Citādāks Mini automobilis no 1977. gada Frankfurtes auto izstādes! Innocenti Mini 90/120 !
Kā auto entuziastam man You Tube piespēlēja video ar 1977. gada Frankfurtes automobiļu izstādes apskatu. Ļoti interesanti bija vērot jaunus un skaistus tos automobiļus, kurus mēs iepazinām jau to mūža otrajā pusē. Piemēram, Opel Rekord un Senator. Atmiņās atgriezos Frankfurtes paviljonos, kur pirms vairākiem gadiem, tieši septembrī, klejoju līdz spēka izsīkumam. Reportāžā starp lielajiem sedaniem manu uzmanību piesaistīja Innocenti mazauto. Ražotājs Innocenti nāk no Itālijas un līdz šim tā vēsturi vēl nebiju pētījis.
Firmu dibināja diplomēts inženieris no Toskānas vārdā Ferdinando Inočenti. Līdz Otrajam pasaules karam rūpnīca bija pazīstama kā apkures iekārtu ražotāja. Tālāk notika pārkvalificēšanās uz transporta līdzekļu ražošanu. Inočenti kungs pārdeva savas akcijas uzņēmumam Daimine, bet iegūto naudu iztērēja motorollera būvniecībai. Tā tapa Lambretta markas motorollers. Vēl Innocenti ražoja arī montāžas līnijas preses automobiļu ražotājiem. Toljati rūpnīcai priekš Lada 1200 automobiļa konveijera preses nāca no Innocenti.
Automobiļu bizness aizsākās 1960. gadā. Pirmo auto uzbūvēja pēc Austin markas licences un tas bija modelis BMC A 40 Farina, kuru izlaida kā Innocenti A40S. Tas bija vienkāršs ģimenes braucamais ar četru cilindru motoru, kura darba tilpums ir 948 kubikcentimetri. Sekoja jaudīgāks Spider 950 modelis, kurš bija tā paša BMC A40 Farina modeļa versija. Auto virsbūvi darinājis Ghia ateljē.
Nākamais modelis bija 1963. gada IM -3, kurš bija analogs priekšējās piedziņas spēkratam Morris -1100. Tam bija šķērsām novietots motors ar 1098 kubikcentimetru darba tilpumu un 58 zs jaudu. Auto uzstādītas disku bremzes un hidropneimatiskā balstiekārta Hydrolastic.
Itāļiem bija arī sava britu Mini versija, kuru izlaida no 1965. līdz 1975. gadam Tie bija pārsaukti BMC Mini ADO 15.
Bildē redzamā sarkanā kupeja Innocenti C ir dizainera un inženiera Serdžio Sartorelli ( Sergio Sartorelli) meistardarbs. Mašīna tapa uz Austin Healey Sprite bāzes. Auto ražoja īsu brīdi no 1965. līdz 1968. gadam Kopā izlaida 795 kupejas. Mašīna bija kā Spider modeļa tālāka attīstība. Ritošā daļa bija tāda pati kā modelim S Spider. Kupeja sanāca četras collas platāka un sešas collas garāka par Spider. Kupejai ir garāka kardānvārpsta. Krāsas bija trīs –zaļa, balta un sarkana. Tās atbilst Itālijas karogam. Dzinēju uzstādīja tādu pašu kā Spider modelim.
Pienāca 1972. gads un Innocenti kļuva par Leyland koncerna īpašumu. Dzima Leyland –Innocenti. Tieši tad parādījās virsrakstā minētā un foto redzamā, no skata citādākā, Mini versija ar nosaukumu Innocenti Mini 90/120. Stūraino virsbūvi izveidoja Bertone, bet agregāti nāca no Mini Cooper -1300. Modeļa pirmizrāde notika 1974. gada Turīnas auto izstādē.
Tad 1976. gadā ražotājs nonāca De Tomaso pakļautībā. Radās kompānija Nuova Innocenti. Vēlāk modelim Innocenti Mini De Tomaso un tā tālākās attīstības variantam Minitre 650/500 sāka uzstādīt trīs cilindru motorus no japāņu Daihatsu ar darba tilpumu 993 kubikcentimetri. Versija Mini Turbo De Tomaso ar benzīna turbomotoru attīstīja 72 zs. Bija arī Mini –Diesel ar 37 zs jaudu. Dažos aprīkojuma līmeņos varēja dabūt automātisko pārnesumu kārbu.
Kopš 1990. gada Innocenti iekļāvās Fiat koncerna sastāvā. Tagad Innocenti uzdevums bija ārzemju mašīnu, kuras tapušas uz dažādu Fiat modeļu šasijām, imports un tirdzniecība. Itālijā tos tirgoja ar Innocenti nosaukumu. Runa ir par tādiem auto kā dienvidslāvu Zastava Yugo un Duna/Elba sērijas spēkratiem , kuri tapa Fiat nodaļā Brazīlijā, uz Fiat Uno šasijas. Nuova Innocenti pārtrauca modeļa Minitre 650/500 ražošanu 1992. gadā bet Itālijas tirgum par Koral pārsauktais Yugo vēl tapa līdz 1993. gadam. Ražotājs pilnībā beidza pastāvēt 1997. gadā.
Kristiāns Andersons
Komentāri: