Autodroms » Viedoklis

Vai ar Latvijas auto vecumu ir tik traki – metāllūžņus nodod biežāk, nekā dodas ceļojumā

12 Nov 2018  
Foto: PEXEL

Foto: PEXEL

Izrādās, ka ceļojumu somas kravājam retāk, nekā parūpējamies par metāla atkritumu šķirošanu un nodošanu, – to apliecina uzņēmuma „Tolmets” veiktā aptauja par cilvēku zināšanām un attieksmi pret metāllūžņu nodošanu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka teju katrs otrais jeb 46% iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir nodevuši metāllūžņus un to nodošanas regularitāte variē no vienas reizes (26%) līdz pat vairāk nekā piecām reizēm (2%). Ņemot vērā, ka vidēji cilvēki tikai reizi gadā vai pat retāk dodas ceļojumos uz ārzemēm[i], var secināt, ka metāla atkritumus iedzīvotāji nodod pat divreiz biežāk.

Iedzīvotāji, kas pēdējo divu gadu laikā izmantojuši metāla pieņemšanas uzņēmumu pakalpojumus, minēja, ka galvenokārt nodod dažādus metālus (56%). Tika minēta arī veca sadzīves tehnika (31%) un automašīnas vai to daļas (12%). Lielā nodoto metāla izstrādājumu dažādība apstiprina – ikdienā Latvijas sabiedrībā veidojas liels metāla atkritumu apjoms, kuru nepieciešams šķirot un nodot tam paredzētajās vietās.

Aktīvākie metāla atkritumu šķirotāji – lauku teritorijās

Kopumā novērojams, ka, salīdzinot ar Rīgu un citām lielām pilsētām kā Ventspils, Jelgava, Rēzekne u.c., tieši lauku teritorijās vērojama lielāka aktivitāte metāllūžņu nodošanā. Tas varētu būt saistīts ar attīstīto lauksaimniecību un rūpniecību. Kamēr Rīgā biežāk tiek nodota nolietota vai bojāta sadzīves tehnika (40%) un automašīnas vai to daļas (15%), tikmēr dažādu metāla izstrādājumu, tehniku un citu lūžņu nodošana visbiežāk notiek laukos (68%).

Savukārt, salīdzinot aptaujas datus Latvijas reģionos, atklājas, ka aktīvākie metāla atkritumu šķirotāji atrodas Vidzemē – divas līdz piecas reizes pēdējo divu gadu laikā metāla izstrādājumus nodevuši 26% Vidzemē dzīvojošo, kas salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir augstākais rādītājs.

Katram veidam sava vērtība

Būtiski minēt atšķirības ne tikai iedzīvotāju paradumos, bet arī nododamo metāllūžņu veidos. Lielākoties nozares vadošie uzņēmumi pieņem plašu metāllūžņu klāstu – no vieglā metāla līdz pat liela izmēra tēraudam, skārdam, čuguna metālam un tehnikai, ko iespējams pārstrādāt. Atkarībā no metāla izstrādājuma veida un apjoma tiek aprēķināta arī atlīdzība cilvēkam, kas metāllūžņus nodevis. Kamēr par 10 kilogramiem skārda iespējams saņemt vidēji nedaudz zem diviem eiro, tikmēr tikai par vienu kilogramu vara tie būtu jau aptuveni četri eiro un vairāk.

„Tolmets” kā nozares līderis izceļas ar lielākās dažādības metāllūžņu pieņemšanu un pārstrādi. Vaicāti, vai ir dzirdējuši par šo metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmumu, 2/3 daļas iedzīvotāju apstiprināja, ka par uzņēmumu un tā darbības nozari ir lietas kursā. Turklāt 39% no šiem Latvijas iedzīvotājiem ne tikai ir informēti par uzņēmumu, bet arī ir izmantojuši tā piedāvātos pakalpojumus, nododot saimniecībā nevajadzīgos vai vairs neizmantojamos metāla izstrādājumus, tādā veidā sakopjot savu īpašumu un šķirojot metāla atkritumus.

[i]Dati no „Baltic International Bank Latvijas Barometra” 2017.jūnija pētījuma par tūrismu

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.