Ko jāņem vērā, lai dzinējs nepārkarst un dzesēšanas šķidrums “neuzvārās”
Ja kaut kas nav kārtībā ar apsildes sistēmu automobilī aukstā ziemas dienā, tad mēs to pamanām tūdaļ pat. Savukārt vasarā, kad jau tā siltums ir pāri pārēm, neviens no mums neieslēdz “krāsniņu”, lai pārliecinātos, ka viss darbojas.
Vasarā parasti viss beidzas ar “uzvārītu” radiatoru un stāvēšanu ceļa malā ar paceltu motora vāku. Lai arī automobiļu tehnoloģijas ir attīstījušās un teorētiski šādiem gadījumiem vajadzētu būt arvien mazāk, ik pa brīdim ceļa vidū intensīvas satiksmes laikā kāds stāv un dzesējas. Tātad pats autovadītājs kaut ko palaidis garām un bijis nevērīgs pret savu transporta līdzekli. Lielā ziņā te pie vainas ir arī mūsu vēlme izvēlēties gados vecākus automobiļus. Lai arī tie ir bijušie premium klases pārstāvji ar ādas sēdekļiem un kādreiz tik moderno koka apdari, mehāniskās lietas iziet no ierindas tieši tā pat, kā visiem citiem spēkratiem.
Kāpēc tad dzesēšanas jeb apsildes sistēmas šķidrums mēdz uzvārīties? Viens no iemesliem ir nepietiekams antifrīza līmenis. Dzesēšanas šķidrumam ir divi uzdevumi – dzesēt dzinēju, neļaujot tam pārkarst un nodrošināt nepieciešamības gadījumā auto salonā siltu gaisu.
Ja mašīnā ir dzesēšanas šķidruma noplūde, tas nenodrošinās sistēmu ar pietiekamu šķidruma daudzumu. Tātad dzinējs netiek pienācīgi atdzesēts. Tāpat, ja dzesēšanas šķidrums nav atbilstošā līmenī, tas paaugstina risku, ka dzinējs var pārkārst. Par iespējamu motora pārkaršanu var ziņot arī Check Engine brīdinājuma zīmes auto panelī.
Jāatceras, ka dzesēšanas šķidrums ik pa diviem gadiem jānomaina jo tas izstrādājas un zaudē savas īpašības. Arī tad, ja sistēmā šķidrums ir pietiekamā daudzumā, bet tas kalpo jau vairākus gadus, pārkaršana nav nekāds retums.
Dzesēšanas šķidrums visbiežāk noplūst, ja sistēmas blīves ir nolietojušās, radiators sācis rūsēt, kā arī ir ieplaisājušas caurules. Šādus bojājumus efektīvi spēs noteikt pieredzējis meistars, taču paši varam viegli pārbaudīt to, vai šķidrums ir atbilstošā līmenī. Tāpat iespējamas noplūdes var identificēt, palūkojoties, vai zem stāvošas mašīnas nav izveidojusies peļķe. Mūsdienās jaunākajos spēkratu modeļos ir iestrādāti sensori, kas palīdz efektīvi identificēt, kurā sistēmas daļā ir bojājumi un noplūdes
Termostats. Transportlīdzekļa termostats pilda svarīgu funkciju – tas nosaka, kad ļaut dzesēšanas šķidrumam plūst cauri dzinējam. Ja dzinējs ir auksts, termostats paliek noslēgts līdz brīdim, kad motors pietiekami uzsilis. Pēc tam termostats atveras un ļauj dzesēšanas šķidrumam cirkulēt sistēmā.
Ja termostats ir bojāts, tas nespēj identificēt, kurā brīdī dzinējam nepieciešams piegādāt dzesēšanas šķidrumu. Šī problēma var ātri vien veicināt motora pārkaršanu. It īpaši gadījumā, ja termostats ieķēries aizvērtā veidā. Grozies kā gribi, bet drīz vien temperatūra sistēmā sasniegs vārīšanās temperatūru.
Komentāri: