Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Prātā nāk netālās autostāvvietas dežurante. Reiz, pirms daudziem gadiem iebraucot stāvvietā ar kārtējo testa auto, viņa domīgi noskatījās un tad teica: “Kas tā par marku? Suzuki?” Tā arī netiku gudrs, kāpēc Suzuki bija tas autobūves zīmols, kas pirmais iešāvās prātā sirmajam tantukam. Varbūt viņa bija gaišreģe un nojauta, ka kādudien es iebraukšu tajā pašā stāvvietā ar gluži jaunu melnbaltu Suzuki?

Suzuki Vitara jaunajā izpildījumā uzmanību pievērsa aizvadītā gada Parīzes auto izstādē. Varbūt tāpēc, ka blakus stāvošie angļu auto žurnālisti mēģināja Vitara degungalam piedēvēt Range Rover Evoque līdzību? Zināmā mērā tas pat varētu būt pagodinoši, ja pievēršam uzmanību abu salīdzināto spēkratu cenu zīmītēm…

Dizains ir smalka lieta un viena vienīga sprieduma šeit nav. Kolēģis, ieraugot Vitaru lepni iebraucot pagalmā, paziņoja, ka viņam esot liels prieks redzēt elektrisko Suzuki. Uz šādām domām viņu pavedināja zilas krāsas dekoratīvie elementi priekšējos lukturos. Tieši zilās krāsas dizaina elementi netiek žēloti elektriskajos braucamrīkos. Taču mūsu testa automobilis nebūt nebija ar štepseli dibenā. Gluži tradicionālas orientācijas 1,6 VVT 4WD GLX ar 120 zirgspēku jaudu un piecu pakāpju mehānisko pārnesumu kārbu. Bet iesākumā tiksim galā ar dizainu.

Suzuki Vitara jaunās paaudzes modelis ir viens no tiem, kam interjeru un eksterjeru veidojuši divi dažādi dizaineri un piemirsuši to savstarpēji saskaņot. Nevajag pārprast – tas nav slikti! Bet dīvaini gan. No ārpuses auto ir moderni jauneklīgs. Tas pārtapis no lauku opapa bobika par mūsdienīgu krosoveru ar Japānas autobūves raksturīgām iezīmēm. Tas kļuvis zemāks un apaļīgāks. Dalītais krāsojums ļauj auto pielāgot savām kaprīzēm. Ja jumts pieejams vien baltā vai melnā krāsā, tad atlikušo virsbūves daļu var izvēlēties vai nu klasiski melnu un baltu, vai arī dzīvespriecīgi optimistiskos un spilgtos toņos.

Cits stāsts ir automobiļa iekšpusē. Viss ir ļoti praktiski un funkcionāli pārdomāts. katra podziņa ir pa ķērienam, katrs rādītājs ir acu augstumā. Toties dizains te liek aizmirst jauneklīgi moderno un aizdomāties par knapi saskatāmu, ar zāli aizaugušu dubļu ceļu, priekšējo viņču un gaisa ieplūdes cauruli kaut kur virs jumta, lai dziļākā purva akacī dzinējs turpinātu murrāt. Pat sēdekli neizdevās dabūt tik zemu, lai nebūtu pārskatāms dzinēja pārsegs visā krāšņumā. Divi vienā, kas droši vien nebūt nav peļami, jo atgādina par vectēvu saknēm – neliels un veiktspējīgs apvidus auto!

Starp citu, par veiktspēju runājot. Viduskonsolē pie rokas bremzes sviras ir slēdzis, kas ļauj izvēlēties vienu no trīs režīmiem – automātisko, sporta un “sniega”, kurš tikpat labi var būt izmantots dubļos vai irdenās smiltīs. Tātad gluži par baltrocīti šo auto nedēvēt nevar. Vismaz versijā ar pilnpiedziņu pilnīgi noteikti.

Vadības ziņā uz ikdienas ceļiem pārsteidza krosoveram netipiska stūres reakcija. Aizsapņojoties varētu padomāt, ka traucies ar sportisku kupeju, kam stūre reaģē ne pa centimetram, bet milimetram. Ja ir vismaz desmit minūtes, lai pie tā pierastu, tad varētu teikt – ļoti patīkami! ja nu kas ik pa brīdim pietrūka, tad tas varētu būt mehāniskās pārnesumu kārbas sestais ātrums. Un tomēr, neskatoties uz visu, vidējais benzīna patēriņš tā arī nepārkāpa septiņu litru iedaļu. Ja galvenais maršruts plānojams pilsētu labirintos, tad pilnīgi brīvi var iztikt bez ierastā dīzelīša.

Konkrētās 1,6 VVT 4WD GLX versijā ražotājs paredzējis maksimālo ātrumu līdz 180 kilometriem stundā un paātrinājumu līdz simtam aptuveni 12 sekundēs. Ja kādam vajadzīgs auto, lai sacenstos pie krustojumiem, tad droši vien jāpastaigā gar citiem Auto Halle ekspozīcijas plauktiem. Lai gan drīzumā gaidāmais 1,6 litru dīzeļdzinējs varētu būt pietiekami sprigans.

Pavisam Suzuki Vitara pieejama ar trīs komforta līmeņiem. Mūsu gadījumā tā ir GLX un uzskatāma par visbagātāko. Un tā arī ir, jo automobilī netrūkst ne navigācijas, ne ādas apdare. GL+ versijā saglabājas 7″ skārienjūtīgais ekrāns, bet pazūd navigācija, āda, analogais pulkstenis un daži hroma dizaina elementi. Un, visbeidzot, GL, kur muziku klausīties nāksies jau bez skārienjūtīgā ekrāna palīdzības un aizmugurējos logus virināt nāksies ar “airiem”.

Toties bāzes GL versijā ar to pašu 1,6 VVT benzīna dzinēju, priekšējo riteņu piedziņu un mehānisko kārbu jums nāksies šķirties vien no 13 990 eiro! Krosoveru kolekcijā šādu piedāvājumu nav daudz. Starp citu, arī lepnākā aprīkojuma dīzeļvariantā bez papildopcijām auto izmaksās vien 21 990 eiro. Viela pārdomām un pietiekami spēcīgs arguments.

Secinājums? Ja ambīcijas sit augstu vilni, tad netērējiet laiku velti un meklējiet “iksus” vai “kū”. Ja tomēr automobilis nepieciešams kā pārvietošanās līdzeklis bez izteiktas vēlmes ieguldīt naudu lietota braucamrīka remontā, tad diži pat nav ko gaidīt un jāņem ciet.