Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Foto: Žanneta Gavere

Katrs auto reiz kļūst par Opel… Ja Henrijs Fords nebūtu izgudrojis savu auto, tad Opel tā arī paliktu sliktākais… Saulīte lec, vardīte lec, Opel nelec… Tā varētu turpināt stundām. Taču cilvēks nedrīkst dzīvot pagātnē. Tie, kas līdz mūža galam staigā kļošenēs, pie pasaules progresa savu pirkstu nav pat piedūruši.

Opel Astra 1,4 Turbo Dynamic ir pilnais nosaukums mūsu testa automobilim, kurš lika gan sajūsmināties, gan vilties. Lai gan vilšanās ir tikai viena – ko darīt premium segmenta auto ražotājiem, ja visas limuzīniem piederošās ekstras ir sapulcētas vienkopus parastā kompaktklases braucamrīkā? Diezgan grūti iedomāties, kas šim automobilim trūkst. Bet mēģināsim to visu saprast daudz maz loģiskā secībā.

Bija laiki, kad svarīgākais jautājums auto testos skaitījās gaitas īpašības. Mūsdienās tas paliek teju vai pēdējā vietā vai netiek aplūkots vispār. Un nav jau arī daudz, ko teikt. Auto, kura cena sākās ar apmēram 20 tūkstošiem, bet nepārsniedz 50, vairāk vai mazāk uz ceļa izturas vienādi. Tātad – labi! Ja arī kāds trūkums aprēķinos un ritošajā daļā, tad to veiksmīgi likvidē un kompensē elektronika.

Konkrētā eksemplāra dinamika ir lieliska – 150 zirgspēku jauda ir pilnā mērā pietiekama saprātīgam braucienam. Bez riska nesavaldīt auto un tajā pat laikā pabeigt apdzīšanas manevru bez izvalbīto acu sindroma. Pēc ražotāja datiem līdz simtam Opel Astra 1,4 Turbo ieskrienās 8,5 sekundēs. Jauki. Pat ja tās būtu 10 vai 15, nekur daudz ātrāk tāpat nenokļūsi. Ja nu vienīgi kapos, bet gan jau paspēsim…

Degvielas patēriņš ir cits stāsts. Ražotājs vidējo patēriņu nosaucis kā 5,1 litru. Tā kā no sirds kavējām uz Tartu rallija starta filmēšanu, pedālis no mūsu puses juta zināmu spiedienu. Ikdienai netradicionālu spiedienu. Vidējais degvielas patēriņš – 6,3 litri 95. markas benzīna uz nobrauktiem 100 kilometriem. Varētu teikt – vidēji labs dīzeļdzinēja sniegums!

Protams, var izvēlēties šo konkrēto Astra versiju par 19 552 eiro standartaprīkojuma izpildījumā. Bet tad pietrūks šādas tādas nu ļoti jau nu patīkamas lietas. Ar papildarīkojumu mūsu testa auto izmaksā jau 28 567  eiro, kas cenas ziņā tuvojās biznesa klasei. Nevarētu apgalvot, ka lēti, taču arī citi “tautas” automobiļi sen jau pārkāpuši visiem pieejamā minimuma robežu. Latvijā pieejamā minimuma. Varbūt tāpēc arī šis eksemplārs daudz vairāk sāks interesēt pēc gadiem pieciem. Rumbulā…

Spilgti sarkana krāsa, glītas sānu līnijas, sportisks pungals un tik pat sportisks pakaļgals. Sarkanā krāsa izvelk pat tās vietas, kas izskatās nedaudz… Bet tā ir un paliek gaumes lieta. Lielisks auto trīsdesmitgadniekam. Zaļā gurķa stadija jau pagātnē, bet opapa statuss arī vēl nav iestājies. Sirmai galvai šāds spridzeklītis vairs nepiestāv. Un īsti nac arī vajadzīgs. Ja sarkano krāsu droši varētu atstāt, tad tuvāks sirdij tomēr būtu dīzeļa līganais tarkšķis.

Pasaules Gada auto 2016! Atrodoties Ženēvā un gaidot izstādes durvju vēršanos, šis paziņojums nepārsteidza. Pasaules mērogā nē. Dažādu vietējā ciemu padomju līmenī gan pārsteigtu. Jo nabadzīgāks ciems, jo smieklīgāka izvēle. Bet Opel Astra šo titulu ir pelnījis ar visiem četriem riteņiem un antenu uz jumta!

Bieži vien pret elektroniskajām rotaļlietām AUTODROMS izturas ar zināmu skepsi. IT risinājumi maksā centus, bet tiek pasniegti kā 1905. gada revolūcija. Nu cik cilvēki ikdienā izmantos parkošanās asistentu? Šī manipulācija aizņem vairākas minūtes, kas ir neiedomājami lielpilsētu stresā un cīņā par stāvvietu. Te bijām spiesti ar cieņu noliegt galvu – joslu atpazinējs ir perfekts. Šo funkciju droši varētu nodēvēt par bezpilota bāzes versiju. Pat ar klēpī saliktām rokām auto nepārkāpj baltās līnijas un neļauj nobraukt no ceļa. Tiesa gan, tam tas nav domāts. Drīzāk gan glābējzvans neuzmanības gadījumā vai pie iemigšanas. Jo ilgāk ļauj automobilim braukt pašam, jo straujāka tenterēšana no vienas līnijas pie otras. Un tomēr tas strādā nevainojami. Pat pie mūsu izdrupušajām un izbalējušajām līnijām.

Intelektuālās gaismas ir nākamais iemesls aizdomāties par Opel Astra. Tumsā redzi vien to, ka lukturi dzīvo paši savu dzīvi! Sekundē neskaitāmas reizes ieslēdzas un izslēdzas lukturu bloki, izgriežot no sava spīdējuma visu, kam gaismas stars varētu traucēt. Nakts režīmā no Tartu līdz Rīgai tā arī nesagaidījām kādu neapmierinātā gaismas signālu. Un atkal jau dziļi noliegta galva šīs opcijas priekšā.

Opcijas ir daudz un dažādas. Daļu no tām autobraucējs neizmantos nekad. Daļu šad un tad. Bet daļu izmantos ikdienā un nebeigs slavēt veco zēnu Ādamu opeli.

Secinājumi? Visticamāk konkrēts viedoklis varētu rasties tad, kad šim auto beigsies ražotāja piešķirtā garantija. Kamēr auto ir jauns, vienīgā vēlme varētu būt doties pēc iespējas tālākā izbraucienā. Ventilēt un masēt dibenu, klausīties gana kvalitatīvu audio sistēmas skanējumu, neķert ceļazīmes stabos, bet sekot tām līdzi instrumentu panelī. Un… Maksāt ikmēneša nodevu līzinga kompānijai!

P.S. Paldies kompānijai AUTOFAVORĪTS par jauku braucienu!