parādīties ātrāk par 1900. gada maiju. Pēc pauzes 1901. gadā uzņēmumu pārsauca par Stanley Motor Carriage Co un 1902. gadā parādījās otrais, pilnīgi jauns  modelis ar vienkāršu divu cilindru tvaika dzinēju bez kondensācijas un tiešo aizmugurējās ass piedziņu. Nesevišķi veiksmīgs izrādījās dzinēja novietojums zem sēdekļa. Tvaika agregāti nebija īpaši droši lietošanā. Tāpēc kopš 1904. gada tos novietoja priekšpusē zem motora pārsega. Auto rāmis veidots no koka, bet par stūri kalpo grozīklis ( angliski tiller). Locomobile no 1903. gada pārgāja uz benzīna mašīnām, bet Stanley papildināja modeļu klāstu ar 8 zs mašīnu, kuras cena bija $ 750. Viņu mašīnas kalpoja policistiem un ugunsdzēsējiem. Jaudīgākas versijas ar 10 un 20 zirgiem parādījās 1904. gadā. Divus gadus vēlāk Stanley ieguva sev raksturīgo izskatu. . Katlu slēpa zārkveidīgs pārsegs un auto bija stūres rats.  Auto paātrinājumā ‘’izpogāja’’ benzīna mašīnas.     Stanley sacīkšu automobilis ar nosaukumu Woggle –Bug  pierādīja sevi 1906. gadā. Tam bija zema virsbūve ar pludlīnijas formām, kuru nostrādāja aerodinamiskajā caurulē. Togad  Freda Marriota ( Fred Marriott) vadīts, Deitonas pludmalē,   šis auto spēja attīstīt , tolaik neiedomājamu, 127,66 jūdzes stundā  (205 km/h) ātrumu. Ātrumu lielā mērā attīstīt ļāva ļoti vieglais dzinējs ar 120 zs jaudu pie 500 apgriezieniem minūtē . Motors svēra vien 84 kg un katls deva 70 bāru spiedienu.   Rekordu tā arī nepiereģistrēja. Nākamajā mēģinājumā, pēc gada, auto, kas bija paredzēts 305 km/h sasniegšanai,  apgāzās. Ātrums avārijas brīdī bija 150 jūdzes stundā.  Nopietni cieta Marriota kungs.

Stanley ielas automobiļu maksimālais ātrums bija 120 km/h. Modelis Gentleman’s Speedy Roadster, kuru izlaida 1908. gadā, bija spējīgs attīstīt 60 jūdzes stundā lielu ātrumu un ar vienu ūdens uzpildi nobraukt vairāk nekā 50 jūdzes.81841755_2765831826796926_1320760627441958912_n

Fotogrāfijās redzamo, 1911. gadā ražoto,  zaļo auto Stanley  Model 63 Toy Tonneau aplūkoju Rīgas Motormuzeja izstādē ‘’Garāža’’.

Elektriskais apgaismojums Stanley mašīnām parādījās 1913. gadā.

Slimību epidēmijas ir traucējušas biznesam visos laikos. Tā 1914. gadā Jaunanglijā plosījās mutes un nagu sērga. Tāpēc likvidēja ceļmalas dzirdināšanas vietas zirgiem. Cieta arī Stanley, jo turpat ņēma arī ūdeni tvaika mašīnām. Tāpēc pārtrauca ražot modeli Stanley Steamer.

No 1904. līdz 1914. gadam ražoja modeli Stanley EX. Tā katls turēja 45,5 bāru spiedienu. Auto bija atkarīgā balstiekārta uz eliptiskajām atsperēm, bremzes tikai aizmugurējiem riteņiem. Būtiskākais mašīnas trūkums bija iespēja nobraukt vien 80 kilometrus.

Brāļi turpināja strādāt pie izgudrojumiem un 1915. gadā  radās jauni, V veida priekšējie kondensatori ar tērauda rāmi  tvaika dzinējiem. Tādus uzstādīja šasijai ar 130 collu riteņu bāzi.  Tas ļāva būtiski pagarināt nobraucamo attālumu un atteikties no papildus ūdens tvertnes. Šasija ļāva uzstādīt septiņvietīgu virsbūvi.  Tomēr pieauga spēkrata cena līdz $ 2,600  un pieprasījums nokritās piecas reizes salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kad Cadillac 1912. gadā ieviesa elektrisko starteri, bija skaidrs, ka tvaika auto ēra drīz beigsies. Aukstais starts tvaika auto prasīja pārāk ilgu laiku.Stanley Model 63 Toy Tonneau 1911 front

Kritās arī ražošanas apjoms. Ja 1914. gadā izlaida 743 mašīnas, tad 1915. gadā vairs tikai 126 auto. Modelis Stanley 735 parādījās 1920. gadā un ārēji līdzinājās parastajam  benzīna automobilim ar plakanu radiatoru, bet zem pārsega, joprojām, bija katls. Divpusējās darbības divu cilindru motors tāpat pa tiešo piedzina aizmugurējo tiltu. Paātrinājums bija labs.

Ne velti es virsrakstā minēju slēpot braukšanu. Attēlos redzamais, sarkanais auto ir 1915. gada Stanley Model 820 Mountain Wagon. Tā ir leģendāra kalnā braukšanas mašīna. Sākotnēji auto uzbūvēja lai nogādātu Frīlena Stenlija viesus uz viņa viesnīcu, kura atrodas Estes Park, Kolorādo štatā. Drīz kūrorti visā valstī novērtēja šādu ‘’ mikriņa’’ priekšteci. Iepatikās auto sniegums uz nelīdzena ceļa, lielā ietilpība un klusā darbība. Mašīnā varēja vest 12 cilvēkus.  Divu cilindru tvaika dzinēja jauda bija 30 zs. Kopā 1915. gadā saražoja 403 šādus auto.

Stanley Model 63 Toy Tonneau 1911Brāļi pārdeva savu firmu 1918. gadā. No 1924. gada uzņēmums saucās Steam Vehicle Corp of America. Gadu vēlāk firma tika reorganizēta.  Īpašnieku maiņa notika vairākkārt līdz 1927. gadā Stanley beidza pastāvēt. Pēdējam Stanley automobilim uzstādīja hidrauliskās priekšējo riteņu bremzes un piepumpējamās riepas.

Kristiāns Andersons

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.