Autodroms » Izklaide

Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis

26 Jūn 2020 (1)

Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstisEiropas zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropas Savienību par pirmo klimata neitrālo kontinentu 2050.gadā. Elektrības nozares vadošā asociācija Eurelectric ir norādījusi, ka ilgtspējīgas enerģētikas nākotne ceļā uz pilnīgu Eiropas enerģētikas dekarbonizāciju būs iespējama, ja tiks veiktas būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas ekonomikā, kas kopumā nozīmē, ka būs nepieciešama plašāka elektroenerģijas izmantošana ne tikai transportā, bet arī rūpniecībā un ēku sektorā. Nākamajās desmitgadēs liela daļa ES pasākumu un rīcībpolitikas būs vērstas uz šo mērķa sasniegšanu, tostarp arī pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Visstraujākā elektrifikācija paredzēta tieši vieglo automašīnu segmentā, savukārt transporta nozares elektrifikācijai kopumā līdz 2050.gadam būtu jāsasniedz vismaz 63% robeža.
Lai līdz 2050.gadam tiktu sasniegts siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeņa mērķis, pēc 2030.gada būs nepieciešama strauja autoparka dekarbonizācija. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, tuvākā no tām ir Norvēģija, kam sekos arī citas.
Tomēr pirmās pārmaiņu indikācijas politiķu lēmumos varam novērot jau šodien. Divi piemēri: Hamburga ir pirmā pilsēta Vācijā, kas jau 2018.gadā aizliedza automašīnām, kuru dīzeļdzinēji neatbilst augstākajai emisijas klasei Euro6 (spēkā no 2015.gada, nosakot stingrākus ierobežojumus slāpekļa oksīdu emisijām no dīzeļdegvielas dzinējiem) iebraukt pilsētā – šis aizliegums būtībā attiecas uz 2/3 no pilsētā reģistrētajām dīzeļdzinēja automašīnām. Ir secināts, ka gaisa kvalitāte Romā ir tik slikta, ka tā ir sākusi apdraudēt pilsētas pieminekļu ilgmūžību. Lai apkarotu šo risku, Roma ir apņēmusies līdz 2024.gadam aizliegt dīzeļdzinēju transportlīdzekļu iebraukšanu pilsētas centrā. Eiropā arvien vairāk pilsētu izvirza un turpinās izvirzīt prasības pēc tīrāka transporta pilsētās.
Vēl pavisam nesen elektroauto tirgus bija ierobežots gan auto modeļu klāstā, gan pieejamo uzlādes punktu ziņā, tomēr tiek novērots straujš elektroauto modeļu pieaugums. Teju gandrīz visi autoražotāji ir paziņojuši par ambicioziem plāniem attīstīt elektroauto. Elektroauto iegādes cena parasti joprojām vel ir lielāka nekā līdzīgam iekšdedzes auto, bet aktīviem lietotājiem kopējās auto dzīvescikla izmaksas ir jau zemākas. Ņemot vērā, ka viena no elektroauto cenu veidojošajām komponentēm ir baterija, nākotnē tiek prognozēts, ka turpināsies to izmaksu samazinājums. Lai mazinātu Eiropas autoindustrijas atkarību no akumulatoru ražotājiem Āzijā, Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu atbalstīt Eiropas elektrisko akumulatoru ražotājus ar finansējumu no 3,2 līdz pat 5 miljardiem EUR.
Savukārt Latvijā, lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits kopējā satiksmē nav liels, tomēr tas arvien straujāk palielinās. Būtiskākie iemesli izaugsmei ir tehnoloģiju attīstība, un līdz ar to elektroauto ir kļuvuši pieejamāki, arvien plašāka ir uzlādes infrastruktūra, tāpat ir dažādas praktiskas ērtības elektroauto lietošanā, piemēram, bezmaksas stāvvietas Rīgas centrā, braukšana pa sabiedriskā transporta joslām un patīkama braukšanas dinamika.
2020.gada 1.aprīlī Latvijā uzskaitē ir 753 elektromobiļi
Neatkarīgi no tā, kādā tempā turpināsies elektroauto skaita pieaugums, rodas jautājumi: kur tos uzlādēsim un cik tālu varēsim aizbraukt?
Latvijā reģistrētie elektromobiļi gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci.
Izpētīts, ka vairums Rīgas un Pierīgas autovadītāju (93%) ikdienā mēro maršrutu, kura garums nepārsniedz 100 km, tajā skaitā vairāk nekā puse jeb 66% nobrauc tikai 50 km. Pētījumu dati rāda, ka 75 līdz 80% no uzlādēm notiek mājās vai privātos stāvlaukumos, savukārt atlikušie 20 līdz 25% savu elektroauto uzlādē dienas laikā publiskajos punktos.
Attīstoties tehnoloģijām, paplašinoties uzlādes staciju tīklam un samazinoties laikam, kas nepieciešams uzlādei, automašīnu izmantošanas iespējas pieaugs. Tomēr ikvienam elektroauto lietotājam svarīgs būs faktors, ka uzlādes dēļ nav nepieciešams mainīt savu dienas plānojumu.
Latvijā plaša sabiedrības daļa dzīvo daudzdzīvokļu namos, nevis privātmājās, tādēļ saistībā ar uzlādes infrastruktūras pielāgošanu jāvērtē arī šis aspekts.
Pašlaik Latvijā publiskās uzlādes absolūtais vairākums notiek tieši ātrās uzlādes stacijās, jo to mums ir visvairāk. Latvenergo esam rēķinājuši, ka, lai nodrošinātu pilnvērtīgas uzlādes iespējas, Latvijā līdz 2025.gadam būs vismaz 1000 publisko uzlādes punktu. Mēs strādājam, lai būtisku daļu no tām veidotu Elektrum uzlādes tīkls, ko turpinām attīstīt arī 2020.gadā gan paši, gan kopā ar partneriem.
Uzlādes stacijas var iedalīt pēc to ātruma: lēnās, vidēji ātrās, ātrās un ultraātrās uzlādes stacijas. Vēl viena atšķirība, vai tās ir maiņstrāvas (AC) vai līdzstrāvas (DC) stacijas. Izvēloties uzlādes risinājumu, ir jāņem vērā gan objektā pieejamā elektriskā jauda, gan izmantošanas veids, uzlādes stacijas izbūves izmaksas un tās lietotāju paradumi. Visi šie faktori ietekmēs piemērotākās uzlādes stacijas izvēli.
Patlaban Latvijā ir ap 700 automašīnu un gandrīz 100 uzlādes staciju, kas ir pilnīgi pietiekami esošajai situācijai. Protams, Rīgā tās vēlamies vairāk, jo tur pieprasījums ir vislielākais.
Esam pārliecināti, ka lietotājiem nebūs jāuztraucas, kur uzlādēt elektroauto, ES līdz 2025.gadam būs 1 miljons publisko uzlādes punktu līdzšinējo 174 000 vietā. Arī Eiropas zaļā kursa ietvaros ir noteikts, ka katrai ģimenei Eiropā ir jāspēj izmantot elektroauto, neuztraucies par nākamā uzlādes punkta atrašanās vietu. Pie tam jāatceras, ka elektroauto var uzlādēt arī no parastas 220V elektrības rozetes.
Latvenergo elektromobilitātes iespējas vērtē ne tikai kā jaunu stratēģisku darbības virzienu, bet arī kā lielākais zaļās enerģijas ražotājs un piegādātājs, kuram spēj nodrošināt ražošanas jaudas un enerģiju.
Vienlaikus augot gan elektroautomobiļu, gan uzlādes punktu skaitam, elektromobilitātes attīstība notiks straujāk nekā domājam. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2030.gadā Latvijā prognozē nedaudz vairāk nekā 30 000 elektroauto, mājas uzlādes varētu radīt vienlaicīgu jaudas pieprasījuma pieaugumu līdz 200 MW naktī, savukārt publiskās uzlādes līdz 60 MW dienas laikā. Turklāt nākošajās desmitgadēs paredzama izaugsme gan saules un vēja enerģijas izmantošanā, gan efektīvākas tehnoloģijas, tādēļ varam droši teikt, ka pietiks gan enerģijas, gan jaudas.
2019.gadā Latvenergo atvēra valstī pirmās komerciālās uzlādes stacijas: divas Rīgā un vienu Jūrmalā. Mūsu stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām, un tajās nodrošināta tikai zaļā enerģija, tādējādi vēl vairāk cienot tos klientus, kuri elektromobili ir izvēlējušies vides apsvērumu dēļ. Esam izstrādājuši norēķinu sistēmu, un Elektrum mobilajā lietotnē pieejama uzlādes staciju tīkla karte, kurai aicinām pievienoties arī citu staciju īpašniekus.
Tā kā 80% uzlāžu notiks mājās un privātajos stāvlaukumos, elektroautomobiļu īpašniekiem piedāvājam Elektrum internetveikalā iegādāties mājsaimniecībā izmantojamas uzlādes iekārtas. Tāpat piedāvājam Elektrum Solārais risinājumu, ļaujot zaļo enerģiju saražot pašiem savās mājās, lai to pēc tam izmantotu arī sava auto uzlādei.
Latvenergo turpinās attīstīt risinājumus elektroauto uzlādei gan mājās, gan birojos, gan publiskās uzlādes nodrošināšanai.

Komentāri »

  • sauna :

    Nu apkakāsies viņi ar to elektrību. Ja tā tiešām notiktu, tad nedēļas laikā pasaule paliktu bez elektrības. Un ekonomika arī apstātos.

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.