Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Nupat, žurnālā ‘’Dienas Bizness’’ lasīju par Latvijas gatavību Eiropas zaļajam kursam transporta nozarē. Gudri vīri vairākos rakstos sprieda par to kā būs, ja mēs nebūsim gatavi nākotnei, bet Eiropa sāks sodīt par mājasdarbu nepildīšanu? Viena no nosauktajām problēmām man likās īpaši svarīga. Kā lādēs elektrisko auto tie, kuri dzīvo daudzstāvu namos ar deviņiem stāviem un vairāk nekā 100 dzīvokļiem? Tāpēc ka pats dzīvoju devītajā stāvā. Par to jādomā nākotnes ieviesējiem, bet es kā pagātnes apskatnieks piedāvāju ieklausīties Columbus Buggy Company stāstā par auto elektrifikācijas pirmsākumiem. Jūlijā autodroms.lv jau rakstīja par vienu elektrisko spēkratu ar līdzīgu nosaukumu Columbia. https://www.autodroms.lv/elektrisko-automobilu-vectetina-stasts-columbia-automobilu-marka-no-asv/
Tagad kolekcijai pievienosim Columbus. Uzņēmums Columbus Buggy nāca no Kolumbusas pilsētas Ohaio štatā. Sākotnējais firmas nosaukums bija ‘’Iron Buggy’’ un ar veco nosaukumu ražotne pastāvēja no 1865. līdz 1875. gadam. Togad Pārdeva ‘’Iron Buggy’’ un dibināja jaunu firmu Columbus Buggy Company. Tā bija viena no lielākajām ratu ražotājām pasaulē kopš 1875. gada. Reklāmā teikts, ražošanas jauda bija vieni rati katrās astoņās minūtēs. Kompānijas prezidents bija Klintons Devitts Faierstons ( Clinton Dewitt Firestone). Mūs interesējošo automobiļu ražošana notika no 1903.līdz 1913. gadam. Columbus automašīnas bija vai nu elektriskie, vai benzīna spēkrati. Izrādās, ka tos ne vienmēr piedāvāja vienlaicīgi. Elektriskie braucamie aizstāja zirgu jau 1903. gadā, bet pirmais auto ar iekšdedzes motoru Columbus 10 HP Two -Cylinder Autobuggy ( foto zaļā krāsā) tapa tikai 1907. gadā. Dažus turpmākos gadus gan piedāvāja abu veidu braucamos kopā. Tā 1909. gadā tika būvēti četru cilindru, četru taktu motori ar trīs pakāpju pārnesumu kārbām, kurus uzstādīja 110 collu šasijai, kopā ar vienu atvērto elektrisko automobili. Columbus Autobuggy 1909. gadā nomainīja modernāks un jaudīgāks Firestone- Columbus. Savukārt pēdējā darbības gadā izlaida lielas mašīnas ar sešu cilindru dzinējiem. Tāpat 1913. gadā tapa arī četri slēgtie elektriskie automobiļi ar General Electric markas dzinējiem un sešiem ātruma diapazoniem. Runājot par sniedzamību 1903. gada modelis Columbus Electric Model 1000 attīstīja 21 jūdzi stundā lielu ātrumu un ar vienu uzlādi varēja nobraukt 72 jūdzes. To sauca par ‘’The Car Supreme’’. Divus gadus vēlāk tapušo Columbus Electric reklamēja kā bez skaņas un bez smaržas automobili. Jaunais 1905. gada elektriskais auto spēja veikt jau 75 jūdzes ar vienu uzlādi. Spēkratam bija dubultās ķēdes pārvads un atkarīgais, aizmugures tilts.
Columbus izmantoja gan elektriskos motorus ar akumulatoriem, gan gāzes elektrostacijas. Tomēr tajā laikā darbs izrādījās nerentabls. Cerēsim, ka elektrisko auto otrais, mūsdienu piegājiens izdosies veiksmīgs un daļai auto braucēju noderīgs. Domāju, ka tuvākajā nākotnē brauksim ar dažnedažādu tehniku un nebūs tā, ka dominēs viens auto darbināšanas veids pilnībā izslēdzot citus.
Kristiāns Andersons