Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Auto pārdevēji parasti izceļas ar atjautību, lai pārdotu pēc iespējas nodzītāku auto par pēc iespējas lielāku naudu. Tāds ir viņu darbs. Tā ir viņu maizīte. Reizēm negodīga, bet maizīte, kuru tiem palīdz sarūpēt paši pircēji. Pircēji, kas darbībā ir komiskāki par Monako cirka festivāla klauniem.

Ar saviem novērojumiem labprāt dalās AUTODROMS lasītājs, kurš nolēmis pārdot savu auto un ik dienu uzjautrinās pircēju izdarību dēļ. Mēs varam vien piekrist tam, ka mūsu lielākā problēma ir mēģināt izlikties par tiem, kas mēs neesam. Tēlot pašus gudrākos, prasmīgākos, bagātākos…

Pēc sludinājuma izvietošanas interneta dzīlēs, teju katru dienu mūsu lasītājam zvana potenciālie pircēji, lai vienotos par automobiļa apskates iespējām. Gribi pārdot – jārāda. Lūk daži spilgtākie eksemplāri pāris nedēļu laikā…

1) Bez liekiem vārdiem ķeramies pie testa brauciena. Lai saprastu automobiļa “dvēseli”, pircējam vajagot nobraukt vismaz 20 kilometrus. Lai iet un izbraucam uz tā dēvētā Tallinas apvedceļa. Brauciena laikā tiek izspaidītas visas pogas, pārregulēti visi spoguļi, dažas minūtes ieslēgta audiosistēma pilnā skaļumā. Tad sākās interesantākais… Neizprotamas starpgāzes, mēģinājumi pārslēgties no otrā uz sesto pārnesumu, strauja bremzēšana vismaz desmit reizes no vietas. Tas viss tiek pavadīts ar ironisku smīnu, kam vajadzētu nozīmēt, ka pircējs zina kaut ko tādu, par ko jums pašam nav pat nojausmas. Vizuālā apskate ir īsa, bet tik pat saraustīta – nocelts aizmugurējais sēdeklis un pirkstu galiem paraustīti stiprinājumi (sejā tas pats noslēpumainais smīns), ar pirkstu paurbināta priekšējā emblēma, paraustītas akumulatora klemmes. Noslēgumā skan verdikts – darba te ir bez gala, bet esmu gatavs to uzņemties! Tiesa gan šis pats pircējs pēc pāris stundām pārzvana un paziņo, ka viņa draugs sazinājies Vācijā ar vajadzīgiem cilvēkiem un noskaidrojis, ka odometra rādījums nav 164, bet 173 tūkstoši, līdz ar to šis auto viņam nederot… Dīvaini! Kāds sakars Vācijas vajadzīgajiem cilvēkiem ar Latvijā pirktu auto?

2) Enerģisks, jauns puisis atsakās no iespējas izbraukt līkumu. Pietikšot ar iedarbinātu dzinēju. Pāris reizes uzrūcina, uzmanīgi klausās un pie sevis kaut ko murmina. Atskan dīvains jautājums – kāpēc nedūmo? Kā gan es varu zināt, kāpēc nedūmo? Varbūt tāpēc, ka vienmēr laicīgi nomainīta eļļa un filtri, vai ka izmantota tikai degvielas uzpildes stacijā pirkta dīzeļdegviela? Šī atbilde neapmierina. Tā nevarot būt… Virsbūves apskate prasa daudz vairāk laika. Ar nagu tiek paskrubināta te viena detaļa, te otra. Tad ar mutē samitrinātu rādītājpirkstu nobraukts gan apputējušiem auto sāniem. Gluži kā snaiperis, jaunais puisis ar vienu piemiegtu aci skatās gar visām virsbūves plaknēm. Pašūpina auto aizmuguri un neapmierināti papurina galvu. Tad atkal sēžas automobilī un histēriski rausta ātruma pārslēgu. Nākamais jautājums – kāpēc tik precīza kulise? izliekos nedzirdējis. Reizes piecas apejam apkārt automobilim un tad nākamais jautājums – šis auto bisjis sadauzīts lupatās… Pats sasiti? Nesagaidījis atbildi, jaunais cilvēks dodas prom pat neatvadījies.

3) Šitam auto ir pārsisti numuri – saka kārtējais pircējs, veroties priekšējā automobiļa stiklā. Pieļauju domu, ka runa ir par VIN kodu, kas saskatāms labajā apakšējā vējstikla stūrī. Taču pircējs paliek nelokāms – es taču saku – pārsisti! Kur un ar ko pārsisti? Atbildē viszinoši galvas mājieni un piemiegta kreisā acs! Tad pircējs nometas uz viena ceļa un lūkojas zem aizmugurējā bampera. Slīkonis – atskan stingrs slēdziens. Prasu, vai tur jūras zāles palikušas, bet saņemu to pašu viszinošo galvas mājienu… Mani tā nepaņemsi! Es 15 gadus strādāju BMW! Tā pircējs. Pat bail iedomāties, par ko šis kungs tur strādājis, jo nākamais solis ir vēl dīvaināks. Priekšējā spārna bakstīšana ar ikšķi un secinājums – HA! PLASTMASA!!! Gan jau, ka Čiekurkalnā labots, jo tur Ivčiks tādus taisa… Šķiet, BMW bijušais darbonis nebija lietas kursā, ka daudziem modeļiem jau sen ne viena vien virsbūves detaļa tiek izgatavota no plastikas. Nobeigums pārsteidz – par šādiem gājieniem draud kriminālatbildība! Tā nosaka potenciālais pircējs un iekāp savā Nissan Almera.

Stāstu varētu turpināt un turpināt. Visi, ieskaitot divas dāmas, ir izrādījušies augstākās raudzes autobūves speciālisti un atklājuši šausminošas lietas tikai viņiem vien zināmiem paņēmieniem. No vienas puses, protams, piesardzība lieka nemēdz būt! No otras – varbūt ir vērts pieaicināt palīgā kādu nozares korifeju, lai neizskatītos pēc pilnīga dīvainīša vai profesionāla klauna. Vēl jo vairāk, ja pārdevējs tiešām ir nozares pārstāvis ar ilgu un raženu pieredzi! Nesmīdināsim pārdevējus!