Stāsts par pirmo Lemānas sacīkšu uzvarētāju – franču automobiļu marku Chenard & Walcker!
No sestdienas pēcpusdienas līdz svētdienas pēcpusdienai sekoju līdzi 87. Lemānas izturības brauciena norisei Šogad uzvarēja Toyota komandas mašīna ar numuru astoņi, kuru uz maiņām vadīja Sebastjēns Buemi, Kadzuki Nakadžima un Fernando Alonso.
Mans šodienas stāsts būs par Chenard & Walcker marku, kura uzvarēja Lemānā tālajā 1923. gadā.
Viss sākās krietni agrāk, kad 1888. gadā dzelzceļa inženieris Ernests Šenārs sāka savu velosipēdu ražošanu. Vislabāk viņam gāja pie sirds trīsriteņu velosipēdi, jo no tiem bija grūtāk nokrist. 1896. gadā tapa trīsriteņu motocikls, bet vēlāk uzbūvēja kvadraciklu, par kuru kāds anglis vārdā Dankans samaksāja prāvu naudas žūksni. Līdzekļu pietika ražošanas uzsākšanai. Velosipēdu ražotnē strādāja jauns praktikants Henrijs Volkers, kurš iebrauca velosipēdus pirms nodošanas klientiem. Vecāku dotais vārds viņam bijis Anri. Šis kungs vēlāk izmācījās par kalnrūpniecības inženieri un kļuva par Francijas automobiļu kluba biedru, un sacīkšu tiesnesi. Šad tad izbrauca trasē arī pats.
1899. gada 19. janvārī abi vīri izveidoja kopuzņēmumu E. Chenard & H. Walcker ingėnieurs- constructeurs. Kopuzņēmums ražoja triciklus un kvadriciklu ar De Dion motoriem. Viņu triciklus varēja pārbūvēt par kvadricikliem un atpakaļ par tricikliem.
Savukārt viņu pirmais automobilis Type A tapa 1900. gada septembrī. Tā divu pakāpju transmisijai bija siksnas pārvads un siksna nepārtraukti izslīdēja. Tāpēc sērijveida ražošanā auto netika.
1901. gada Parīzes auto izstādē nodemonstrēja Type B ar divu cilindru motoru . Tā darba tilpums bija 1,16 litri, bet jauda 12 zs. Pašu izstrādātais rāmis bija no koka un to apšuva ar metālu. Auto lepojās ar trīs pakāpju transmisiju un kardānu. Piedziņai izmantoja pusasis un ar to šī mašīna atšķīrās no citām. Tāpat motors pārsteidza ar savu energoefektivitāti.
1906. gadā uzsāka četru cilindru automobiļu ražošanu. 1909. gada ekonomikas krīzi līdzēja pārvarēt auto nomas atvēršana. 1911 gadā jaunums ir pirmie alumīnija virzuļi auto motoriem un piespiedu kloķvārpstas eļļošana.
1921. gadā parādījās jaunas mašīnas Type TT ar divu litru augšvārstu dzinējiem un priekšējo riteņu bremzēm, kas veidotas pēc Perro sistēmas. Bremzēm bija Gallo sistēmas servopastiprinātājs, kas neļāva riteņiem bloķēties. Sanāk kā mūsdienu ABS priekštecis.
1923. gadā Chenard & Walcker Type U3 ar devīto numuru un trīs litru motoru uzvarēja pirmajās 24 stundu izturības sacīkstēs Lemānā. Pie stūres bija Andrē Lagašs un Renē Leonārs. Viņu vidējais ātrums bijis 57,2 jūdzes stundā.
1927. gadā notiek Chenard & Walcker apvienošanās konsorcijā ar Delahaye, Donnet un Unic, lai racionalizētu dažus to komponentus. 1928. gadā ar Delahaye marku izlaida modeli Type 109 10 CV, kas bija kopija modelim Chenard & Walcker Y6 9CV un pat ražošana notika Chenard & Walcker rūpnīcā.
Ražotāju apvienība pastāvēja līdz 1931. gadam. Jo dīleri bija pret to, ka nākas ‘’iesmērēt’’ klientiem vienādus auto ar dažādiem nosaukumiem un par dažādām cenām.
1930. gada janvārī Mišela Dore ar 2,5 litru sedanu Chenard & Walcker T8 14CV startēja no Tallinas uz Montekarlo. Viņa ieguva galveno balvu starp dalībniecēm sievietēm.
1934. gadā sāka ražot modeli 20CV. Tam uzstādīja astoņu cilindru motoru. Spēkrats ar pludlīnijas virsbūvi skaitījās viens no ērtākajiem Chenard & Walcker.
Pēc Otrā pasaules kara Chenard & Walcker izlaida kravas auto un autofurgonus.
1951. gadā Chenard & Walcker nonāca Peugeot īpašumā.
Kristiāns Andersons
Komentāri: