Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Klāt pavasaris un spītējot mežos vēl esošajam sniegam un lielajam vējam modušies arī likuma pārkāpēji. Runa ir par pērnās zāles dedzinātājiem. Viņu nedarbu sekas brauksim dzēst ar attēlos redzamo Ahrens- Fox ugunsdzēsēju auto, kurš ražots 1920. gadā. Auto dzinēja numurs ir 1502 un spēkrata pirmā mājvieta bijusi Miniapolisas ugunsdzēsības dienests, kur auto kalpojis daudzus gadus.
Ražotājs Ahrens Fox nāk no Sinsinati pilsētas Ohaio štatā un darbojās no 1911. līdz 1957. gadam. Firmas nosaukums cēlies no dibinātāju uzvārdiem. Džons Arens ( John Ahrens) bija mehāniķis, bet Čarlzs Foks ( Charles Fox) bija Sinsinati brandmeistars – ugunsdzēsēju ekipāžas vecākais virsnieks, ugunsdzēsēju automašīnas vadītājs. Vīri 1910. gadā dibināja uzņēmumu Ahrens –Fox Fire Engine Company, lai ražotu ugunsdzēsēju mašīnas. Pēc gada parādījās pirmā, motorizētā ugunsdzēsēju mašīna, kura aizstāja zirgu vilkto tehniku. Ahrens – Fox mašīnas var pazīt pēc hromētās sfēras, kura atrodas priekšpusē un stiprinās pie sūkņa. Sfēras uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu spiedienu sūknim. Apaļā lode nogludināja četru cilindru virzuļa ūdenssūkņa, kurš uzmontēts virs auto priekšējā tilta, pulsējošo darbu. Sākotnēji lodi izgatavoja no vienas vara plāksnes. Izgatavošanas noslēpums esot bijis zināms tikai vienam meistaram. Pēc viņa nāves lodi sāka izgatavot no divām kaltām, tērauda puslodēm. Vēl viena Ahrens- Fox mašīnu īpatnība bija uz šasijas vidus daļu novirzīts motors. Šofera darba vieta atradās, gandrīz, pie aizmugurējās ass. Līdz 1927. gadam Ahrens-Fox ugunsdzēsēju automobiļiem uzstādīja pašu ražojuma sešu cilindru motoru, kurš ļāva attīstīt 50 jūdzes stundā maksimālo ātrumu, bet vēlāk dzinēji nāca no citām firmām. Sešu cilindru Ahrens- Fox ražojuma motoram bija dubultā aizdedze un dubultās aizdedzes sveces. Tas bija viens no dārgākajiem sava laika motoriem, bet Ahrens –Fox skaitījās kā Rolls Royce starp ugunsdzēsēju mašīnām.
Kā pirmo izlaida pārvietojamo sūkņa iekārtu – modeli A ar Herschell –Spillman motoru, kura jauda bija 80 zs un centrbēdzes ūdens sūkni.
Ahrens –Fox 1913. gadā iemēģināja roku arī vieglo auto būvē. Runa ir par Battalion Roadster automobili. Tam bija sešu cilindru motors ar 44 zs jaudu un četru pakāpju pārnesumu kārba. Maksimālais ātrums bija 50 jūdzes stundā. Doma bija pārdot tādus auto lielākām ugunsdzēsēju komandām, lai tie kalpo kā viņu priekšnieku dienesta mašīnas. Gada laikā tapa sešas mašīnas un tad idejai meta mieru.
Modelis M parādījās 1915. gadā. Tajā bija konstrukcijas principi un ārējās pazīmes, kuras saglabājās visos Ahrens –Fox automobiļos līdz 1952. gadam. Kopā 75 gadu laikā firma izlaida vairāk nekā 1500 ugunsdzēsēju mašīnas. Modelis J 1919. gadā kā pirmais lepojās ar kardānpārvadu.
Savukārt mēs šodien kūlu dzēšam ar modeli JM3, kurš tapa , aptuveni, starp 1916. gadu un 1920. gada sākumu. Vēlāk to nomainīja modelis JM4.
Kristiāns Andersons