Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Aplūkojot šodienas stāsta varoņa attēlus mani uzrunāja māja. Tā ar saviem niedru jumtiem šķiet nedaudz atgādina mūsu Meža māju Ķemeros. Tur man nācās pavadīt daļu no bērnības vasarām, bērnu sanatorijas laikos.
Sportiskais braucamais nāk no Francijas un pilnā vārdā saucas DFP 10/12HP Special Sports un virsbūve ir R. Harrison & Son Londonas ateljē meistardarbs. Auto tapis 1913. gadā. Ražotnes nosaukums atšifrējas kā Doriot, Flandrin & Parant ( DFP). Kurbevuā bāzētā firma darbojās no 1906. līdz 1926. gadam. Augusts Dorio (Auguste Doriot) un Ludoviks Flandrins (Ludovic Flandrin) pieredzi uzkrāja strādājot Peugeot un Clement-Bayard rūpnīcās. Dorio bija viens no galvenajiem Peugeot sacīkšu braucējiem. Ar Peugeot viņš piedalījies Parīzes –Brestas velosacīkstēs 1891. gadā.
Pirmais pašu markas brūvējums bija vieglais automobilis ar vienu cilindru, un kardānpārvadu kuru pārdeva kā Doriot –Flandrin. Abiem partneriem 1908. gadā pievienojās Aleksandrs un Žils –Renē Parāni (Alexandre , Jules – Rene Parant). Pieaugot kompanjonu skaitam auga arī cilindru daudzums motoriem. Četru cilindru modeļiem uzstādīja Chapuis –Dornier dzinējus un līdzās tapa arī mašīnas ar viena cilindra motoru. Tā tas turpinājās līdz 1910. gadam kad viena cilindra spēka agregātu ražošanu pārtrauca, bet modeļu rindai pievienojās mazāks četru cilindru motors ar 1592 kubikcentimetru darba tilpumu. Paši savus motorus DFP sāka būvēt 1912. gadā.
Pēc Pirmā pasaules kara DFP mašīnām uzstādīja pārsvarā Altos un Sargant firmu motorus. Savus motorus atsāka ražot 1923. gadā. Tādu uzstādīja modelim DFP 13/50 ar 1924 kubikcentimetru darba tilpumu. Nodemonstrēja arī jaunu vieglo auto, kuru nosauca par DFP Petite. To var tulkot kā mazs un atbilstošs bija arī C. I.M.E. ražotā motora darba tilpums 1098 kubikcentimetri.
Valters Ouens Bentlijs (Walter Owen Bentley) 1912.gadā kopā ar brāli Horāciju (Horace) sāka savu karjeru kā franču auto ražotāja DFP pārstāvis Anglijā. Bentlija kungs togad izmantoja tūningotu DFP 12/15 automobili ar divu litru motoru, kuram bija alumīnija sakausējuma virzuļi, lai sacenstos Bruklendā. Izmantoja 88% alumīnija un 12% vara. Ideja par alumīnija virzuļiem Bentlijam radās viesojoties pie Dorio kunga. Viņam uz galda stāvēja mazs alumīnija virzulis, kuru izmantoja kā papīra atsvaru. Alumīnija sakausējuma virzuļi ļāva paaugstināt kompresijas pakāpi un uzlaboja jaudu.
Bentlijs bija ļoti apmierināts ar DFP markas ražojumiem un slavēja to stūres vadību, noturību uz ceļa un gatavību paciest bargu apiešanos. No Francijas nāca šasija , kurai virsbūvi darināja augšminētie Londonas meistari. Pie apdares roku pielika firma JH Easter & co.
Pirms Bentlijiem ar DFP pārdošanu Lielbritānijā nodarbojās G. A. Lekoks (G.A. Lecoq). Lekoka kungs meklēja direktoru, kurš būtu gatavs investēt uzņēmumā. Atsaucās Horācijs Bentlijs un brālis Valters ienāca biznesā ar 2000 mārciņām un piemeta vēl tikpat nopērkot firmu.
Brāļi Bentliji savu firmu nosauca Bentley & Bentley. Par pārdošanu atbildēja Horācijs, bet Valteram prātā bija spēkratu tūnings un dalība dažādās sacīkstēs, lai pievērstu DFP markai uzmanību. Pie Valtera veiksmēm jāpiemin Aston Clinton kalnā braukšanas sacīkstes, kurās 1912. gada jūnijā Valters Ouens Bentlijs uzvarēja savā klasē ar rekordlielu ātrumu un ātruma rekorda uzstādīšana Bruklendas autodromā. Tas notika 1914. gada februārī un tika sasniegts ātrums 89,97 jūdzes stundā.
Pēc kara Bentley & Bentley turpināja tirgot DFP mašīnas, lai gūtu ienākumus paša Valtera izstrādātā Bentley 3 Litre spēkrata palaišanai.
Fotogrāfijās redzamais DFP 10/12 HP Special Sports ar divām sēdvietām bija pirmais un mazākais no brāļu firmas Bentley & Bentley Lielbritānijā pārdotajiem automobiļiem. Motora darba tilpums ir 1,6 litri un tas darbojas kopā ar trīs pakāpju pārnesumu kārbu.
DFP 10/12 HP vārsti bija norobežoti, bet kardānvārpsta strādāja vērpstieņa caurules iekšienē. Auto bija viegls un ekonomisks arī pret riepām. Maksimālais ātrums bija 40 jūdzes stundā, bet ar vienu galonu varēja nobraukt 35 jūdzes. Cena Lielbritānijā bija 235 mārciņas.
Mazlitrāžas mašīnu nopirka un lietoja Bentley Motors uzņēmums. Piecdesmitajos gados auto nonāca Montegjū muzejā.

Kristiāns Andersons