Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Bija tālais 2007. gada rudens, kad grupa uzņēmīgu auto žurnālistu izbrauca pilnīgi jaunā modelī no Skandi Motors vāriem kaut kur Valmieras virzienā. Izbrauca, lai visu nakti vēžotu, malkotu miestiņu, runātu par auto un rīta agrumā saņemtu dāvanu – 8 gigabaitu iPod!

Nav pārsteigums, ka dāvanā bija tieši Apple iPod. Hyundai uzsākot pilnīgi jauna modeļa gaitas piedāvāja iespēju savienot iPhone vai iPad, ko toreiz piedāvāt atļāvās vien daži premium zīmoli. Šoreiz dāvanu nav, tāpēc… Jaunais Hyundai i30 – turies!

Nav jau tā, ka autožurnālisti tīšu prāt mestos apgānīt vienu vai otru zīmolu vai marku. Norādīt uz šādiem tādiem trūkumiem gan esam atļāvušies un, jācer, ka arī turpmāk atļausimies. Nu kaut vai uz to, ka Hyundai i30 audiosistēma ir vēl nebaudāmāka, kā iepriekšējās paaudzes šāda paša nosaukuma modelī. Ja absalūtā dzirde izpaliek, tad problēma atrisināta. Ja nē, tad… Kā zināms, nomainīt šo muzikālo lādīti ir visai sarežģīti, lai neteiktu neiespējami.

Taču ne jau muzikas dēļ vien kāds dosies uz veikalu pēc auto, kas ne tikai varētu būt, bet arī ir nopietns konkurents visiem Golf klases automobiļiem. Par gluži jauniem Hyundai auto šaubas pierima jau līdz ar pirmo i20 paaudzi, ko pamatīgi papildināja i40. Galvenie praktiskā latvieša iebildumi – bet kas notiks pēc gadiem pieciem? Beidzot varam pārliecināties, ka jau pieminētais i30 lielākoties tīri labi turās kopā un ne par mata tiesu neatpaliek no tik pat veciem konkurentiem. Kur nu i30! Pat Hyundai Getz vēls viens otrs sastopams tīri lietojamā stāvoklī.

Taču šoreiz ne par to, kas bija, bet to, kas vēl tikai būs!

Vizuāli revolūcija kopš 2011. gada otrās paaudzes prezentācijas Farnkfurtes automobiļu izstādē nav notikusi. Jā, auto ir ticis pie jauniem dizaina elementiem kā, piemēram, lielo radiatora resti. Starp citu, tieši šī reste padara auto vēl eiropeiskāku, kas zināmā mērā varētu būt pateicoties nelielai līdzībai ar kāda premium klases zīmola purngala dizainu.

Par eiropeiskumu nebūt nenāktos brīnīties, jo auto ir projektēts, konstruēts un līdz pēdējai skrūvītei izstrādāts Ruselheimā, kas kā zināms ir Vācijas pilsēta un šur tur jau pieminēta autobūves sakarā.

Ar izmēriem viss ir kārtībā. Pietiekami ērts plānojums gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem. Gribētos pat teikt, ka jauks un kompakts ģimenes automobilis tiem, kam ambīcijas naktī neliek celties un dzert nervu zāles. Tā kā līdz šim vēl neesam pagodināti ar iespēju tuvāk iepazīt i40, tad nemākam salīdzināt, bet sēdekļu regulācija gan i30 versijā nav ieplānota augumā raženam cilvēkam. Iespējams, tas raksturīgi kompaktklasei, lai gan aprīkojuma un izpildījum ziņā auto ir gana lepns, lai nebūtu kauns ieripot sen neredzētu radinieku pagalmā.

Salona apdares materiāli. Parasti tieši šis punkts liek pircējiem skeptiski raudzīties uz ne Vācijā ražotiem auto. Mūsdienās tas ir gluži vienkārši stereotips, jo gan paneļa plastmasas, gan visas pārejās detaļas nav ne kaitinoši grabošas, ne cietas. Turklāt, kā jau noskaidrojām, ražots šis korejietis nepavisam nav Korejā…

Dzinēja izvēles ziņā ir itkā plaša gamma, taču tajā pat laikā teju vai vieni un tie paši dzinēji ar dažādu jaudu. Pilnīgi noteikti, ka mūsu dabas nostūrī priekšroka galvenokārt tiks dota 1,6 litru dīzelim ar 136 zirgspēku jaudu, paātrinājumu līdz simtam apmēram 10 sekundēs un maksimālo ātrumu līdz pat gandrīz 200 kilometriem stundā. Ir jau arī 1,4 dīzelis ar 90 zirgspēkiem un tāda paša tilpuma benzīnnieks, taču kurš gan atteiksies no lielākas jaudas ar gandrīz tādu pašu degvielas patēriņu? Mūsu gadījumā tas bija apmēram litra robežās virs ražotāja noteiktā – ap sešiem litriem uz nobrauktiem 100 kilometriem. Starp citu, mūsu gadījums ir Hyundai i30 ar 1,6 GDi benzīndzinēju, kas sameistarots kopā ar jauno Hyundai divsajūgu septiņu pakāpju automātu.

Vadāmība. Pats grūtāk atbildāmais jautājums mūsdienās. Pat bērnam skaidrs, ka tas nav sēdināts sporta auto ar pārsimts zirgspēkiem kā minimums, milzīgiem riteņu disku ripuļiem un divdurvju skapja platuma riepām. Tas ir auto, kas pilnā mērā atbilst visām mūsdienu prasībām ģimenes spēkratam. Auto saprātīgai būtnei, kas nesapņo par trakulīgām sānslīdēm, bremzēšanu ar dzinēju un driftēšanu pa Slāvu apli. Auto ir bagātīgi piekrauts ar dažādiem elektroniskiem asistentiem, kas nejaušas kļūdas pielabos un ļaus mierīgi turpināt ceļu. Neatklāsim savas kārtis, bet tepat Pierīgā ir neliels labi saziepēts asfalta laukumiņš, kuru nedaudz aplaistot, tiek pie īstas slidotavas. Pie neliela ātruma sākoties sānslīdei auto elektriskie rūķīši vienkārši apstādina braucamrīku un neļauj sadarīt vēl lielākas muļķības kā bija paredzēts!

Secinājums? Ko gan var pateikt par auto, atrodoties tajā dažas stundas? To, ka sastrēgumā pirms tilta tas ir baudāms, ja ne audio sistēma? To, ka no Rīgas līdz Tukumam un atpakaļ nenogurst sēžamvieta? Bet, ja jau reiz secinājumi ir neatņemama mūsu darba sastāvdaļa, tad… Labs automobilis, kas atbilst vidusmēra autovadītāja prasībām ar cenu sākot no 14 290 eiro, bet mūsu testa versijā ar 1,6 litru GDi un Comfort Plus aprīkojumu par 20 275 eiro. Auto, kuru ielās un uz ceļiem gribētos redzēt daudz labprātāk kā tik pat maksājošus desmitgadīgus pielūgsmes objektus ar pirmajām rūsas pazīmēm un grūti noregulējamām izplūdes gāzēm. Nav īsti pārliecības, ka tā saka korejieši, bet mēs sakām – BANZAI!