Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Un tā, iepriekšējā reizē mēs tikām līdz tam, ka teorētiski iepazināmies ar ūdeņraža ģeneratoru, zinām kam tas domāts un ko ar to darīt. Pēdējais laiks izmēģināt uz paša ādas un tieši tāds ir mūsu mērķis.

Kādā saulainā vasaras priekšpusdienā pieripojam pie servisa vārtiem Jūrmalā, kur ne tikai es tikšu pie HHO ierīces, bet paši servisa saimnieki iepazīsies ar ierīces uzstādīšanas pamatprincipiem, lai turpmāk to darītu patstāvīgi. Un ir jau arī no kā pamācīties jo no tālās un saulainās Grieķijas Latvijā dažu dienu garā vizītē ieradies gan šīs ierīces izgudrotājs un radošais tēvs, gan arī uzņēmuma IR New Technology Innovations Ltd vadītājs. Starpcitu, tā sagadījies, ka uzņēmuma vadītājs amata apvienošanas kārtībā ir mūsu pašu latviešu puisis…

Eksperimentam izvēlamies savu uzticamo četru riteņu draugu – Alfa Romeo 146 ar 2.0 TS (Twin Spark) benzīna dzinēju, kurš cietis gan no pārmērīgi ātras braukšanas (lai arī daļa no paredzētajiem 150 zirgiem laika gaitā iespējams apsprāguši, dzinējs ir spējīgs uz daudz ko), gan citiem eksperimentiem.

Lai arī ražotājs paredz, ka 2.0 TS dzinējam vidēji jāpatērē 8,2 litri deviņdesmit piektās markas benzīna uz nobrauktiem simts kilometriem, patiesie rādījumi ir daudz skarbāki. Pilsētā pieticīgi spaidot pedāli izdodas iekļauties 12 – 14 litros, savukārt uz šosejas jārēķinās ar vidēji 10 litriem dārgā šķidruma.

Pirms ķeramies pie iekārtas uzstādīšanas, man drošības labad tiek paskaidrots, ka brīnumi notiek vien filmās par Hariju Potteru. Benzīna dzinējam degvielas ekonomija visticamāk svārstīsies 20 procentu robežās. Līdzīgi tas notiek arī ar dīzeļdzinējiem. Arī šajā gadījumā ekonomija visticamāk īpaši nepārsniegs 20 procentu iedaļu. Cita lieta ir ar gāzi aprīkotie dzinēji. Te ekonomija sagaidāma ap 40 procentiem un dažos gadījumos pat līdz 60. Līdz ar to lielas cerības, ka Alfa Romeo 146 turpmāk vizinās mani ar pāris litriem uz simts kilometriem netika paredzētas. Brīnumi nenotiek arī ar mazajiem un taupīgajiem dzinējiem. Ja jūsu spēkrats līdz šim patērējis 4,5 litrus uz simts nobrauktiem kilometriem, tad būtu naivi cerēt, ka tagad degviela vēl paliks pāri. Grozi kā gribi, bet zināms daudzums fosīlās degvielas jūsu braucamrīka motoram tomēr ir vajadzīgs.

Taču, kā jau noskaidrojām iepriekš, ūdeņraža ģenerators ne tikai samazina degvielas patēriņu. Tas attīra “darba virsmu” no apdegumiem un nogulsnēm kā arī piepluso pie jūsu esošajiem zirgiem vēl vismaz 10 procentus. Starpcitu, DRIVE-H2O ierīces uzstāda arī uz sporta automobiļiem. Par degvielas ekonomoju gan šajos gadījumos nav runa, bet veicot nepieciešamos vadības bloka iestatījumus, automobiļa jaudu var palielināt ievērojami.  Taču par ticamiem vai neticamiem eksperimenta rezultātiem aprunāsimies nākamreiz. Šoreiz vēl nedaudz par pašu uzstādīšanu.

Pirmais solis pareizai un efektīvai uzstādīšanai ir atrast vietu, kur visi komponenti atradīsies. Ir motortelpas, kurā tā vien šķiet, ka pašu dzinēju uzstādīt aizmirsuši! Pārsvarā tā tas ir ar gados vecākiem Vācijā ražotiem auto. Tur brīvas vietas ir atliku likām. Mūsdienu dzinēji parasti aizņēmuši gandrīz visu “dzīvojamo platību” un ar vietu visām nepieciešamām sastāvdaļām ir grūtāk. Mūsu gadījumā tiek pieņemts lēmums, ka ģenerators atradīsies zem akumulatora, savukārt ūdens trauks staro dzinēja galu un jau minēto elektrības glabātāju. Pārejās ierīces sastāvdaļas ir vadiņi un caurulītes, kas īpaši daudz vietas neaizņem. Tiesa ar vienu noteikumu – plastmasas caurulītēm nevajadzētu šķērsot tās dzinēja daļas, kuras darbībā mēdz uzkarst. Plastmasa paliek plastmasa.

Tā kā skatītāju netrūkst, tad pie lietas ķeras pats DRIVE-H2O autors, lai nodemonstrētu pārējiem, kā lietas darāmas. Viss process aizņem apmēram stundu. Ieskaitot atbildes uz daudzajiem jautājumiem. Kad montāžas darbi paveikti, visi vadu gali savienoti un caurulītes pievienotas, notiek iekārtas pārbaude. Vispirms gluži mehāniska pārbaude, vai saražotais ūdeņradis necenšas pasprukt kaut kur nemanīts garām savam tiešajam maršrutam. Tad talkā tiek ņemtas mērierīces un pārliecinamies, ka DRIVE-H2O ierīce patiešām patērē konkrētā gadījumā tikai 3,4 amperus.

Pavisam nedaudz pacietības, cienītās dāmas un godātie kungi! Jau pēc dažām dienām padalīšos rezultātos. Daži, kam esmu par tiem pastāstijis, pat atzinās, ka beidzot sākšot ticēt Ziemassvētku vecītim… Tā kā šajā stāstā neesmu ieinteresētā persona (kā daži varbūt iedomājušies) un varu vērtēt lietas objektīvi, tad šoreiz nekādi Harija Pottera brīnumi nebūs – tīkai un vienīgi fakti!