Autodroms » Testi

Elektromobiļa testa brauciena detalizēts apraksts – bezjēdzīgs ceļojums uz Latvijas ekopilsētu pēc elektrības!

5 Dec 2021 (12)

Elektromobiļa testa brauciena detalizēts apraksts - bezjēdzīgs ceļojums uz Latvijas ekopilsētu pēc elektrības!Nav vairs daudz tādu, kas kaut ko dzirdējis par slaveno kombinatoru Ostapu Benderu. Tad, lūk, tieši viņš reiz savā uzrunā teica, ka automobilis nav greznuma priekšmets, bet pārvietošanās līdzeklis. Un, cik sasodīti tuvu viņš bija patiesībai. It īpaši tad, kad jebkura autobraucēja nākotnes vīzija saistās ar ilgi un bezjēdzīgi pavadītu laiku pie elektromobiļu uzlādes stabiņa.

Kādā jaukā un ziemīgā dienā, kad ne tikai autobraucēji izvairījās no lieka brauciena piesnigušajās ielās un ceļos, bet arī ceļu un ielu uzturētāji vēroja dabas stihiju pa guļamistabas logu, AUTODROMS devās izklaides braucienā ar tuvākās nākotnes realitāti – elektrisko automobili. Pagaidām šāda veida testa braucieni vēl uzskatāmi par eksotiku, tāpēc palaist piedāvāto iespēju būtu bijis neprāts. Lai gan… Varbūt neprāts bija to izmantot!

Viss sākās daudzsološi. Automobiļa pilna baterija vēstīja, ka mūs gaida skaists un baudpilns brauciens pat veselu 276 kilometru garumā. Tik garā ceļā var doties vien agri no rīta, lai visa garā diena ir mūsu un tikai mūsu! Tāpēc pirmās dienas lielākais izaicinājums bija nokļūt no punkta A līdz punktam B. Lai arī attālums starp abiem punktiem bija vien nieka 34 kilometri, galamērķī enerģijas krājums bija atlicis vien 168 kilometriem. Tātad 34 kilometri paģērēja 108 kilometriem paredzētu enerģiju. Lai vai kā, pirmais brauciens noslēdzās veiksmīgi – mēs sasniedzām galamērķi.

Nākamā dienā atskanēja starta šāviens un elektriskais automobilis izbrauca plašajā pasaulē, lai pēc 58 kilometriem iestūrētu ekoloģiski zaļākajā Latvijas pilsētā Jūrmalā! Pilsētā, kur par gaisa maitāšanu jāmaksā nauda. Pagaidām gan tikai vasaras sezonā, taču cerības mirst pēdējās un, kas zina, varbūt nākotnē arī cauru gadu. Gluži loģiski, ka tieši elektriskais automobilis ir tas transporta līdzeklis, kurš tik kristādzidrā pilsētā būtu gaidīts vairāk par jebkuru citu braucamo. Un ja jau Jūrmalas svaigais gaiss pat naudu maksā, tad elektrisko automobiļu vizītēm te visam jābūt sagatavotam pēc labākajiem standartiem!

Tuvojoties Jūrmalai un pamanot, ka enerģijas atlikums palicis vien nieka trīsdesmit kilometriem, gluži loģiski sākām lūkot pēc tuvākās uzlādes ierīces. Dažādi interneta avoti piedāvāja dažādas versijas par uzlādes iespējām, taču vismaz trīs stabiņiem bija jābūt. Un patiešām – tuvākais no tiem uzrādījās navigatora kartē. Te gan skaidrības labad jāpiebilst, ka uzrādītajā adresē atrodama gluži parasta Jūrmalas savrūpmāja. Kārotās uzlādes iespējas pavērās ielas pretējā pusē pēc pāris simtiem metru.

Ar prāvu ieskrējienu izdevās forsēt pāris dienas nešķūrēto sniegu un jau roka sniedzās pēc kabeļa gala, lai savienotu izslāpušo elektrisko automobili ar valsts īpašumā esošā elektrības lieltirgotāja uzlādes ierīci. Pareizais vada gals tika atrasts un pat pievienots, taču draudzība ar uzlādes ierīci tā arī neizdevās. Skaidru naudu šāds zinātnes sasniegums nepazīst kā šķiru tāpēc braši pīkstinājām bankas karti. Īsta skatuves mākslinieka cienīga pauze un tad uzraksts, ka karte nav atpazīta. Arī nākamais mēģinājums tika noraidīts. Un arī ar vēl divu citu finanšu iestāžu kartēm lādētāja smadzenes galā netika.

Bet protams – XXI gadsimts, bet mēs te ar savām opīšu un omīšu bankas kartēm! Mobilajās aplikācijās ir spēks un daile! Tāpēc nosalušiem nagiem un piesnigušām kapucēm uzsākām konkrētā elektrības tirgoņa aplikācijas meklējumus. Un atkal jau vilšanās! Vai nu dižā elektrības lieltirgotāja IT speciālisti nav skolā čakli mācījušies, vai sarežģītā ekonomiskā situācija Gondurasā ietekmējusi maksātspēju, taču aplikācija pieejama tikai divos mobilo aplikāciju veikalos, pilnībā aizmirstot par trešo. Iespējams, viss bija vēl vienkāršāk un elektrības lieltirgotāji nebija pamanījuši, ka bez “aifoniem” un “samsungiem” ir vēl citi mobilo ierīču ražotāji, kas ieņem stabilu vietu mūsu ikdienā, taču sastrīdējušies ar Amerikas savienotajām valstīm.

No pirmās uzlādes ierīces mēs neizspiedām ne voltu, ne ampēru. Tāpēc drebošu sirdi devāmies tālāk. Kas meklē, tas atrod! Un mēs lepni piestūrējām pie kādas greznas villas parādes durvīm, kur dīvainā kārtā uzstutēts cita elektrības tirgotāja lādētājs. Vien neraža tā, ka pie šī elektriskā pupa jau bija paguvis piesūkties kāds Ilona Maska izstrādājums, kura saimnieks omulīgi automobiļa iekšpusē skatījās seriālu līdzpaņemtajā planšetē!

Vārds pa vārdam un viņa atlikušās 40 minūtes pārvērtās sarunās. Sarunās par elektriskajiem automobiļiem! izrādījās, ka visiem priekšnieki kā priekšnieki, bet šī kunga vizināmais boss izvēlējies tieši :teslu”. Tā nu šoferis mēģina sadzīvot ar šo pāri simts tūkstošiem maksājošo sapņu auto jau trešo ziemu. Pa vidam izskanēja virkne vārdu, kurus labāk neatkārtot, jo kārdinājums meklēt citu darbu esot ļoti liels.

“Teslas” stūrētājs filmu skatīšanos pie lādētāja veicot divas reizes dienā. Ja termometra stabiņš noslīd zem mīnus 10, tad gadās arī trīs reizes. Vidēji tās ir divas līdz trīs stundas dienā. Lai arī lepnā luksusa klases automobiļa ražotāji kaut ko stāstījuši par 500 nobraucamiem kilometriem, vasarā tie esot nepilni 300, bet ziemā labi, ja 200 kilometri. Kilometri, kas jāpavada ar minimālu komfortu, jo jau pie pāris mīnusa grādiem sākot aizsalt logi…

Bijām iedomājušies, ka tikai mūsu “lētais” eksemplārs par 58 tūkstošiem tā uzvedas. Ka tikai vārgākajiem elektriskajiem eksemplāriem vēsākā laikā automātiski izslēdzas apsilde un klimatkontroles ekrānā parādās uzraksts “soft”, kam vajadzētu nozīmēt tikai vienu – mēs tev neļausim sēdēt 20 grādu siltumā, jo tad ceļš aprausies pavisam drīz un negaidīti. Pie mīnus diviem grādiem logi mums neaizsala, bet logu slotiņas gan pinās un ļurkājās, apaugušas ar ledus un sniega kunkuļiem.

Kamēr tā salām un gaidījām tik kārotās ampērstundas, piebrauca vēl kāds nelaimīgais. Pilnīgs neveiksminieks, jo viņa nākotnes automobilis labi, ja maksāja kādus 40 tūkstošus. Kā esam pārliecinājušies iepriekšējos testa braucienos, tad šī kategorija ar komfortu iepriecināt nevar ne vasarā, ne ziemā. Arī šis elektriskā automobiļa stūrētājs pabijis pie jau aprakstītā elektrības lieltirgotāja vada gala un skumji sērīgi devies meklēt citu enerģijas avotu. Ticis līdz Kauguriem un secinājis, ka tur rindā gaida trīs ampēru un voltu kārotāji. Pēdējiem spēkiem ticis līdz šai uzlādes ierīcei, bet te mēs ar vēl atlikušu stundu enerģijas gaidībās.

Jaunais cilvēks tur pat noparkoja savu auto un devās uz autobusa pieturu – atbraukšot tuvāk naktij, kad iespējas uzlādēties būšot lielākas! Viņa sausais atlikums bija vien 7 kilometri, ar ko noteikti nepietikšot līdz trīs kilometru attālajai mājai. Un vēl atpakaļ pie lādētāja. Vismaz 50 kilometru rezerve pazudusi kūrortpilsētas lādētājus apbraukājot.

Bijām devušies aplūkot Jūrmalas rotājumus Ziemassvētku noskaņās. Runā, ka esot skaisti un elektrība netiekot žēlota. Diemžēl, to visu neredzējām, jo kopumā trīs stundas pavadījām elektrības medījumos. Dīvaini, ka uzlādes kauna stabiņš ierakts kaut kur nomaļā vietā tālu no vietas, kur cilvēki labprāt pavada laiku. Piemēram, autostāvvietā Jomas ielas galā. Droši vien ekoloģisks transports un komforts nekādi nav savienojami jēdzieni. Sadomātu vēl mēs doties dzert karstu tēju ar smalkmaizītēm, kamēr stabiņš skopi skaita procentus!

Mājupceļu veicām bez stresa. No 288 atvēlētajiem kilometriem pēc uzlādes, veicot 58 kilometrus, atlikums palika 136. Tātad labākā gadījumā ar šo pilno uzlādi mēs nobrauktu kādus 130 kilometrus. ja paveiktos. Un tomēr tagad jau mieru dvēselē, jo Ikšķilē ir kauna stabiņš! Teju vai pilsētas centrā. Paņemsim biezas vatētas segas, termosu ar karstu tēju un planšeti kādam seriālam. Jāsagatavojas, jo rīt atkal tāls ceļš mērojams – 36 kilometri līdz elektriskā automobiļa likumīgajām mājām!

Komentāri »

  • Humors :

    Jocīgi – vai tiešām mēs uz šo visu ejam?

  • GK :

    Jā mūsu Jūrmala izceļas ar savu “zaļo”politiku. Priekš tādas pilsētas uzlādes stacija 1 CSDD uzstādītā ir izsmiekls. Skaitās , ka tur, braucot cauri Jūrmalas pilsētai, App rāda vēl kādu, pie Elektrum ofisa un vēl vienu pie jūras stāvvietā, bet tur kopš likvidēja restorānu, tā nestrādā.
    Draugiem, kuri paņem auto uz testu, silti iesaku vispirms iepazīties ar tāda auto uzlādes iespējām un diemžēl specifiku / e-Mobi abonomenta karte utt./.
    Pats lietoju jau gadu elektro automobīli, būs jau otā ziema, bet neesmu izmēģinājis braucienus ārpus Latvijas robežām. Atsauksmes ir dažādas par ceļojumu dažādiem virzieniem.

  • Kristaps :

    Labs! Mums ir elektrobusi kas 90% no laika pavada pie uzlàdes ierîcèm, kuri nedrîkst braukt pa grants cełiem , jo var pazust akumulatori. Nav pievienoti kondicinieri, jo tie tèrè daudz jaudas. Ziemà gan ir pieejams ar dîzeli darbinàms Vebasto sildîtàjs. Viena dîzełbusa vietà stàv trîs elektrobusi kas ražoti Latvijà!

  • Guncha :

    Ir viena principiāla atšķirība starp elektromobili un iekšdedzes dzinēju. Degvielu var ieliet kannā un iekraut piekabē, bet elektrību nevar. Ekstrēmos gadījumos iekšdedzes dzinējus var pārbūvēt, lai tie būtu spējīgi darboties arī neatkarīgi no apgādes tīkliem (gāzģenerators, spirts), ar patreiz pieejamām tehnoloģijām ar elektroauto to nevar. Līdz ar to, pamatojoties ar ekoloģiskiem apsvērumiem, patiesībā tiek ierobežota reālā mobilitāte. Elektroauto nākotnes sabiedrībai kļūst kaut kas līdzīgs līdzīgs amišu pajūgam, kas ļauj brīvi un relatīvi nekontrolēti pārvietoties tikai noteiktā rādiusā no uzpildes stacijas.

  • Puika :

    Šī ņemšanās un šādu feļetonu rakstīšana tikai liecina, ka daudzi joprojām nav sapratuši – pārsēšanās uz elektroauto nebūs tāpēc, ka tas ir nākamais lēciens lietotāju komfortā, bet tāpēc, ka tas ir veids kā mēģināt ierobežot co2 izmešus.
    Nosacītos zaļos mērķus nesasniegs, ja visi, kas šobrīd brauc ar iekšdedzes dzinēju auto, to turpinās darīt ar elektroauto, nemaz nerunājot par tiem miljardiem āzijā, kuri līdz šim nav bijuši personīgā auto īpašnieki, bet attīstoties viņu valstu ekonomikai, tāda vēlme uzrodas arī viņiem.
    Elektorauto 90 un vairāk procentu lietotājiem dod iespēju izmantot auto savāk ikdienas gaitām bez jebkādām izmaiņām (csdd dati saka, ka vidējais auto nobraukums LV, kuri gājuši skati, ir 13tk gadā jeb 35km dienā). Toties būs pāris procenti, kuri ikdienu elektroauto parādīšanās ietekmēs būtiski (lieli ikdienas nobraukumi un braukšanas sliktos ceļa apstākļos), tad nu tiem būtu ko iebilst.

  • AG :

    Vai ta nezinājāt, ka Jūrmalas (un ne tikai Jūrmalas) parastākais auto ir dīzelis, kam ir izzāģēts katalizātors un borta dators sačipots tā, lai apiet eko draudzīgos iestatījumus?;)

  • Arnis :

    No załâs domâšanas te ir tikai CO2 ,pêc gadiem 10,kad vajadzês dabai draudzîgi pârstrâdât akumulatoru kalnus,vairs nebûs tik załi.Hibrîd auto ir daudz pârdomâtâks risinâjums gan pilsêtvidei,gan mobilitâtei .

  • Ekologs: :

    Diemžēl elektroauto ir ekoloģiska atombumba ar laika degli, jo skaidrs ir tas, ka ja uz šo adatu uzsēdinās pietiekoši lielu daudzumu lietotāju, tad ar laiku tiks ieviests atbilstošs ECO nodoklis akumulatoru nodošanai / pārstrādei, kas ir patiešām bīstams atkritums.
    Neērtības lietošanā, augstās iegādes izmaksas un bīstamība avāriju gadījumā ir tikai nelielas blaknes lielā biznesa nodrošināšanai.

  • Onkuls :

    Tur puika tā interesanti raksta, ka elektroauto tikpat būs drīz vai obligāti, jo tas zaļai videi. Nu , nu, kā tad tos saražo, kā ar tiem milzīgajiem akumulatoriem/pārveides ģeneratoriem vienlaikus, kā tad ar to ilgmūžību un kaprīzo kalpošanu aukstumā uc ekstrēmākās situācijās. Un lādēšanas iespējas, tiem kas daudzdzīvokļu mājās utt.

    Tie daži km ar normālu mazu iekšdedzes auto neko īpaši nenodara salīdzinot ar lielajām fūrēm, rūpnīcām un kaut vai dzelzceļa dīzeļiem. Es tieši dzīvoju pie dzelzceļa un kad tāds pilns sastāvs nobrauc garām un vēl piedod tvaiku, lai visu to pavilktu – atvainojiet, tur nāk ārā vienā mirklī tik, cik visu dienu kopā auto izmet, braucot pa to pašu ielu garām vai cik visas aptuveni sešas mājas kopā kurinot ar malku vai granulām dienā.
    Tā ir reāla problēma, bet tas elektroauto neko neatrisinās, pēc tam būs pilnas sētmales ar tādiem, kam galvenā detaļa beigta un tā atkal ir pārstrāde utt.

  • AAA :

    ņemot vērā vairākkārtējo alektrības cenu lēcienu, sagaidāmo akumulatoru krīzi, elektrības reālo deficītu kad nepūš vējš, nespīd saule un nav ūdens norāda tikai vienu – zaļā tēma šādā risinājumā ir izgāzusies. Ja tiešām vēlamies iet zaļo ceļu, tad risinājums tikai viens – enerģija lētāka un pieejamāka, nekā fosilā. Tātad tā ir atomenerģija + pārejas periodā – gāze (kam ir tikai 10% izmešu salīdzinājumā ar benzīnu). Bet tas atkal nepopulāri, jo tad takš sliktie tēvi Krievijā priecāsies. Be to nedrīkst pieļaut

  • Imants :

    Domāju, ka vajadzētu bīdīt ideju par auto, kas darbojas uz piena sūkalām, vistu mēsliem un kukurūzas – respektīvi tā, kā biogāzes stacijas. Katrā jokā ir daļa patiesības :)

  • Eriks :

    Nu nez. Par tiem 35km dienā… Izbraucu 2x mēn, pa 800

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.