Izejvielas automobiļu katalizatoram un kvēpu filtram maksā dārgāk par zeltu!
Var jau naivi cerēt uz to, ka elektrība glābs pasauli, taču veselais saprāts liek domāt pretēji. Jau tagad pasaule nespēj pārstrādāt parastos automobiļu nolietotos akumulatorus. Nekas neliecina, ka pēkšņi šajā nozarē viss strauji mainīsies. Nāksies vien kādu laiku vēl palietot vecos labos iekšdedzes dzinējus. Tos pašus, kuriem jau labu laiku no izpūtēja nāk ārā svaigāks gaiss, kā tas, kuru dzinējs “ieelpojis”. Jaunās ekoloģiskās prasības spēj paveikt neiespējamo. Taču vai ilgi tā vēl varēs turpināties?
Izrādās inertais metāls rodijs ir šobrīd pats dārgākais ķīmiskais elements pasaulē, pārsteidzot jebkuras proves zeltu un pat platīnu. Rodija krājumi ir tik niecīgi, ka autoražotāji teju vai gatavi tuvcīņai, lai tiktu pie kāda mazumiņa šī ķīmiskā elementa. Droši vien daudziem rodas jautājums – kāds gan sakars automobilim ar rodiju? Vistiešākais.
Rodijs ir tas metāls, ar kura palīdzību modernie dzinēja katalizatori un citas ierīces kaitīgo izmešu samazināšanai, spēj nodrošināt nepamatoti augstās prasības. Eksperti smej, ka pat cilvēka nejauša gāzīte ir daudz kaitīgāka par vidusmēra iekšdedzes dzinēja izplūdes gāzēm.
Viss jau nebūtu nekas, taču rodija deficīts ir pacēlis šā elementa tirgus vērtību kosmiskos augstumos. Ja Eiropas ekologi nepiebremzēs savas ambīcijas pasaules glābšanā un rodiju nevajadzēt tādos apjomos, tad drīz automobiļu cenas varētu pamatīgi pieaugt. Un tas pat nebūs auto ražotāju untums, ja grams rodija maksās tik pat, cik budžeta klases spēkrata dzinējs.
Rodija vienīgā alternatīva ir palādijs, taču arī ar šo interno metālu situācija ir ļoti līdzīga.
Britu zinātnieki ziņo, ka aizvadītajā gadā vien no Āfrikas zemes dzīlēm izraktas 23 tonnas rodija apmēram 22 miljardu eiro vērtībā. Vismaz 85 procenti no šā daudzuma aizgājis autobūvei. Tajā pat laikā zelts iegūts vien trīs tonnas.
Komentāri: