Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Portāla autodroms.lv vēstures sadaļā jau ir viens gladiators no Francijas. Cīņai nepieciešami divi  un tāpēc šodien pievienosim klāt vēl vienu gladiatoru. Runa ir par  Gaylord Gladiator no ASV.

Virsrakstā minētie auto entuziasti ir brāļi Geilordi Džeimss un Edvards . Viņi piedzima bagāta uzņēmēja ģimenē, kuram piederēja Čikāgas  matadatu ražotne Gayla Inc. Ģimenes garāžu var droši saukt par prestižu auto bāzi. Tur bija gan Packard, gan Stutz, gan Pierce Arrow un vēl daudzu citu marku spēkrati. Edam Geilordam patika traukties pa Čikāgas ielām savā Packard 120. Auto esot saregulēts tik ātrs, ka policija pat necentās to noķert. Džeimsam bija sapnis radīt dārgāko, jaudīgāko ātrāko,  uzticamāko un komfortablāko spēkratu. Sapņa īstenošana sākās 1949. gadā ar zvanu Aleksam Tremulisam , kurš pirms tam bija strādājis pie Prestona Takera projekta. Toreiz tālāk par runāšanu gan vīri netika. Pagāja pieci gadi un Tremulisa kungs palīdzēja Džeimsam sazināties ar Bruksu Stīvensu, kurš agrāk  bija Kaiser markas automobiļu  dizainers. Brāļi Stīvensam izstāstīja, ka gribētu lielu, divvietīgu sporta kabrioletu, kuram būtu cietais, noņemamais jumts. Priekšā jābūt lieliem lukturiem un masīvam radiatora režģim. Priekšējiem spārniem jāatgādina trīsdesmito gadu spēkratus. Pieci gadi kopš pirmā telefona zvana nebija pavadīti veltīgi, jo tad Džeimss nodarbojās ar gaidāmā braucamrīka ritošās daļas pilnveidi. Viņš pats izveidoja šasiju uz cauruļu rāmja. Izmantoja hroma- molibdēna tēraudu.  Rāmi sametināja tā, lai nebūtu neviena cauruma, pa kuru varētu tikt klāt mitrums. Tas ļāva turēties pretī korozijai, bet noturībai pret vibrāciju  kalpoja resni, gumijas spilveni, uz kuriem uzstādīja visus agregātus. Virsbūvi pie rāmja vajadzēja stiprināt ar neoprēna starpniecību. Priekšā bija spirālatsperu balstiekārta, bet aizmugurē slokšņu atsperes. Katru atsperi sasmērēja ar molibdēna sulfīdu un ievietoja ādas apvalkā.  Motors bija Chrysler 5,4 litru spēka agregāts. Ar to varēja sasniegt 300 zs jaudu. Pārnesumu kārba bija četru pakāpju automātiskā Hydra-Matic. Ar aizmugurējo tiltu to savienoja kardāns, kurš savienots ar krustiņiem. Pārnesumu pārslēgs atradās uz grīdas. Gailords izgudroja tādu bremzi, ka auto sāka braukt tikai pieskaroties akseleratora pedālim. Vēlāk patentu pārdeva Packard. Bremžu mehānismi nāca no Cadillac. Stūres pastiprinātāju bija iespējams regulēt no salona. Pašai stūrei regulējās gan augstums, gan dziļums. Jumtu varēja nolaist bagāžas nodalījumā 39 sekunžu laikā. To paveica viens elektriskais  motors ar ķēdes piedziņu mehānismam. Vēl viens Gaylord lepnums bija elektriski izbīdāms rezerves ritenis. Tas izbrauca no bagāžas nodalījuma apakšas pa īpašām sliedēm. Bagāžnieka vāks pilnībā hromēts.  Remontdarbus naktī atviegloja katra spārna nišā iebūvēta lampiņa. Auto svars bija 1800 kg.

Pirmais Gaylord Gladiator  prototips  bija gatavs uz 1955. gada Parīzes automobiļu izstādi. Divvietīgo kupeju sauca arī par Gaylord ‘Gentleman’. Pārdošanas cena bija paredzēta $10 000. Gaylord logo ir gladiatora zobens. Mašīnas salonā valdīja labākās ādas un koka šķirnes. Elektriski regulējami sēdekļi.

Sekoja otrs prototips , kura virsbūvi projektēja Bruks Stīvens, bet uzbūvēja vācu ateljē Spohn, kurš veidojis Maybach virsbūves.

Pazuda lielie lukturi un to vietā stājās dubultie gaismekļi. Tagad sešu litru V8 motors nāca no Cadillac.  Jauda bija 305 zs. Šāds 1956. gada modelis būtu bijis dārgāks $ 17,500.

Kopā izdevās uzbūvēt vien trīs Gaylord Gladiator mašīnas un divas šasijas, kurām nepaspēja uzbūvēt virsbūvi. Sapnis netika piepildīts, jo Vācijā būvētā virsbūve neatbilda Geilorda kunga prasībām. No pārdzīvojuma Džeimss zaudēja saprātu un kādu laiku ārstējās slimnīcā.  Iejaucās mamma un paziņoja, ka vairāk nedos  ģimenes naudu Džeimsa untumiem.

Kristiāns Andersons