Stāsts par citādāku Fiat ar Siata vārdu
Tā ir sanācis, ka šī gada pēdējo autodroms.lv vēstures rubrikas stāstu veltīsim Siata markai.
Kompāniju Siata 1926. gadā dibināja slavens, itāliešu sacīkšu braucējs Džordžio Ambrozini.
Par uzņēmuma pamata specializāciju kļuva Fiat markas automobiļu modifikācija. No tā arī cēlies firmas nosaukums Sosieta Italiana Applicazioni Transformazioni Automobilistiche. To var tulkot kā Itāliešu automobiļu pārbūves biedrība. Nelielās sērijās tapa arī pašu modeļi par pamatu ņemot Fiat Topolino.
Tika strādāts pie augšējās sadales vārpstas un daudzu pakāpju pārnesumu kārbām, kompresoriem un vairāku karburatoru ieplūdes.
Pirmais Siata automobilis bija modelis Amica, kuru uzbūvēja 1939. gadā. Otrā Pasaules kara laikā automobiļu ražošanu pārtrauca, bet pēc tā izlaida moto velosipēda motorus Cucciollo. Tos uzņēmēji iepirka vairumā un montēja iekšā velosipēdu rāmjos. Tā kā pieprasījums pārsniedza ražošanas iespējas, Siata panāca vienošanos ar Ducati par Cucciollo ražošanu.
Automobiļu ražošanu atjaunoja 1947. gadā un pirmais pēc kara modelis bija Bersaglieri. Tā dzinēja darba tilpums bija ¾ litra un auto lepojās ar visu riteņu, neatkarīgo balstiekārtu. Divus gadus vēlāk nāca modelis Diana ar sportisku raksturu, kuru nodrošināja Fiat 1400 dzinējs. Savukārt 1951. gadā izlaida modeli Rallye, kas bija britu MG TD kopija.
Par atpazīstamāko Siata mašīnu kļuva modelis 208, kas tapa sadarbībā ar Fiat. Siata 208 izlaida 1953. gadā un tas bija jaudīgākais auto ražotāja modeļu rindā. Līdz 1955. gadam izlaida tikai 35 mašīnas. Siata 208 asi kontrastēja ar mazlitrāžas Mitzi, kuru izlaida neilgi pirms tam.
Divi simti astotajam modelim uzstādīja Fiat divu litru V8 dzinēju ‘’Otto Vu’’ ar 110 zs jaudu, ja bija divi Weber karburatori, bet ar trim jauda vēl vairāk palielinājās. ‘Tikai motors no Chrysler varēja aizstāt Fiat 70 grādu V8 spēkstaciju. Auto bija alumīnija, trumuļu bremzes un neatkarīgā balstiekārta visiem riteņiem.
’Otto Vu’’, tulkojumā 8 V, dzinēju un šasiju izstrādāja Dante Džiakoza ( Dante Giacosa). Tos bija paredzēts lietot Fiat jaunajā, vidējā izmēra automobilī. Taču dzinējs nebija laicīgi gatavs uz Fiat 1400 prezentāciju 1950. gadā. Džiakoza izlēma, ka vajadzīgs jauns, sporta auto, kur varētu izmantot V8 motoru. Siata uzbūvēja pirmo prototipu. Fiat Otto Vu Tipo 106 tika stādīts priekšā 1952. gada martā. Tas bija pirmais Fiat ar V8 un pirmais ar visu riteņu neatkarīgo balstiekārtu. Papildus prototipa būvniecībai Siata nopirka vismaz 56 dzinējus un izgatavoja paši savu šasiju. Pārsteidzošas virsbūves uzbūvēja Balbo, Vignale un citi meistari.
Tā radās foto redzamā, 1954. gada, ķiršu sarkanā Siata 208 Balbo Coupe.
Pieprasījuma kritums noveda pie Siata bankrota 1959. gadā. Gadu vēlāk mēģināja atdzīvināt zīmolu Siata- Abarth veidolā. Par pamata darbu kļuva sērijveida Fiat automobiļu pārvēršana sportkāros. Siata pastāvēja līdz 1970. gadam un par tās pēdējo ražojumu kļuva divvietīgais kabriolets Spring, kura dizainu izveidoja trīsdesmito gadu stilā.
Arī zvaigznes, savulaik, novērtēja Siata darbu. Stīvam Makvīnam piederējusi Siata208 S Spyder ar šasijas numuru BS523 un dzinēja numuru BS070 tika pārdota izsolē par 946 000 dolāru. Spēkrata V8 dzinēja jauda bija 132 zs un to uz riteņiem nogādāja četru pakāpju, manuālā transmisija. Maksimālais auto ātrums 120 jūdzes stundā.
Makvīns to sauca par ‘’Mazo Ferrari’’ un uzlika savam spēkratam Ferrari emblēmas. Viņš nopirka Siata piecdesmito gadu vidū un pārdeva šo auto 1958. gadā.
Tādas, lūk ,brīnumainās pārvērtības notiek, ja pie ģimenes auto Fiat pārbūves ķeras klāt autosportisti.
Uz tikšanos nākamgad, kad atkal šķetināsim vēsturisko spēkratu dzīvesstāstus!
Kristiāns Andersons
Komentāri: