Autodroms » Vēsture

Melnītis ar oranžo maliņu! Franču automobilis Lorranie Dietrich!

9 Nov 2018  

1928 Loranie Dietrich 15 CV type B3Augusta beigās AUTODROMS.LV rakstīja par aptauju, kurā apkopotas populārākās auto krāsas. Pērn uzvaru svinējusi baltā krāsa. Melnā krāsa atstāta mazākumā. Savukārt man ieraugot šo fotogrāfiju iepatikās krāsu salikums melns ar oranžo. Bildē redzams 1928. gada Lorranie Dietrich 15CV B3-6 spēkrats. Šo automobiļu marku no Francijas papētīsim sīkāk.
Lorranie Dietrich vēsture aizsākās vēl XVII gadsimtā ( 1684), kad Žans de Dītrihs (Jean de Dietrich) netālu no Strasbūras, Niderbronnas pilsētā nodibināja lielu mašīnbūves uzņēmumu De Dietrich. Deviņpadsmitā gadsimta vidū uzņēmums izgatavoja dzelzceļa sliedes, vagonus, asis, riteņus un citas detaļas.
1870. gada Francijas –Prūsijas kara dēļ Nīderbronna nonāca Vācijas teritorijā. Tāpēc atvēra jaunu franču uzņēmumu De Dietrich filiāli Lunevilles -pilsētā Francijā. Tieši tur 1897. gadā uzsāka Lorranie Dietrich automobiļu ražošanu. Sākumā tās bija pēc Amadeja Bojē juniora ( Amedee Bollee) licences tapušas mašīnas. Bojē ražoja motoru, bet Lorraniie Dietrich pārējo auto Vēlāk par pamatu ņēma Turca-Mery modeļus.
Pats slavenais Etore Bugati 19 gadu vecumā kļuva par Nīderbronnas uzņēmuma konstruktoru 1902. gadā. Viņš uzkonstruēja automobili ar četru cilindru motoru, kura darba tilpums bija 5,3 litri. Šo modeli uzreiz sāka ražot un pēc izmēģinājumiem tapa arī sacīkšu variants ar spēcīgāku motoru, kura jauda sasniedza 50 zs. Taču divus gadus vēlāk šos auto pārtrauca ražot. 1905. gadā tika pieņemts lēmums atdalīt Nīderbronnas un Lunevilles uzņēmumus izveidojot divas atšķirīgas kompānijas. Vienu sauca De Dietrich, bet otru Lorranie. Nosaukums mašīnām pēc vieniem datiem saglabājās vecais Lorranie Dietrich, bet citur teikts, ka mašīnas sauktas atbilstoši sadalīto firmu nosaukumiem. 1906. gadā galvenos automobiļu savākšanas cehus pārveda uz netālu no Parīzes esošo Aržanteju. Pati kuslākā mašīna bija apgādāta ar divu cilindru 10 zs motoru, bet jaudīgākajai uzstādīja spēka agregātu ar 12 litru darba tilpumu.

28-Lorraine-Dietrich-B3-6_DV-10_PBC_a08-800Jauns modelis 15 CV nāca 1919. gadā. Tam uzstādīja sešu cilindru motoru un mašīnai bija divas riteņu bāzes versijas A1-6 un B2-6. Par turpmāko attīstību kļuva 1922. gada B3-6 modelis, kura motoram bija 3,4 litru darba tilpums. Ar B3-6 Sport 1923. gadā Lorranie Dietrich, trīs automobiļu sastāvā, pirmo reizi startēja Lemānas 24 stundu sacensībās. Tad kļuva skaidrs, ka nepieciešams modeļa 15 CV B3-6 Sport uzlabots variants.
28-Lorraine-Dietrich-B3-6_DV-10_PBC_02-800Nākamo attīstību modelis 15 CV B3-6 Sport piedzīvoja 1924. gadā un tam bija sešu cilindru motors ar diviem karburatoriem, palielinātiem vārstiem. Mašīnas maksimālais ātrums bija 140 km/h.   Augšvārstu motora jauda bija 80 zs. Auto bija visu riteņu bremzes. Modelis 15 CV B3-6 Sport vairākkārt startēja sacīkstēs, tostarp arī Lemānas izturības braucienā. Tur 1924. gadā iegūta 2. un 3. vietas, bet abos turpmākajos gados izcīnītas uzvaras ar modeli 15 CV B3-6 Sport. Ja 1925. gadā izcīnīja pirmo un trešo vietas, tad gadu vēlāk Lorranie Dietrich aizņēma visu Lemānas goda pjedestālu. 1926. gada čempionu mašīnai 15CV B3-6 Sport pie stūres bija Roberts Bloks ( Robert Bloch) un Andrē Rossinjols ( Andre Rossignol) un viņi brauca ar vidējo ātrumu 100 kilometri stundā, un veica 148 apļus. Lai atzīmētu šo panākumu Lorranie Duietrich izlaida dažas Lemānas tipa šasijas . Attēlos redzamais ir viens no uz šādas šasijas būvētiem  Lemānas stila sporta rodsteriem. Skaistās virsbūves autori ir franču De Corvaia et Cie darbnīca. Modelis 15 CV B3-6 Sport ieguva iesauku ‘’Zīda sešiniieks’’ ( ‘the Silken Six’), jo motoram bija ļoti klusa darbība. Šim dzinējam, līdzīgi kā citiem franču sporta motoriem, piemēram, Bugatti nebija dzesēšanas ventilatora, lai neceltu troksni. Modeli 15 CV B3-6 Sport ražoja līdz 1930. gadam.
Modelis 15 CV kļuva par kompānijas pamata ražojumu ilgu laiku. Vēlāk parādījās Lorranie Diertrich 12 CV ar 2,1 litra motoru un 30 CV ar 6,1 litra spēkstaciju. Abi motori bija augšvārstu konstrukcijas. Mantinieks modelim 15 CV nāca pasaulē 1932. gadā un tas bija Lorranie Dietrich 20 CV. Uz priekšu to dzina sešu cilindru motors ar 4,1 litru darba tilpumu. Taču jaunums nespēja iekarot priekšgājēja popularitāti un 1935. gadā Lorranie Dietrich beidza spēkratu ražošanu.
Pēc 1930. gada tapa arī lidaparātu dzinēji.
Lorranie Dietrich marka pieminēta arī slavenajā Ilfa un Petrova romānā ‘’Zelta Teļš’’. Grāmatas varonis Kozļēvičs tā sauca savu auto ‘’Antilopi Gnu’’, kuram pašrocīgi bija pielicis firmas logo.28-Lorraine-Dietrich-B3-6_DV-10_PBC_a09-800
Kristiāns Andersons

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.