Citādāka Volkswagen Vabole ar nosaukumu Rometsch Beeskow
Jau rakstot par Isotta Fraschini minēju laikus, kad autobūvē vieni meistari veidoja šasijas, bet citi virsbūves. Ideju šodienas stāstam smēlos no LTV7 raidījuma Deutsche Welle Pie Stūres. Tur stāstīja par Rometsch Beeskow automobili. Nodomāju, ka par tik glītu auto būtu jāzina arī autodroms.lv lasītājiem, kuri jau pazīst citu karosēriju būvnieku Beutler.
Frīdrihs Romečs ( Friedrich Rometsch) uzsāka savu virsbūvju būvniecību 1924. gadā Berlīnē. Viņš piegādāja taksometru virsbūves dažādiem vācu ražotājiem, kuru vidū bija arī Opel. Otrā Pasaules kara laikā tapa pārvietojamās virtuves armijas vajadzībām.
Otrs šodienas stāsta personāžs ir Berlīnes iedzīvotājs Johanes Bīskovs ( Johannes Beeskow), kurš 14 gadu vecumā, 1925. gadā sāka strādāt virsbūvju darbnīcā pie Jozefa Neusa ( Jozef Neuss). Vienlaikus Bīskovs vakaros mācījās Berlīnes Pilsoņu institūta virsbūvju būvniecības skolā. Bīskovs ir dizaina autors tādu ražotāju kā Rolls Royce, Horch, Bentley un Maybach mašīnu virsbūvēm, kuras tapa Neusa darbnīcā trīsdesmitajos gados un četrdesmito gadu sākumā. Pēc kara viss mainījās. Tikai komercauto tika pie degvielas. Virsbūvju meistariem vairs nebija tik daudz darba kā agrāk. Uzņēmumu, kurā Bīskovs strādāja slēdza. 1949. gadā viņš iepazinās Romeču un tika nolemts būvēt virsbūves uz Volkswagen šasijām. Jauni laiki prasīja citu pieeju arī no virsbūvju meistariem. Ja agrāk taisīja vienreizējus automobiļus, tad tagad Bīskovs izdomāja izmantot Volkswagen pamata daļas, lai ražotu ievērojami vienkāršotas Rometch virsbūves. Tā 1950. gadā Rometsch Karroserie kļuva par vienu no pirmajiem virsbūvju ražotājiem, kas sāka ražošanu. Taču nesnauda arī konkurenti, piemēram, Karmann.
1950. gada Berlīnes automobiļu izstādē Rometsch stādīja priekšā savu pirmo automobili ‘’Sport Cabriolet’’. Aizņemtība ar auto būvniecību nebija ļāvusi padomāt par cenu. Vācu filmu zvaigzne Viktors de Kova ( Victor de Kowa) nolēma pirkt auto. Bīskovs ar Romeču ātri izdomāja cenu. Vīri paraudzījās uz Porsche stendu, kur gozējās Porsche jaunais kabriolets par 8250,00 vācu markām un tā arī Rometsch Beeskow Sport Cabriolet ieguva 8250,00 vācu markas lielu cenu. Tā bija liela nauda tolaik, jo Volkswagen Beetle maksāja 4740, 00 vācu markas. Beeskow modelis ieguva kāroto ‘’Golden Rose of Geneva’’ balvu 1953. gada Ženēvas automobiļu izstādē. Divus gadus vēlāk arī kupejas versija tika pie šīs balvas. Tika gūtas dažādas godalgas Eiropā un ASV. Ražošana ar minimālām izmaiņām instrumentu panelī, buferos un vējstiklā turpinājās septiņus gadus.
Sākotnēji Rometsch šasijas pirka pa taisno no Volkswagen dīleriem, taču vēlāk ražotājs pārtrauca piegādes. Tas tāpēc, ka tika nolemts uzbūvēt paša Volkswagen veidotu, sportisko modeli. Tad Rometch nolēma pirkt veselus Beetle automobiļus no dīlera. Taču arī mašīnas pirkt viņiem, pēc brīža, aizliedza. Tad darbnīcas strādnieki ar skaidru naudu kabatā devās pirkt mašīnas uz sava vārda, lai vēlāk tās nogādātu darbnīcā. Vēl viens variants bija, ka pasūtītājs nāca ar savu jaunu vai lietotu mašīnu uz Rometsch. Tāpēc Volkswagen šasiju daudzums bieži nesakrita ar Rometsch virsbūvju skaitu.
Volkswagen vadība liedza Rometsch eksportu uz Zviedriju, bet tā kā virsbūvju meistari atradās ASV kontrolētajā Berlīnas daļā, pavērās ceļš uz Holivudu. Galu galā Volkswagen atbildēja Rometsch ar Karmann Ghia parādīšanos. To uzzīmēja Luidži Segre ( Luigi Segre) no itāļu kompānijas Ghia, bet uzbūvēt uzticēja Rometsch konkurentiem Karmann. Interesanti, ka Bīskovs no 1956. gada sāka strādāt Karmann, kur palīdzēja tapt elegantai kabrioleta versijai kupejai, kuru būvēja Karmann pēc Segre dizaina. 1957. gadā Rometsch nomainīja Beeskow modeli ar spēkratu, kuram pilnīgi jaunu virsbūvi veidojis Bērts Lorencs ( Burt Lawrence). Tam nebija tik veiksmīgs dizains kā Bīskova radītajam modelim. Berlīnes mūra uzbūvēšana 1961. gadā neļāva lielākajai daļai Rometsch strādnieku nokļūt darbā. Spēkratu ražošanu pārtrauca un Rometch turpināja kā virsbūvju veikals līdz divtūkstošo gadu sākumā slēdza durvis pavisam.
Kopā saražoja aptuveni 175 līdz 200 Beeskow modeļu un no tiem palikuši trīsdesmit, bet braukšanas kārtībā restaurēti divpadsmit visā pasaulē.
Tapa arīdzan Beetle četru durvju versija, kuru izmantoja taksometru vajadzībām.
Kristiāns Andersons







Komentāri: