Autodroms » Vēsture

Galvenais ir atšķirties

23 Apr 2012  

Kristiāns Andersons

Kopš Henrijs Fords izgudroja konveijeru un uzsāka Ford T ( dzelzs Līzītes) ražošanu, visi auto kļuva līdzīgi cits citam. Taču cilvēkiem vienmēr ir gribējies atšķirties no pūļa un maksāt daudz naudas, lai viņa riteņotais draugs būtu citādāks nekā kaimiņam. Protams, runa ir par tiem, kam auto ir vairāk nekā pārvietošanās līdzeklis.

Viņiem talkā nāk tūnings. Ar atskatu vēsturē mēģināsim tikt skaidrībā, kas tas ir un ko ziemā ēd. Tūnings ir automobiļa pārveidošana pēc individuāla plāna. Parasti to veic auto klubi, jo tiem ir vieglāk iegādāties vajadzīgās detaļas un izmaksas tad ir lētākas.

Kārtīgs tūnings ir dārgs prieks. Ar tūninga palīdzību var palielināt dzinēja jaudu, uzlabot ritošo daļu, audiosistēmu, komfortu un vizuālo noformējumu. Lielāki, platāki vieglmetāla diski uzlabo auto izskatu. Var uzlikt spoilerus, un dekoratīvās uzlikas, un kā nu bez sporta izpūtēja. Tas dos neaizmirstamu skaņu un jauda arī nāks klāt. Pedāļu uzlikas ar lieliem caurumiem pietuvinās auto sporta trašu karaļiem. Jāizvēlās uzlīmju vai aerografikas veids virsbūves izdaiļošanai. Tūnings, principā, ir tāda lieta, kur taupīt nebūtu vēlams, ja reiz pieņēmi lēmumu pārtaisīt auto, tad jāizmanto kvalitatīvas detaļas, jo slikta tūninga iespaids būs graujošs vārda tiešā nozīmē. Tas, kas pašam auto īpašniekam ir labs stils, kaimiņam šķitīs nepievilcīgs. Bez subjektivitātes te neiztikt. Galvenais, lai īpašnieka ideja tiktu realizēta. Interesanti, ka šāda veida idejas par atšķiršanos no pūļa parādījās jau ļoti sen. Senos laikos izgatavotie darbarīki ir dažādi, jo tas bija roku darbs, kur tehnisks atkārtojums nav iespējams.

Pēc tam nāca mašīnu darbs, kas palīdzēja kāpināt ražošanas tempu un samazināt izmaksas, taču produkcija kļuva viendabīga. Izejas no situācijas bija divas – pirmā pasūtīt meistaram, piemēram, karieti kā individuālu projektu. Otrs ceļš ir veikt sērijveida produkta pārbūvi, uzlabošanu pašam. Tulkojumā no angļu valodas tūnings nozīmē pārbūve, pilnveidošana. Auto ēras sākumā dārgo auto tūnings notika jau pie spēkrata dzimšanas. Viena firma veidoja šasiju, motoru, rāmi, pie kura piestiprināja dzinēju, piekari. Tad cita firma, atbilstoši katra klienta vēlmēm, veidoja virsbūvi. Uz viena veida šasijas varēja atrasties dažādi virsbūvju meistardarbi. Mūsdienās katram ievērojamam auto ražotājam ir savs tūninga ateljē Kad parādījās, tā sauktie, tautas auto, kas domāti plašākam cilvēku lokam, tie atšķīrās ar krāsojumu. Vēlāk parādījās dažādi komplektāciju veidi. Taču īstiem auto gardēžiem ar to nepietika. Gribējās smukāku un ātrāku braucamo.

Tūninga saknes autosportā ASV un Eiropā

Piecdesmitajos gados ASV pārtikušo ģimeņu atvases rīkoja autosacīkstes ceturtdaļjūdzes  garumā ( 402 metri). Viņi paši tās dēvēja par dragsteru ( dragster) sacensībām. Divas mašīnas pēc starta signāla rāvās uz priekšu, lai pēc iespējas ātrāk veiktu šos 402 metrus. Tieši šādas sacīkstes ir mūsdienu autotūninga dzimšanas vieta. Lai finišētu pirmais, bija nepieciešams jaudīgs dzinējs ātra mašīna. Svara samazināšanai no auto izņēma visu lieko – aizmugures sēdekļus, salona apšuvumu, tad ķērās klāt motoram.

Virpoja cilindrus lika mehāniskos kompresorusun pat mainīja motorus pret kravas auto agregātiem. Citreiz pat atradās vieta diviem motoriem ( kopā 1000 zs). Ļoti svarīgi pie tik lielas jaudas nodrošināt vajadzīgo piespiedējspēku ar spoileriem un antispārniem. Pat ja ātrumi nebija tik ekstrēmi, lai spoileriem būtu darbs, tie vizuāli izskatījās draudīgi un iespaidīgi. Īpašs stāsts ir par radikālāko tūninga novirzienu hotrodiem ( karstais roadsters, kur vārds roadster ir no vārda master –saimnieks). Tātad iznāk ceļa auto nopietna pārbūve. Kāds noteikti ir redzējis kanālā ‘’Discovery’’ piektdienu vakaros filmu par hotrodiem. No parasta seno laiku spēkrata rada īstu monstru ar 1000 zs un traku uzrāvienu. Auto sākotnējo izskatu uzminēs tikai zinātājs. Izskats ir iespaidīgs, bet ar apgriežamību var būt problēmas. Tas ir mantojums no dragreisa, kur jābrauc tikai taisni. Hotrodam ir arī novirzieni. Viens no tiem, kur maina tikai tehnisko auto pusi, ārieni atstājot neskartu – saucas streetroad. Otrs saucas custom un te svarīgs izskats, ne tehnika. Tad vēl ir tādi, kad nodarbojas ar auto jumta statņu nogriešanu, lai iegūtu draudīgu izskatu. Daudziem vecajiem amerikāņu auto ir dubultais vējstikls, kurš, pēc jumta nogriešanas, līdzinās piemiegtām acīm Protams, nevar nepieminēt lowrider lēkājošās mašīnas, kur galvenais ir ar pneimopiekari maināms attālums no zemes –klīrenss. Lēkājošās mašīnas bija savulaik apskatāmas Rīgā, izstādē ‘’Auto Exotica’’, kas notiek no 1999. gada. Šoviem ir liela nozīme tūninga kultūrā, jo kur tad citur kā izstādē var vislabāk parādīt savu lolojumu citiem. Izstāžu ietvaros parasti notiek arī lowrider un auto audio sacensības. Tādi dīvaiņi kā lead sled ( svina ragavas) vispār domāti tikai šoviem, jo attālums no zemes ir tik mazs (10 cm) , ka auto nespēj kustēties.

Arī Eiropas tūninga saknes meklējamas autosportā Vācijā kļuva populāri, tā saucamie, salona mašīnu čempionāti, kad no sērijveida auto virsbūvēm izņēma ārā visu, kas bija izņemams. Tad lika iekšā uzlabotu vai pilnīgi citu motoru un ritošo daļu. Stabilitātes uzlabošanai bija spoileri, sliekšņu uzlikas , platas riepas labākai saķerei ar ceļu.

Līdzjutēji arī gribēja sev tādus auto. Pasūtījumus pieņēma tās pašas firmas, kas mašīnas gatavoja sacīkstēm. Ielas versija bija ar kaut cik  pieņemamu salonu , klusāku izpūtēju – piemērotāka koplietošanas ceļiem. Anglijā jau 20. gs. 30. gados sāka nodarboties ar dragreisu. Taču karš pārvilka svītru šai nodarbei. Tā pa īstam dragreisa sacīkstes Eiropā atgriezās 60. gados. Tad dragreiss kopā ar rokenrolu ienāca no ASV. 1959. gadā parādās pirmais hotroda klubs. Dragreisa trasēs ASV dominēja vietējā ražojuma spēkrati, bet Eiropā brauca gan vietējie, gan ASV ražojumi.

Populārākās markasd Volvo, Fiat, Austin.

Rūpnīcas tūnings

Viena no četrām ( AMG, Brabus, Lorinser, Carlsson) Mercedes – Benz tūninga kompānijām ‘’Carlsson’’ savu darbību sāka 1989. gadā. Taču sākums visam meklējams 70. gados kad brāļi Ralfs un Herberts Hartges bija BMW dīlerfirmas īpašnieki un brauca sacīkstēs ar BMW. Pie viņiem nāca klāt paziņas un prasīja uzlabot auto motoru, transmisiju un piekari. Cik ļāva pieredze viņi, palīdzēja un sāka ražot detaļas ar savu zīmolu. Vecākais brālis Herberts ir kompānijas’’ Hartge’’ īpašnieks, kura nodarbojas ar BMW automobiļu tūningu. Savukārt trešais brālis Andreas strādāja Mercedes – Benz kompānijā. Kad astoņdesmitajos gados parādījās Mercedes –Benz 190, brāļi nolēma paplašināt biznesu. Nosaukums firmai ņemts no Mercedes rūpnīcas testpilota Ingvara Karlssona uzvārda. Pirmajam ‘’Carlsson’’ veikumam MB 190 bija forsēts motors no 2 uz 2,4 litri. Vēlāk parādījās V8 dzinējs ar piecu litru tilpumu. Katrs motors, pirms nonākt pie pasūtītāja, iziet 1000 piestrādes kilometrus. Tad parādījās modelis ar W124 virsbūvi un C klase. Ir iespējams Carlsson  tūninga komplekts katram Mercedes modelim, izņemot G klasi. Sākot ar izpūtēju un riteņu uzstādīšanu, beidzot ar motora darba tilpuma maiņu. Kāds klients vēlējās Mercedes SL modeli ar 600 zs un 7,4 litru motoru. Obligāti bija jābūt mehāniskajai ātrumkārbai, kuras standartā, tik jaudīgam dzinējam, nav. Bija jāmaksā 50 tūkstoši marku un sporta kārba tika galā ar uzdevumu. Tūninga kantoris pats neko neražo. Visas detaļas nāk no piegādātājiem. Piemēram, ‘’Bilstein’’ amortizatori. ‘’Carlsson’’ atšķirībā no ’’Brabus’’ un ‘’AMG’’ ir mazs tūninga uzņēmums tikai 40 strādājošajiem. Pie ‘’Carlsson’’ arīdzan auto ražotājs Citroen pasūtīja modeļa C5 ‘’karsto’’ versiju. Tātad sapnis par tieši tev domātu auto ir realizējams.

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.