Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Pērnā gada nogalē mūs sasniedza ziņa, ka Nīderlandes automobiļu ražotājs Spyker ir bankrotējis. Tad nu bija skaidrs, ka jāatdod ražotājam gods un jāuzraksta par to rakstiņš. Ne velti virsrakstā pieminēju tuklo, lidojošo vīriņu no Zviedrijas, kurš dzīvo uz jumta. Pirmkārt Spyker emblēmā redzamais propellers noteikti uzrunātu Karlsonu izvēloties mīļāko auto marku un otrkārt Spyker mēģināja glābt Saab auto ražotāju, kas Karlsonam noteikti ir īpaši tuvs ņemot vērā abu saistību ar zviedru aviāciju.

Jokus pie malas un atgriežamies tālajā 1880. gadā, kad brāļi Hendriks un Jākobs Spaikeri ( Hendrik, Jacobus Spijker) dibināja kariešu ražošanas uzņēmumu. Nīderlandes karaliskā ģimene joprojām glabā Spyker ražotu karieti.  No 1895. gada viņi sāka tirgot Benz automobiļus Holandē. 1900. gadā brāļi stādīja priekšā savu pirmo automobili Spijker, kuram bija priekšā novietots, divu cilindru motors ar 5 zs jaudu, divu pakāpju pārnesumu kārba, kardāna pārvads uz dzenošajiem riteņiem. Lai pievērstu ārzemju pircējus nosaukumu nomainīja ar Spyker, taču noiets turpināja būt zems.  Vairāki Spyker modeļi varēja lepoties ar oriģināliem, tehniskajiem risinājumiem.

Gadsimta sākumā spēka agregāti bija ar diviem vai četriem cilindriem un cilindri bija viengabalaina lējuma ar darba tilpumu 1885 un 3770 kubikcentimetri.

1903.gadā parādījās Spyker ar dzinēju, kura dzesēšanas ūdens cirkulēja pa spirālveida caurulītēm apkārt cilindriem un degkamerām.

Togad pēc beļģu inženiera Jozefa Laviolettas ( Joseph Laviolette) projekta tapa Spyker 60/80 HP automobilis, kas bija pirmā pasaulē sacīkšu automašīna ar visu riteņu piedziņu. Šis auto bija modeļa 36/50 HP tālāka attīstība. To pozicionēja kā sporta auto, taču pat ar palielinātu līdz 8,8 litriem sešu cilindru dzinēja darba tilpumu Spyker bija smagnējs sacensībām uz ceļa.  Toties pilnpiedziņa palīdzēja kalnā braukšanas sacīkstēs.    Koncepciju ierosināja Jākobs Spaikers. Visiem riteņiem bija trumuļu bremzes. Vēl viena bremze atradās uz pārnesumu kārbas izejošās vārpstas. Spēkratam bija trīs pakāpju pārnesumu kārba un divu pakāpju sadales kārba. Kopā sanāca seši pārnesumi uz priekšu un divi atpakaļ.  Auto debija notika Parīzes automobiļu izstādē, 1903. gada rudenī.

Interesants spēkrats ar nosaukumu Dustless parādījās 1904. gadā. Auto Virsbūve un apakšējā daļa bija veidoti tā, ka brauciena laikā saceltie putekļi nenokļuva salonā un motora telpā.

Togad Spyker iepazīstināja arī ar elektrisko karburatoru. Šoferis varēja braucot no kalna lejā noslēgt degvielas padevi uz karburatora pludiņkameru ar adatas palīdzību, kuru vadīja elektromagnēts. Tas ļāva ekonomēt degvielu.

Ovāls radiatora režģis kļuva par Spyker vizītkarti no 1905. gada. Brāļi Spaikeri vienmēr orientējās uz ārzemju tirgu un laika posmā no 1904.- 1906. gadam izdevās Anglijā pārdot lielas partijas ar divu un četru cilindru automobiļiem. 1906. gadā modeļu gammu veidoja četri spēkrati. 1907. gadā Hendriks Spaikers gāja bojā Ziemeļu jūrā noslīkstot tvaikonim ‘’Berlīne’’. Vecākā brāļa grāmatvedības darbus nācās uzņemties Jākobam. Viņš sērijveida automobili 14/18HP izlika uz sacīkšu brauciena Pekina-Parīze starta. Tas radīja lielus zaudējumus un neatnesa slavu un dividendes. Esot gan izcīnīts sudrabs tā gada augustā pēc pusgada laikā veiktiem 15 000 kilometru.   Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu atlaist Jākobu no vadītāja amata, bet 1908. gada aprīlī uzņēmums pirmo reizi paziņoja par bankrotu. Ražošanu atsāka pēc pāris mēnešiem. Par vienīgo jaunumu kļuva modelis 40/80 HP ar 10603 kubikcentimetru motoru, kuru izgatavoja tikai dažos eksemplāros.

1909.gadā Laviolette atkal nāca klajā ar jaunumu. Šoreiz tas bija dzinējs ar šķērsām novietotām sadales vārpstām. Tās piedzina ar gliemežpārvadu, lai būtu klusāka dzinēja darbība. Divas sadales vārpstas atradās starp diviem cilindru pāriem un piedzina uzreiz četrus vārstus. Šādu mehānismu uzstādīja modeļiem 25 HP un 40HP.

Vēl viens neparasts modelis bija 12 HP, kuram transmisijas bremzes trumulis  atradās starp pārnesumu kārbu un sajūgu. Taču ieslēdzot neitrālo pārnesumu, šī bremze zaudēja jēgu.

1914.gadā sāka griezties Spyker emblēmā redzamais propellers. Spyker apvienojās ar Dutch Aircraft Factory N.V. Par kompānijas devīzi kļuva ‘’Nulla Tenaci invia est via”: Stiprajiem nav slēgtu ceļu!

Pirmā Pasaules kara laikā Spyker saražoja 100 kara lidmašīnas un 200 aviācijas dzinējus.

Pēc kara atjaunoja auto modeļa Spyker 25/30 HP ražošanu ar četru cilindru, 3,6 litru spēka agregātu, kuram bija sānu vārsti. Mašīnai uzstādīja sporta virsbūves, kuras atgādināja lidaparātu fizelāžas. Tāpēc visa sērija saucās Aerocoque. Vēlāk to nomainīja modelis C4 ar 5742 kubikcentimetru motoru no firmas Maybach. Modeļa C4 autors ir aviācijas inženieris  Fricis Kolhovens ( Frits Koolhoven). Viņam firmas vadība deva  uzdevumu iemiesot metālā devīzi ‘’Garantija visam mūžam’’.  Uzbūvēja tikai 150 C4 modeļa eksemplārus.

Pēc kara sešos gados izlaida tikai 450 mašīnas, jo noiets strauji krita. No situācijas Spyker centās izkļūt gan laižot klajā pēc franču Mathis licences tapušu mazauto, gan liekot kopā kravas auto, kuriem detaļas nāca no ASV.

Nelīdzēja ne zāles, ne plāksteris un 1925. gadā Spyker pārtrauca darbību. Firmas aprīkojumu pārdeva izsolē, bet noliktavā  atrastais, eksperimentālais Spyker 60/80 HP eksemplārs, kuru uzbūvēja 1903. gadā,  nonāca uzņēmuma pēdējā direktora rokās. Viņš nolēma to atjaunot, kaut gan līdz mūsdienām saglabātais eksemplārs būtiski atšķiras no sākotnējās konstrukcijas.

Turpinājums sekos!