Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons
Kādu dienu sērfojot pa facebook portālā pamanīju šo fotogrāfiju ar 1949. gada Delahaye 175 Roadster automobili. Tā kā šī marka vēl nav iekļauta autodroms.lv auto vēstures kolekcijā, tad pirmajā mirklī šķita, ka spēkrats varētu būt ASV ražojums. Taču sākot meklēt Delahaye saknes atklājās, ka tā ir franču marka.
Emīls Delae ( Emile Delahaye) bija inženieris nelielā uzņēmumā, kas ražoja dzelzceļa aprīkojumu. 1890. gadā viņš strādāja mehānikas kompānijā, savā dzimtajā, Tūras pilsētā. Vēlāk viņš nodibināja savu uzņēmumu ‘’Societe Des Automobiles Delahaye’’, kurš izgatavoja dažus vienkāršus braucamos ar viena vai divu cilindru motoriem un siksnas pievadu. 1898. gadā ražošanu paplašināja un atvēra otru rūpnīcu Parīzē. Trīs gadus vēlāk Emīls Delae pēkšņi pameta uzņēmumu sliktās veselības dēļ un akcijas pārdeva saviem kompanjoniem Demare ( Desmaris) un Moranu ( Morane), Morana kungs bija Delahaye īpašnieks un sacīkšu braucējs , bet Demare viņa sievas brālis. Emīls Delae nomira 1905. gadā.
Morans, pēc pirmo spēkratu panākumiem nodrošināja nepieciešamās investīcijas un plašākas ražošanas iespējas.

Jau 1898. gadā darbā pieņēma divus inženierus Šarlu Veifenbahu un Amadeju Varletu, kuri palīdzēja trim partneriem.
1906. gadā Veifenbahs kļuva par firmas ģenerāldirektoru. Tad Delahaye marku iepazina plašāka publika. 1908. gadā parādījās pirmais automobilis ar četru cilindru, 1460 kubikcentimetru motoru Delahaye 9CV. Cilindri bija vienotā blokā. Sekoja modelis 12 CV ar 2120 kubikcentimetru dzinēju. Abus spēkratus ražoja līdz Pirmajam Pasaules karam. Par pirmo Delahaye ar V6 spēka agregātu kļuva modelis Type 44. Te darba tilpums sasniedza 2565 kubikcentimetrus, taču auto izrādījās neveiksmīgs. Type 44 kļuva par pēdējo auto, kuram izmantoja dzinēju ar divām sadales vārpstām. Produkcijas eksportu uz Angliju sāka 1909. gadā. ASV uzņēmums White kopēja dažus Delahaye ražojumus. Pirms kara un pirmajos pēc kara gados Delahaye izvirzijās Eiropas kravas auto ražotāju priekšgalā. Īpaši slaveni bija ugunsdzēsēju auto ar četru un sešu cilindru motoriem.
Pēc ieilgušā pārtraukuma pie vieglo auto ražošanas Delahaye atgriezās 1934. gadā ar modeļiem 12CV un 18CV Super Luxe. Dzinēju darba tilpumi bija 2,15 un 3,2 litri. Spēkratus piedāvāja gan ielas, gan sporta versijās. 1935. gadā Dalahaye ieguva īpašumā savu konkurentu, franču firmu Delage. Kopš apvienošanās sākās Delahaye uzplaukums, jo togad stādīja priekšā pazīstamās, 135. sērijas mašīnas ar sešu cilindru, 3,2 un 3,6 litru motoriem. Starp šiem auto bija arī sporta Coupe des Alpes. 135. sērija kalpoja par pamatu plašai vieglo auto gammai ar modernām, pludlīnijas virsbūvēm un sacīkšu automobiļiem ar speciālām virsbūvēm, kuri uzvarēja, 1938. gada Lemānas sacensībās un Grand Prix sacīkstēs starp Gran Turismo mašīnām. 1937. gadā uzbūvēja sacīkšu auto ar V12 motoru Grand Prix sacīkstēm.
Pēc kara atjaunoja 135. sērijas ražošanu, bet 1947. gadā franču dizainers Filips Šarbono ( Philippe Charbonneaux) izveidoja jaunu ārieni visai modeļu gammai. 1948. gadā tapa pirmais, pēc kara spēkrats Delahaye 175 ar 4,5 litru motoru. Trīs gadus vēlāk tapa pēdējais Delahaye modelis Type 235 ar 3,5 litru dzinēju.
Autoražotājs beidza darbību ražojot apvidus auto VLR, kas līdzinājās amerikāņu, kara laika Willys, bet ar franču agregātiem. 1954. gadā Delahaye pievienojās Hotchkiss markai un pārgāja uz kravas automobiļu ražošanu. Divus gadus vēlāk Delahaye marka beidza pastāvēt un to nomainīja Hotchkiss.
Par šo ražotāju pastāstīšu nākamreiz!