Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Katru trešdienas vakaru Latvijas radio 2 ēterā skan raidījums “garāžas sarunas”. Šā gada 27. janvārī galvenās tēmas virspusējs apskats.

Rūsa galvenokārt neveidojas pati no sevis. Nav tā, ka uz līdzenas vietas nokrīt krāsa un izveidojas rūsa. Visa pamatā ir kaut kāda trauma – bukte, skrāpējums, nosista krāsa.

Ļoti bieži pie vainas ir trīs svarīgas lietas – kaut kur savā starpā beržas kaut kādas kustīgas daļas. Durvis, bagāžnieka vāks, rokturi, stikls pret virsbūvi, lukturi utt. Tas nozīmē, ka ir vai nu slikti uzstādīts, vai kaut kas salūzis. Nav vērts krāsot auto, ja liek tādu pašu neprecīzu rokturi. Varbūt jāmaina blīve, vai viss mehānisms.

Otra lieta – netīrumi jeb smilšu graudi. Tie salien visās malās, pielīp un paliek. Starp gumijām, aiz moldingiem, gar stikliem. Vārdu sakot visur, kur vien var. Automobilim kustoties smilšu grauds izberž lakā un krāsā caurumu dažu nedēļu laikā. Zem moldinga mēs to neredzam. Pamanām tikai tad, kad rūsa ir jau izlīdusi no plastmasas un tad nekas neatliek, kā mainīt durvis.

Treškārt tie ir mazie lidojošie akmentiņi. Ne vienmēr izsistais robs ir ķirša lielumā. Mēs to varam pat nepamanīt. Laka pušu, krāsa pušu un skābeklis ar sāli klāt. Tas viss palien zem krāsas un pēc dažiem mēnešiem var izbāzt pirkstu.

Ir vēl arī tāda lieta, kā nekvalitatīvs remonts. Slikti iztaisnots, nav darbi veikti pēc tehnoloģijas. Gandrīz vienmēr kaktu meistari sakārto tikai detaļas redzamo daļu, bet iekšpusi pat neaiztiek. Piemēram spārns. Un tur ir pamatīgi traumēts un galīgi neaizsargāts bleķis, kur visi kaitīgie vides apstākļi drīz ir pamatīgi visu iznīcinājuši.

Vēl jāņem vērā visi ventilācijas caurumi. Gandrīz 90% gadījumu problēmas sākas no iekšpuses – durvis, bagāžnieka vāks utt. Obligāti jānodrošina, lai iztek šķidrums un vējojas.

Nav gluži taisnība, ka vieni auto rūsē, bet citi nē. Ir dažādi iemesli. Piemēram, dažiem auto virsbūve ir no alumīnija. Vai daudzas virsbūves detaļas – spārni, bagāžnieka vāks utt., no plastmasas. Skaidrs, ka te rūsas būs mazāk. Un to meistari ļoti labi redz ikdienā. Ir padsmitgadīgi auto bez jebkādām rūsas pazīmēm.

Otra lieta ir materiāli un krāsojums. Daži virsbūvi cinko, citi zem krāsas uzklāj kaut kādu aizsardzības slāni. Vēl citi nedara neko. Dažiem auto ir plāni bleķi vai neveiksmīgs kausējums. Te traumas rodas daudz vieglāk un biežāk. Loģiski, ka tas pats smilšu grauds daudz ātrāk tiks cauri krāsai. Arī krāsu slānis ir dažāds. Tādi laiki, ka ražotājs spiests taupīt uz visu, lai auto nemaksāt vēl par 10 tūkstošiem dārgāk. Jo tā jau milzu padārdzinājums ir no ekoloģijas prasībām.
Taču jeb kurā gadījumā milzu loma ir pareizai un regulārai kopšanai. Ir saglabājušies tādi auto, par kuru rūsēšanu klīda leģendas un anekdotes!

Punkts pirmais – pareiza auto mazgāšana. Jāsaprot, ka smukums un drošība ir divas dažādas lietas. Obligāti pēc iespējas biežāk jāmēģina ar spiedienu izskalot paspārnes, spraugas, sliekšņus. Kārtīgi ūdeni iztecināt aiz moldingiem utt. Dažaiuzņēmumi pat piedāvā auto apakšas mazgāšanu, kur ar spiedienu dzen ārā mēslus no sliekšņiem Tur ir, ko redzēt. Tā pat arī vajadzētu izmantot atsāļošanas iespējas. Ja uzticam auto mazgāšanu citiem, tad nevajag kautrēties paprasīt, kur vēlamies, lai pastiprināti paskalo.

Cik vien tas iespējams, izvēlēties vaskošanu. To piedāvā visur un tas nav tikai naudas kāšanas pasākums. Tā ir aizsardzība uz zināmu laiku, kas neļauj mitrumam un gaisam iekļūt mikroplaisās un traumu vietās. Te gan jāsaprot, ka vismaz reizi mēnesī vajadzētu kaut ko vairāk par to, ko uzlej mazgātavās. Tas, protams, ir labi, taču aizsardzības laiks ir diezgan īss. Ja ir garāža, tad veltīt dažas stundas un pašam ar rociņām pastrādāt. Auto ķīmijas ražotāji piedāvā pat ļoti labus līdzekļus amatieriem. Un pats process arī ir vienkāršs kā grābeklis!

Ļoti modē ir virsbūves pulēšana. Nav slikti, ja auto izskatās labi. Taču lakas slānis ir ierobežots. To var darīt, taču ne reizi pusgadā un desmit gadus no vietas. Jāsaprot, ka pulēšana noēd mikroskopisku kārtiņu, jo tā ir tā pati slīpēšana. Tāpēc speciālisti noteikti iesaka pēc pulēšanas uzlikt keramisko aizsardzību, lai tas atkal būtu uz ilgu laiku.

Ir tāda unikāla tehnoloģija, ar kuras palīdzību bojātais lakas sānis netiek noņemts, bet atjaunots. Citiem vārdiem sakot esošā rūpnīcas krāsa tiek izlīdzināta. Izskatās fantastiski. Turklāt tādejādi netiek samazināts krāsas un lakas slāņa biezums. Bet grozies kā gribi, atkal ir vajadzīga aizsardzība. Aizsardzībai ir labā lieta tā, ka šī materiāla cietības pakāpe ir vismaz desmit reizes augstāka par auto krāsas laku. Tam ir speciāla mērvienība un instrumenti ar ko noteikt cietību.