Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Dažādos laika posmos, Latvijas teritorijā, ir ražoti automobiļi.

Vecākais Latvijā ražotais auto, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir ‘’Russo Balt’’. Eksistē divi šīs markas eksemplāri.  Maskavas Politehniskajā muzejā atrodas 1911. gada Russo Balt K- 12/20. Savukārt Rīgas Motormuzejā ir 1913. gadā ražots ugunsdzēsēju ‘’Russo Balt’’. Liekas zīmīgi, ka izdevies saglābt tieši ugunsdzēsēju auto. Jo tieši ugunsdzēsēju mašīnas ir tās, kas īpaši piesaista uzmanību ar spilgti sarkano krāsu , ātro gaitu un speciālo aprīkojumu. Tas ir īpašs transporta līdzeklis, kuram nelaimes vietā jānokļūst pēc iespējas ātrāk. Līdera statusu pierāda arī Valsts reģistrācijas numura zīme. Katru reizi, kad Latvijā mainās numura zīmes, šim Rīgas Motormuzeja eksponātam ir gods ‘’nest’’ pirmo numuru. Šobrīd tas ir LE -1.

Ugunsdzēsēju auto montēts uz kravas mašīnas platformas, kas pielāgota ugunsdzēsēju vajadzībām. Automašīnai ir četru cilindru motors. Maksimālais ātrums 40 km/h, bet degvielas patēriņš 26 litri uz simtu. Te ir koka virsbūve, sēdvietas ugunsdzēsējiem, kāpnes un trauksmes zvans. Modelis saucas D 24 -40. Automobili, kas 1912. gadā ražots Krievu Baltijas vagonu rūpnīcā Rīgā, 1976. gadā Raunā lūžņos atrada Latvijas Antīko automobiļu kluba biedri. Restaurācija notika 1978. gadā sadarbībā ar Valsts Ugunsdzēsības pārvaldi. Krievu Baltijas vagonu rūpnīca dibināta 1869. gadā. Tā atradās starp tagadējo Valmieras ielu un dzelzceļu. Tā bija lielākā mašīnbūves rūpnīca Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā. Arīdzan viena no lielākajām rūpnīcām Krievijā, kuras sastāvā līdz Pirmajam Pasaules karam atradās Latvija.

Darbs bija nodrošināts aptuveni 3000 strādniekiem. No 1909.- 1915. gadam saražoja, apmēram, 625 automobiļus. Bez tam jau agrāk tika ražoti dzelzceļa vagoni, tramvaji, un pat lidmašīnas. Tik lielā daudzumā auto sāka ražot tieši šeit. Rūpnīcas ražojumi, kā vieni no pirmajiem, lepojās ar alumīnija virzuļiem. Pirmais Russo Balt rūpnīcas teritoriju atstāja 1909. gadā. Par to rakstīja žurnāls ‘’Avtomobiļ’’. Pēterburgas ielās izbraukuši grezni rati ar sacīkšu virsbūvi pelēkā krāsā, kas piesaista uzmanību ar eleganto izskatu un Krievijas nacionālo karodziņu priekšā. Interesanti, ka rūpnīcas pirmsākumi saistīti ar Vāciju. 1846. gadā Doicā, pie Ķelnes, darbojās beļģu –vācu kopfirma ‘’Van der Zipen un Šarle’’, kura saņēma pasūtījumu Krievijas būvēt vagonus Rīgas Daugavpils dzelzceļam. Lai nebūtu jāmaksā ievedmuita, firma atklāja filiāli Rīgā ,Valmieras ielā 2.

Tā 1874. gadā dzima akciju sabiedrība ‘’Krievu Baltijas vagonu rūpnīca’’. Vēlāk uzņēmuma vadību pārņēma krievi. 1895. gadā ‘’Krievu Baltijas vagonu rūpnīcas’’ īpašnieks O. Freivits dibināja vagonu ražotni ‘’Fēnikss’’. Iespējams, ka ideju par auto ražošanu tā laika ‘’Russo Balt’’ rūpnīcas vadītājam Šidlovskim deva Andrejs Nagels. Viņi abi nodarbojās ar velosportu. Nagelam Rīga šķita piemērota autobūvei, jo ir bagāta, sportiska, ar ceļu uz ārzemēm. Ceļi un ielas ļoti labi der ekskursijām. Par autobūvi interesējās arī armijas cilvēki, kas jau pasūtīja  kravas automobiļus firmai ‘’Lessner’’. Nagels savā žurnālā ‘’Avtomobiļ’’ 5/1908 ievietoja anketu, lai noskaidrotu, ar kādu auto cilvēki brauc un kādu vēlas. Lasītāji (220 atbildes) vēlējās auto ar četru cilindru motoru ( 24 – 40 zirga spēku), kardāna pārvadu un faetona tipa – vaļēju virsbūvi. Sākot ražot ‘’Russo Balt’’ 24/30, šīs vēlmes tika ņemtas vērā.

Laika posmā no dibināšanas līdz 1945. gadam, neskaitot kara gadus un pasaules ekonomisko un rūpniecisko  krīzi, 30. gados a/s ‘’Fēnikss’’, vēlāk ‘’Vairogs’’ bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem vagonbūves un mašīnbūves uzņēmumiem Krievijas un arī Austrumeiropas  reģionā. Daudzi uzņēmuma ražotie izstrādājumi tika uzskatīti par labākajiem Eiropā tajā laikā.

‘’Fēnikss’’ pēctecis ir Rīgas vagonu rūpnīca (RVR). 1945. gadā Padomju Savienības valdība ar īpašu lēmumu noteica RVR turpmāko uzdevumu padomju tautsaimniecības sistēmā – ražot vagonus piepilsētas satiksmes elektrovilcieniem. Rīgas vagonu rūpnīca 1996. gadā faktiski pārtrauca savu pamatdarbību.

Zilā ovāla vairogs

1933. gada vispasaules ekonomiskās un rūpnieciskās krīzes rezultātā vagonbūve apstājās. 1936. gadā ‘’Fēnikss’’ īpašumus pārņem a/s ‘’Vairogs’’. Par nozīmīgāko notikumu a/s ‘’Vairogs’’ dzīvē kļuva 1937. gada martā noslēgtā vienošanās ar a/s ‘’Ford Motor Company’’ nodaļu Kopenhāgenā par ‘’Ford’’ automobiļu montāžu ‘’Vairogā’’. Tā sākās ’’Ford Vairogs’’ vēsture.

Kopumā, nerēķinot armijas pasūtījumu, no 1937. līdz 1940. gadam samontēja 332 vieglās un vairāk nekā 1000 ‘’Ford’’ kravas automašīnas, izgatavoja 200 autobusu. Līgums ar a/s ‘’Vairogs’’ noteica, ka Rīgā liks kopā trīs tonnu kravas mašīnu ‘’Ford V8’’, pustonnīgos pikapus, kā arī divu veidu vieglos auto. Tie bija mazais ‘’Ford 10 Junior De Luxe’’ un lielais ‘’Ford V8’’, kas nāca no ASV.

Henrijs Fords teica: ‘’Mūsu konkurenti, piemēram, ‘’Chevrolet’’, pāriet uz sešu cilindru motoru ražošanu. Šis ceļš ir slēgts. Tātad mēs ražosim mašīnas ar V8 motoru’’. 1930. gada maijā pirmais, eksperimentālais V8 jau bija gatavs. Tika pārveidota liešanas tehnoloģija. Lietā kloķvārpsta ( ieviesa ‘Ford’’) bija liels 30. gadu autobūves sasniegums. Plus vēl pašregulējošie vārsti un dzesēšanas sistēma ar ūdens sūkni. Pamatgultņus apstrādāja ar pret berzi noturīgu sakausējumu – babītu. Uz priekšu V8 dzina 65 zirdziņi , bet tilpums bija 2,2 litri. Pa labu ceļu maksimālais ātrums varēja sasniegt pat 130 km/h, jo auto bija vieglākais starp konkurentiem. Atšķirībā no ‘’Russo Balt’’, kuru ražoja Valmieras ielā, ‘’Vairogs’’ atradās Brīvības ielā – bijušajās ‘’Fēnikss’’ telpās, jo, sākoties Pirmajam Pasaules karam, ‘’Russo Balt’’ ražotni evakuēja uz Krieviju.

‘’Ford’’ rāmji, ritošā daļa, motori un virsbūves daļas ceļoja no ASV uz Rīgas ostu. Apmēram trīsdesmit montāžnieku  lika to visu kopā. Tepat arī krāsoja, žāvēja, šuva sēdekļu pārvalkus. Strādāja, pārsvarā, Rīgas iedzīvotāji, kuri brauca mācīties uz ‘’Ford’’ filiāli  Kopenhāgenā. Vadības grožus firmā turēja Krišjāņa Barona mazdēls Pauls Barons. Komplektācija V8 De Luxe ( tāds bija Baronu ģimenei) ar 85 zs maksāja 7850 latu. Pircējs ieguva tiešām labu mašīnu, jo līgums paredzēja, ka mums pienākas tās pašas ekstras, kas amerikāņiem.

Modelim 8 1 Standart bija radio, apkure, pulkstenis, tepiķīši sānu spoguļi, miglas lukturi, spoguļi saules sargos, durvju bloķēšana no vadītāja vietas, dekoratīvie diski un hromēta numura apmalīte. Pēc modernizācijas parādījās arī bremžu pastiprinātājs. Jau tajā laikā varēja noformēt kredītu auto iegādei un pārdošana notika arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā. Lai gan Latvijā ‘’Ford’’ bija dārgāks nekā Amerikā, cena tika uzskatīta par pieejamu. Līdz karam vēl paspēja uztaisīt septiņvietīgu limuzīnu valsts iestāžu vajadzībām un taksometriem.

‘’Ford Vairogs’’ aplūkojams Rīgas Motormuzejā.

‘’Mikriņi’’

Klāt 1949. gads un uz Rīgas 2. autoremonta rūpnīcas bāzes rodas autobusu virsbūvju rūpnīca, kuru 1955. gadā nosauca par Rīgas eksperimentālo autobusu fabriku. Tā dienasgaismu ierauga Latvijas auto uzņēmums ‘’RAF’’ – Rīgas autobusu fabrika. Pirmais radītais autobuss bija uz ‘’Gaz 51’’ bāzes ar divdesmit divām sēdvietām. Tā nosaukums bija ‘’RAF 251’’.

No 1958. gada parādījās mikroautobuss ‘’RAF 977’’ ar vecās ‘’Volgas’’ ( ‘’Gaz 21’’) agregātiem.

Šiem spēkratiem bija iespējamas arī kravas- pasažieru vai tikai kravas versijas.

Furgoni ar vienas tonnas celtspēju parādījās 1962. gadā – tie bija ‘’RAF 977 K’’, būvēti uz modernizētas mikroautobusa ‘’977 D ‘’ šasijas. Ierobežoto rūpnīcas ražošanas iespēju dēļ šo modeli atdeva citai rūpnīcai ‘’ERAZ’’ Erevānā, Armēnijā. Jāteic, ka man ‘’RAF’’ saistās ar pavisam citu modeli  ‘’Latvija 2203’’, kurš pamatskolas laikā ik dienu pildīja skolas autobusa pienākumus.

Tāpēc, turpinājums sekos!