Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Pirmās autosacīkstes, kurās uzvarēja automašīna ar Renault dzinēju, bija 1902.gada autosacīkstes Parīze-Vīne.

110 gadus vēlāk, Renault līdera pozīcijas dzinēju ražošanā ir acīmredzamas gan automobiļu ražošanā, gan sacīkšu trasē.

• Kopš pirmā, vēsturiskā, panākumiem bagātā pirmā soļa Lepic ielā Parīzē 1898.gadā un līdz pirmajai Renault dzinēja uzvarai autosacīkstēs 1902.gadā (autosacīkstes Vīne-Parīze), un līdz uzņēmuma 10. Formula1 konstruktoru pasaules titulam ar Renault RS27 2011.gadā, inovācijas un pirmatklājēju gars ir uz visiem laikiem kļuvuši par neatņemamu zīmola sastāvdaļu.
• Tieši Renault ilgā darbības vēsture ir par pamatu tās vadošā dzinēju ražotāja statusam, kas spēj pieņem vislabāko un noturēties piramīdas virsotnē. Pēdējo 110 gadu laikā Francijas automobiļu ražotājs ir pastāvīgi apgāzis ierobežojumus, pateicoties drošajai filosofijai, tas ir, ražot uzticamus, augstas veiktspējas dzinējus, izmantojot inovatīvus risinājumus. Tā ir filosofija, kā saknes ir meklējamas uzņēmuma dibinātāja izcilajai mehāniskajai domāšanai.
• Zīmola gūtā pieredze sacīkšu trasē Renault ir vērtīgs ieguvums ne tikai tēla ziņā, protams, bet pateicoties arī tā ieguvumiem energoefektīvu tehnoloģiju jomā, kas, savukārt, ir arī ieguvums, ceļu lietotājiem.
• Pirmais šīs pieejas piemērs ir dzinēju Energy sērija, kur Renault pieaicināja dažus no tā talantīgajiem Formula 1 inženieriem. Viņu zināšanas par sacīkšu spēka ierīcēm palīdzēja optimizēt jauno dzinēju energoefektivitāti un noteikt jaunu etalonu dzinēja tilpuma samazināšanas^[1] jomā, pateicoties vēl neredzētai tehnoloģiju paketei šim sērijas līmenim. Tas, savukārt, pat līdz 25% samazināja degvielas patēriņu un CO₂ izmešu daudzumu.

Jaunatklājēja gars tā DNS “Tas nekad neizdosies”

…sākās, kad Lūiss Reno izgudroja tiešo piedziņu

“Ir kāds jauns cilvēks, kurš ražo automašīnas, kas ir elegantas, klusas un vienkāršas… un kurš dara vairāk nekā jebkurš cits, lai padarītu tās populāras. Viņam pat vēl nav trīsdesmit gadu, viņš ir multimiljonārs panākumu virsotnē, un viņam joprojām piemīt darbošanās dzirksts, entuziasms un apakšleitnantam raksturīgā nodošanās savam darbam. Viņa vārds ir Lūiss Reno.” (L’Auto – 1910)

Nemitīgas inovācijas un domāšana ārpus rāmjiem… Tāda attieksme vadība jauno Lūisu, kad viņš ģimenes mājas dārza šķūnītī darbojās ar savu De Dion Bouton trīsriteni. Viņa apņemšanās palīdzēja viņam radīt voiturette (nelielu automobili) un izgudrot tehnisku koncepciju, kas vēlāk apgrieza autobūves nozari kājām gaisā: tiešā piedziņa, izmantojot universālo transmisijas vārpstu Tā bija tehnoloģija, kuras darbībai neviens neticēja, bet tās efektivitāte bija neapšaubāma, kad 1898.gada Ziemassvētku vakarā automobilis uzbrauca pa stāvo Lepic ielu. Šis izgudrojums nodrošināja 21 gadu vecajam jaunietim pirmo duci pasūtījumu, un, lai arī tolaik viņš, iespējams, to neapzinājās, viņš bija sācis autobūves nozares revolūciju. Tiešās piedziņas koncepcija pakāpeniski paplašinājās un nav pārspēta vēl šodien, tā joprojām ir ikvienā jebkurā vietā pasaulē ražotā automobilī.

110 gadi dzinēju inovācijas

Savas aizrautības un tehnisko izaicinājumu izjūtas vadīts Reno turpināja inovatīvo darbu, lai radītu arvien jaudīgākus dzinējus. Pēc paša pirmā viņa radītā dzinēja, divu cilindru vienības, kas tika izstrādāta 1902.gadā, vispirms viņš sāka darbu pie četriem pēc tam sešiem, pēc tam astoņiem cilindriem, lēnām, bet droši pozicionējot sevi savas jomas virsotnē. Ņemot vērā tā sniegumu un tā sagādāto aizraujošo prieku, Renault 40cv sešu cilindru dzinējs 1920. un 1930.gados kļuva par etalonu. Aizstājot deviņus litrus un ar daudziem aizbīdņiem uz krāna ar zemiem apgriezieniem, tas ļāva Reno piesaistīt prestižu klientu loku un, kas ir vēl svarīgāk, ražot tā laika prezidenta limuzīnus.

Tomēr Lūisa Reno aizrautība neaprobežojās tika ar automobiļiem, viņu aizrāva viss, kas varēja kustēties. Reno izstrādāja arī furgonus, mazus autobusus un ģeneratorus, kā arī gaisa dzinējus, no kuriem daudzi gaisā uzstādīja jaunus rekordus. Šīs dažādības nepieciešamību noteica arī Pirmais Pasaules karš, kā dēļ Reno sāka izstrādāt arī militāros transportlīdzekļus, tai skaitā slaveno FT17 tanku. Sverot tikai 6,5 tonnas, tas bija uz pusi vieglāks nekā citi modeļi 1917.gadā.Tas varēja uzbraukt arī 45 grādu slīpā leņķī, un tam bija izšķirošs ieguldījums konflikta iznākumā. Reno izstrādāja arī gaisa dzinējus un pat izgatavoja visu lidaparātu Billancourt.

Vēl viens produkts kā pagrieziena punkts uzņēmuma agrīnajā vēsturē bija Renault AG7 taksometrs, no kuriem daudzi tika izmantoti, lai rekordātrumā pārvietotu karavīrus uz Pirmā Pasaules kara Marnes kaujas fronti, kur ienaidnieka līnija tika veiksmīgi atspiestas atpakaļ.

Renault izcilie dzinēju izgudrojumi

Lūisa Reno ēra

1898: Patentēta tiešā aizmugures piedziņas mainīgā vārpsta.

1902: Lūiss Reno izstrādā un pārdod pirmo dzinēju; patentēts turbolādētājs.

1904: Patentēta nomaināmā svece.

1920: Iebūvēts sešu cilindru dzinējs 40CV (deviņi litri); ievērojami vieglāka braukšana, pateicoties berzei, ko nodrošina zemais apgriezienu skaits. 40CV savā laikā bija braukšanas prieka etalons.

1923:

– Patentētas mehāniskās servo bremzes.

– Patentēti papildu sadales vārpstas un  aizbīdņa dizains.

Régie Renault:

1947: tiek izstrādātas un nodotas ekspluatācijā automātiskās līnijas, lai nodrošinātu masveida dzinēju ražošanu.

1961: pirmā ūdens dzesēšanas sistēma ar izplešanās flakonu Renault 4. Šī automātiski regulējam sistēma nozīmēja to, ka autovadītājiem vairs nevajadzēja uzpildīt ūdeni, kas līdz tam bija obligāts un ne visai patīkams darbs.

1965: pirmais alumīnija dzinējas ar cilindra galvas blīvi (lai kompensētu alumīnija motora kartera un atlieto cilindra bukšu dažādo izplešanās pakāpi). Šis četru cilindru dzinējs darbināja ne tikai Renault 16, bet arī A110 Alpines, kas uzvarēja 1973.gada pasaules rallija čempionātā

1978: pirmais masveidā ražotais turbolādētais dzinējs Renault 18.

1979: pirmais standarta alumīnija dīzeļdzinējs (J8S).

Renault SA:

1980: Fuego; pasaules ātrākais dīzelis, sasniedzot ātrumu 200 km/h.

1988: R21 2.0 Turbo (175 km/h / 227 km/h).

1999: pirmais tiešās iešļirces benzīna dzinējs Eiropā.

Arī mūsdienās puse Renault patentu ir dzinēju inženierijas jomā.

Dzinēju inovācijas sevi apliecina autosportā

Pašam Reno, uzbraukšana augšā pa Lepic ielu 1898.gadā izrādījās izšķiroša. Jaunais izgudrotājs no Bilankūras saprata, ka tolaik, lai iegūtu klientus, viņam vajadzēja veikt savu izgudrojumu testēšanu. Un kas gan labāk par autosportu varētu parādīt Renault automobļu veiktspēju un kvalitāti? No 1902.gada Parīze-Vīne autosacīkstēm  līdz Formula 1, piedaloties rallijos, uzstādot ātruma rekordus, piedaloties izturības sacīkstēs un daudzās citās sacīkstēs, 20.gadsimta gaitā Renault guva uzvaras gandrīz katrā autosporta kategorijā.

Agrīnie panākumi

Kopš 1899.gada Lūiss Reno un viņa brālis Marsels sāka piedalīties autosacīkstēs, sākot ar Parīze-Truviļa un Parīze-Ostenda ceļu sacīkstēm. Sacīkšu gars bija viņus pilnībā pārņēmis savā varā.

Viņu konkurence turpinājās 1900.gadā ar Parīze-Tulūza ceļu sacīkstēm, savukārt 1901.gadā ar Parīze-Bordo un Parīze-Berlīne sacīkstēm.

1902.gadā, Renault dzinējs (kas darbināja Type K Renault) pirmo reizi uzvarēja Parīze-Vīne ceļu sacīkstēs. Neviens to nebija gaidījis, bet vieglsvara Type K, aprīkots ar 16 zirgspēku dubultbloku, četru cilindru dzinēju, finiša līniju šķērsoja pirmais, pasteidzot prestižos Mercedes un Panhards, kas izmantoja daudz jaudīgākus dzinējus (40 zirgspēku un 70 zirgspēku), kas bija spiesti atstāt trasi mehānisku problēmu dēļ. Savā ziņā autobūves nozarē tas bija pirmais piemērs tam, kā var sasniegt vairāk ar mazākiem resursiem. Līdz ar šo uzvaru Renault pierādīja, ka veiktspējai bez uzticamības nav nozīmes. Tajā pat gadā Lūiss Reno patentēja turbolādētāju.

1920.gadi: rekordu pārspēšanas desmitgade

Renault sevi pieteica kā jaunatklājēji transporta nozares paplašināšanās laikmetā, uzstādot daudzus rekordus gan uz zemes, gan uz ūdens un arī gaisā.

Uz zemes:

– Brauciens no Parīzes uz Varšavu ilga 43 stundas, ar Renault 10CV (1922.)

– 3 385 km distances veikšana bez apstājas 24 stundās ar vidējo ātrumu 141 km/h (1925.)

– 24-stundu sauszemes ātruma rekords ar 40CV Montlerī, netālu no Parīzes, Francijā, ar vidējo ātrumu 173.6 km/h (1926.)

Uz ūdens:

1922: fiksēts ātruma rekords 140 km/h, ko uzstādījis Farman hidroplāns ar Renault dzinēju.

Debesīs:

1923: augstuma rekords 5 381 metri, ko sasniedzis Bréguet-Renault lidaparāts.

1925: pirmo reizi tiek šķērsoti Andu kalni ar Latécoère 25 ar Renault dzinēju.

1950. un 1960.gadi: Renault nodrošina savu reputāciju autosportā

Rallijos: Mille Miglia, Mont Ventoux, Rallye Monte-Carlo ar Renault 8 Gordini.

Izturības sacīkstēs: Le Mans 24 Hours ar Alpine.

Vēl arī 308.85 km/h ātruma rekords, ko uzstādīja Etoile Filante (krītošā zvaigzne) 1965.gadā Bonevillas sāls līdzenumos ASV.

1970. un 1980.gadi: turbouzlāde autosportā

Renault ieviesa turbolādētāju augstākās klases autosportā, nodrošinot Eiropas F2 titulu,  Le Mans 24 Hours ar Alpine. Pirmo F1 uzvaru ar nelielo, turbouzlādēto dzinēju Žans-Pjērs Žaboils, braucot ar RS14 Francijas lielās balvas izcīņā), savukārt ar Renault 5 Turbo tika izcīnītas uzvaras divos pasaules rallija čempionāta klasiski slavenākajos posmos: Rallye Monte-Carlo un Tour de Corse.

1990.gadi līdz 2011.gada: nozīmīgākais sasniegums F1, autosporta kulminācija

Ar 10 Formula 1 konstruktoru pasaules tituliem tā kontā, Renault  ir pierādījis savu kompetenci kā dzinēju ražotājs, autosacīkstēs konkurējot ar pašiem labākajiem (Ferrari, BMW, Mercedes).

Formula 1, Renault tehnoloģiskās izcilības apliecinājums

30 gadus piedaloties F1 pasaules čempionātā, Renault ir guvis nenovērtējamu pieredzi trasē, kas ir ļāvis ierakstīt savu nodaļu līdzās izcilākajiem dzinēju ražotājiem F1 vēsturē. Ievērojot tradīcijas, franču automobiļu ražotājs ir nemitīgi pārsteidzis savus konkurentu, pateicoties tā spējai domāt inovatīvi un ārpus standarta rāmjiem. Sākot jau ar V6 turbo līdz V10 un tagad jau arī V8 Renault inženieri, neskatoties uz dažu novērotāju skepticismu, ir veiksmīgi un rekordātrā laikā tikuši gala ar visiem izaicinājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā kopumā vairāk pasaules čempionu titulu ir izcīnījuši tie, kas brauc ar Renault dzinējiem, nevis Ferrari. Šis sasniegums ir vēl jo iespaidīgāks tāpēc, ka tas tika izcīnīts ar četrām dažādām komandām: Williams, Benetton, Renault F1 Team un Red Bull. Zīmola dzinēju izcilība, inovāciju izjūta (gan neliela, gan ar pārtraukumiem) un spēja pielāgoties katra partnera ierobežojumiem, kultūrai un videi, ir devušas ieguldījumu šī panākuma sasniegšanā.

1977.-1986.gads: Dāvids un Goliāts

1977.gadā Renault pieklauvēja pie Formula 1 durvīm, piedāvājot revolucionāru tehnoloģiju, par kuru katrs uzskatīja, ka tā ir lemta neveiksmei: turbouzlādēto dzinēju. Divus gadus vēlāk pēc varoņdarba augšup pa Lepic ielu Parīzē ar Voiturette, pienāca kārta RS14 –“Yellow Teapot“ (“Dzeltenajai tējkannai”) (pirmā turbo automobiļa ne visai glaimojošais nosaukums, jo no tā dažreiz nāca dūmi kā no tējkannas) pēctecim – grūt uzvaru Francijas lielās balvas ar pilotu Žanu –Pjēru Žaboilu. Kurš gan varēja iedomāties, ka V6 dzinējs ar tikai 1 500 cm³ tilpumu, spēs pārspēt prestižās automašīnas ar 3000 cm³ V8 un V12 dzinējiem, ko ražojuši tādi speciālisti kā  Ferrari, Ford un Alfa Romeo. Noslēpums bija piespiedu indukcija, ko nodrošināja turbouzlādētājs, ideja par kā radīšanu bija dzimusi inženieru un tehniķu idejām bagātajos prātos Virī-Šatiljonā. Šai uzvarai laikā no 1979. Līdz 1986.gadam sekoja vēl 19 uzvaras.

Turbo izaicinājuma panākumi pasaulei pieteica Renault kā automobiļu ražotāja kompetenci dzinēju ražošanas jomā. Lai gan sākumā daudz kritizēta, turbouzlādēšana drīz kļuva par F1 normu.

1989.-1997.gads: ‘V10’ ēra

Pēc turbo piedzīvojuma Renault atkal nāca klajā ar inovācijām, daloties savās profesionālajās zināšanās kā dzinēju ražotājs ar Williams komandu. Jāpiebilst, ka tas pārsteidza nozari, izvēloties izstrādāt V 10 dzinēju sporta automobiļu sacīkstēm, kas tieši sastāv no V8 un V12 vienībām.   3 500 cm³ šaurleņķa V10 (67°) bija kaut kas svešs un nezināms, tomēr tā debijas sezonā tam bija panākumi, gūstot divas uzvaras. Kopš 1991.gada V10 Renault palīdzēja pārvērst Williams-Renault par kandidātiem uz titulu. Tik tiešām, Renault dzinējs palīdzēja Naidželam Manselam darīt brīnumus un atnesa braucēja un konstruktoru čempiona titulu divreiz. Radikālās Renault inženieru un tehnisko speciālistu inovācijas drīzumā kļuva par jaunu etalonu, un praktiski visa sacensība izvērtās par tā paša dzinēja izveidi līdz 1996.gadam.

Sešas sezonas Renault V10 dominēja šajā sporta veidā, iegūstot piecus konstruktoru un braucēju titulus ar Williams-Renault. Tomēr britu komanda nebija vienīgā, kas saņēma Renault dzinējus: ar tiem tika apgādātas arī Ligier un Benetton, pierādot tā spēju apgādāt ar to pašu dzinēju komandas, kam bija sava atšķirīga kultūra un prioritātes.

2002.-2007.gads: “100% Renault”

Atgriežoties kā pilna komanda (šasija un dzinējs) Renault ieguva galvenās konstruktoru/braucēju balvas ar Fernando Alonso 2005.gadā (ar tā slaveno V10) un 2006.gadā (ar pavisam jauno V8).

2011.gadā Renault atkal pievēršas tā pamatdarbības jomai kā dzinēju ražotājs F1

Renault atkārtoti apliecina tā specializāciju Formula 1,atkal pievēršoties tā pamatdarbības jomai un ekspertu zināšanām F1: dzinēju vairākām komandām dizainam, izstrādei un sagatavošanai. Rezultāts: vēl divi konstruktoru tituli RS27 V8 dzinēja piegādātājam sadarbībā ar Red Bull Racing 2010. Un 2011.gadā, kā arī labākā braucēja tituls Sebastianam Vetelem šajos pašos gados.

Izvēloties strādāt ar četrām komandām 2012.gadā, kas faktiski atbilst vienai trešdaļai visu dalībnieku, Renault labāk nekā jebkad apliecinās savu kompetenci kā dzinēju ražotājs un gatavojas nākotnes izaicinājumiem – it īpaši jaunajiem noteikumiem attiecībā uz dzinējiem 2014.gadā, kas kopumā nodrošinās F1 nozares lielāku atbilstību automobiļu ražošanas prioritātēm.

Galvenie šo izmaiņu principi ir vērsti uz to, lai transportlīdzekļu ražošanā varētu izmantot inovācijas F1 jomā, uzlabotu vides sniegumu, samazinātu izmaksas un visbeidzot arī nodrošinātu tik aizraujošu šovu, cik vien iespējams…

Nākamais Formula 1 dzinējs būs dzinējs, kas sastāv no trim pamatelementiem: sešu cilindru normāli aspirēta dzinēja, turbomašīnas un elektriskās vienības. Renault, kā ir noteikuši izaicinājumi, tā ir aizraujoša perspektīva un fantastisks jauns izaicinājums uzņēmuma inženieriem! Būs nepieciešams likt lietā viņu radošās spējas, kā arī spēju apšaubīt iegūtās zināšanas, kā arī visu komandu aizrautību ar inovācijām, lai no jaunajiem noteikumiem gūtu maksimāli daudz. Citiem vārdiem, Renault būs jābalstās uz savām vēsturiski izveidotajām vērtībām, lai tiktu gala ar šo jauno izaicinājumu.

Un tagad: Renault tehnoloģiskā izcilība F1 tiek turpināta arī ceļu automobiļos

“F1 ir neparasta laboratorija, kas ļauj mums izmēģināt jaunas tehnoloģijas ekstrēmos apstākļos,” skaidro Renault ražošanas un tehnoloģiju direktors Karloss Tavaress. “Mūsu 30 gadus ilgā dalība F1 ir ļāvusi mums noslīpēt mūsu ekspertu zināšanas dzinēju tilpumu samazināšanā, berzes samazināšanā un dzesēšanas pārvaldībā: šīs visas jomas ir galvenās priekšrocības, lai uzlabotu mūsu ceļu automobiļu energoefektivitāti, saglabājot braukšanas prieku.”

Renault atkal nosaka attīstības tendences un ir izmantojis savu trasē gūto pieredzi, lai attīstītu tā dzinēju ražošanu vairākiem gadiem. Būdams tas, kurš nosaka tendences dzinēju tilpumu samazināšanā F1 ar tā 1.5 litru turbodzinēju jau 1970.gadu sākumā, Renault ir bijis elektrisko dzinēju izstrādes ceļu automobiļiem priekšgalā kopš 2007.gada, vēlēdamies kļūt par pirmo ražotāju, kas tirgū piedāvā pilnu tādu transportlīdzekļu spektru, kas nerada izmešus.

Līdz ar jaunajiem 2014.gada F1 noteikumiem Renault elektrisko transportlīdzekļu stratēģija ir kļuvusi vēl skaidrākam un F1 palīdzēs Renault virzīties tālāk elektrisko motoru vispārējai sabiedrībai ražošanā.

Ideja, kas jārealizē – energoefektivitātes uzlabošana degvielas patēriņa samazināšanai

Tā vēstures gaitā Renault vienmēr ir centies nemitīgi un pakāpeniski uzlabot tā dzinēju energoefektivitāti, it īpaši uzlabojot efektivitāti, ieguldot mazāk resursu, kas bija iespējams, ieviešot masu ražošanas turbouzlādi. Papildus snieguma uzlabošanai tas arī uzlaboja efektivitāti un līdz ar to nodrošināja samazinātu degvielas patēriņu. Tā pastāvēšanas laikā Renault ir centies uzlabot tā dzinēju energoefektivitāti. Kā tendenču noteicējs dzinēju tilpumu samazināšanas jomā, šodien tas ir pastiprināti pievērsies tam, lai varētu tirgū piedāvāt degvielas patēriņa ziņā arvien efektīvākus dzinējus.

Pateicoties tā profesionālajai pieredzei energoefektīvu dzinēju izstrādē, Renault ir labi aprīkots tā divkāršā mērķa sasniegšanai: kļūt par pilnībā elektrisko dzinēju līderi, tai pat laikā arī apgāžot iebildumus attiecībā uz iekšējās aizdedzes dzinēju tilpuma samazināšanu. Uzņēmums ir vairāk kā jebkad apņēmības pilns sasniegt tā mērķi kļūt par Eiropas līderi degvielas patēriņa un CO₂ izmešu samazināšanas ziņā: vidēji Renault automobiļu radīto izmešu daudzums samazināsies no 134g/km šobrīd līdz 120g/km līdz 2013.gadam un līdz mazāk nekā 100g/km līdz 2016.gadam.

Laika grafiks:

1925: Renault uzstāda tā pirmo pasaules rekordu degvielas patēriņa ziņā, ar 6CV patērējot tikai 3,6 litrus degvielas, nobraucot 100 km ar ātrumu 90 km/h.

1947: pateicoties optimizētajam tā nelielajam 747 cm³ četru cilindru dzinējam, Renault 4CV patērē tikai 5,5 litrus/100km, braucot ar ātrumu 90 km/h, kas to viennozīmīgi padara par pēckara ģimenes auto.

1980: 4,5 litri/100 km, braucot ar ātrumu 90 km/h, Renault 5 GTL ar ‘Cléon Fonte’ dzinēju, kas izstrādāts uzlabotajam budžeta griezes momentam.

1987: Vesta prototips kļūst par pirmo automobili, kas pārvar 3 litri/100 km barjeru.

2000: Renault nāk klajā ar 1.5 dCi, nelielu samazinātu common-rail dīzeļa dzinēju, kamēr konkurenti joprojām piedāvā 1.9 litru vai 2.0 litru blokus. Tikai 10 gados, pateicoties nepārtrauktu uzlabojumu politikai, Renault ir guvis panākumus, uzlabojot tā visvairāk pārdotā dzinēja degvielas patēriņa rādītājus par aptuveni 1 litru/100km, sasniedzot 3.4 litrus/100 km automobiļos Clio un Mégane.

2011.gadā Renault spēra vēl soli tālāk tā dzinēju enerģijas patēriņa ziņā. Kļūstot arvien populārākam pēc tā jau 10.pasaules konstruktoru titula saņemšanas, Renault lika lietā tā F1 inženieru talantus, lai tie sniegtu savas trasē gūtās tehniskās zināšanas un varētu attīstīt jaunus dzinēju veidus. Divi vīri, kas stāvēja aiz Renault V10 panākumiem 1990.gados, Filipe Kolbānss un Žans-Filips Mersjērs, uzņēmās vadīt jauno dzinēju  Energy dCi 130 un Energy TCe 115 attīstības inženieriju. Viņu zināšanas par sacīkšu dzinējiem lava viņiem noteikt jaunus dzinēju tilpuma samazināšanas rādītājus, pielietojot tehniskos risinājumus, kas sevi attaisnojuši F1. Energy dzinēju kategorijā ietilpst šim tipam vēl nepieredzēti tehnoloģijas līmeņi ar degvielas ietaupījumu līdz pat 25% salīdzinājumā ar pašreizējiem dzinējiem. Jāuzsver vēlreiz, ka Renault dzinēji šajā jomā atkal ir līderi savā klasē.