Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Autodroms.lv vēstures sadaļā rodami raksti par dažādiem vēsturiskajiem spēkratiem, kuri brauc ar elektrību. Nevaram laist garām arī iespēju iepazīties ar elektriskās spuldzītes izgudrotāja Tomasa Edisona ( Thomas Alva Edison) vārdā nosaukto elektromobili.
Fotogrāfijās redzams 1898 gada Edison Electric Runabout. Tolaik elektriskie automobiļi bija populāri un katra trešā mašīna darbojās ar baterijām. Vienkāršāku lietošanu un uzticamību salīdzinot ar benzīna vai tvaika mašīnām īpaši novērtēja sievietes. Viņām nebija problēmu arī uzlādēt savu braucamo ar Edisona uzlādes staciju. Melnbaltajā foto redzams kā dāma 1912. gadā uzlādē savu Columbia Victoria Mark 68 automobili. Tāpat kā šodien arī toreiz elektrisko auto īstā vide bija pilsētas.
Šo Edison automobili uzbūvēja Tomass Edisons kā prototipu aptuveni 1898 vai 1899. gadā. Precīzs gads nav zināms. Toties patentēts Edisona elektriskais spēkrats tika 1904. gada 19. decembrī. Patenta numurs ir 750102. Tas nebija pirmais Edisona elektriskais automobilis, jo pirmo uzbūvēja jau 1895. gadā. Jaunais projekts paredzēja uzstādīt tvaika dzinēju, lai tas uzlādē akumulatoru. Edisona mērķis bija izstrādāt labāku bateriju elektriskajam spēkratam nekā līdz šim izmantotās svina –skābes baterijas. Mašīna piecpadsmit gadu garumā kalpoja tam, lai testētu demonstrētu Edisona akumulatorus. Lielākā daļa Edisona eksperimentu bija ar niķeļa – dzelzs akumulatoriem, kurus varēja lietot dažādām vajadzībām. Tieši uzlādes iespējas un akumulatori kļuva par Edisona jājamzirdziņu . Viņa uzņēmums Edison Electric Illuminating Company izstrādāja un izlaida mājas uzlādes stacijas elektriskajām mašīnām. Domāju, ka mājas uzlādes stacija būtu ļoti vajadzīga arī šodien. Esmu dzirdējis, ka ko līdzīgu piedāvā Citroen ar jauno, elektrisko E-C4.
Pieprasījums pēc tādām stacijām bija liels, bet projektu tomēr slēdza. Pirmkārt, lai uzlādes tīkls būtu komerciāli izdevīgs vajadzēja simtiem klientu dienā.
Otrkārt Edisons bija pret Teslas idejām par maiņstrāvu. Tāpēc Edisona aparatūra strādāja tikai tajās ASV daļās , kur darbojās līdzstrāvas tīkls. Problēmai kā risinājumu izgudroja jaudīgu bateriju, kura tapa 1904. gadā. Tā bija minētā niķeļa- dzelzs baterija, kuru uzlādēt plānoja ar tvaika dzinēja palīdzību. Taču jau 1905. gadā Edisona Bateriju nācās atsaukt no tirgus, jo baterija nestrādāja pie mīnus grādu gaisa temperatūras , ātri izlādējās glabājot un oksidējās kontakti. Trūkumus novērsa un tapa uzlabota baterija. 1909. gadā Edisons organizēja braucienu ar Detroit Electric un Bailey marku automobiļiem , kurā jaunā baterija izturēja 160 kilometrus bez uzlādes. Jaunā baterija kalpoja ilgāk par Exide svina baterijām, kuras bija plaši izmantotas. Jaunās Edisona baterijas trūkums bija tās dārdzība. Cena bija četras reizes augstāka nekā Exide baterijai. Par to naudu esot varējis gan nopirkt lētāko Ford T variantu, gan pusgadu to uzpildīt ar benzīnu.
Kristiāns Andersons