Ņižņijnovgorodas briedīša stāsts
Kristiāns Andersons
Vērojot sacīkstes ‘’ Dzintara Volga 2012’’ radās doma, ka jāuzraksta par GAZ vēsturi.
Tāpēc vārds tiek dots Ņižņijnovgorodas ( PSRS laikos Gorkijas) briedītim, kurš no pilsētas
ģerboņa, 1950. gadā nokļuva GAZ automobiļu priekšdaļas noformējumā. Tika noslēgts līgums starp Ford Motor Company un PSRS ekonomikas
vadību . Amerikāņu firma sniedza tehnisko palīdzību rūpnīcas celšanā un aprīkošanā, kā arī speciālistu apmācībā. FORD nodeva kravas automobiļu
FORD AA un vieglo automobiļu FORD A izgatavošanas licenci. Kā samaksu PSRS puse iegādājās 72 tūkstošus detaļu komplektu no kuriem Maskavā un Ņižņijnovgorodā līdz jaunās rūpnīcas palaišanai vajadzēja savākt
FORD automobiļus. Par tiem tika samaksāti 72 miljoni rubļu valūtā.
Rūpnīca uzsāka darbu 1932. gada 1. janvārī un togad no konveijera nonāca
pirmā, 1,5 tonnu kravas automašīna GAZ AA un vieglā automašīna GAZ A.
Pirmskara gados rūpnīcā izgatavoja divus vieglo automobiļu modeļus GAZ
1 ( Tautā saukts par ‘’Emku’’) un ‘’ Pikapu’’. Otrā Pasaules kara laikā rūpnīcas darbība bija pilnībā pakļauta frontes
Vajadzībām.
Pēc kara tika uzsākts darbs pie jaunu, vieglo automobiļu izveidošanas . Par pirmo , pēckara spēkratu kļuva slavenā, 
GAZ M 20 POBEDA. Pirmo reizi PSRS autobūves vēsturē POBEDA bija nesošā virsbūve un neatkarīgā, priekšējā balstiekārta. Auto jauda bija
50 zs, bet maksimālais ātrums 105 km/h. Parādījās arīdzan modeļi GAZ 12
ZIM ( Zavod Imeņi Molotova) un GAZ 69. Pilnpiedziņas, kravas- pasažieru
modeli GAZ 69 ražoja no 1953.- 1956. gadam. Tā ražošana tika nodota
Uļjanovskas automobiļu rūpnīcai. ZIM bija ne tikai priekšnieku
vizinātājs , bet pildīja arī ātrās palīdzības un taksometra pienākumus. Savā
īpašumā ZIM varēja iegādāties par 40 tūkstošiem rubļu turpretim nākamo
modeli GAZ 13 ČAIKA piegādāja tikai speciālajām garāžām , lielo pilsētu
zagsiem un ‘’Intūristam’’. ČAIKAI uzstādīja automātisko pārnesumu
kārbu , kuras principiālā shēma bija izmēģināta pirmā izlaiduma VOLGA
automobiļos. Kopš 1962. gada 160 zs V8 motors no ČAIKAS kopā
ar automātisko pārnesumu kārbu un hidraulisko stūres pastiprinātāju
tika uzstādīti slepenajai VOLGA modifikācijai GAZ 23, kas bija domāta
VDK vajadzībām. Līdz 1970. gadam izgatavoja 603 GAZ 23 automašīnas,
kas bija smagākas, bet līdz 100 km/ h ieskrējās 16 sekundēs. GAZ 21 Л
ieskrējiens līdz simtam aizņēma 34 sekundes.
Jauna lapaspuse rūpnīcas vēsturē tika atšķirta 
1956. gadā kad modeli
POBEDA nomainīja GAZ 21 VOLGA. Par GAZ 21 radīšanu rūpnīcas
kolektīvs saņēma II pakāpes diplomu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.
Jau 1954. gadā sāka būvēt auto eksperimentālos paraugus.
Jaunajai mašīnai izstrādāja divas pārnesumu kārbas mehānisko
un automātisko. Abas ar trim pārnesumiem. Spēkratam bija
neatkarīgā, priekšējā balstiekārta ar svirveida, hidrauliskajiem
amortizatoriem. Motora pārsegu rotāja hromēts briedītis . Radiatora
režģis sastāvēja no desmit, vertikālām atverēm. Standarta aprīkojumā
ietilpa triju diapazonu radio uztvērējs.
Taksometros 21 A ( vēlāk 21 T) priekšējā dīvāna vietā bija divi, atsevišķi
sēdekļi.
1955. gada 3. maijā tika uzsākti VOLGA , triju eksperimentālo auto
valsts izmēģinājumi. Divi braucamie bija ar automātisko pārnesumu
kārbu, bet viens ar manuālo. Kā daļa no izmēģinājuma bija brauciens no
Maskavas līdz Krimai un atpakaļ. Mašīnas apgādāja ar centrālo eļļošanas
sistēmu, kur nospiežot speciālu pedāli eļļa no tvertnes nokļuva uz 19 eļļošanas
punktiem priekšējā balstiekārtā un stūres stiepņu šarnīros. Taču no
sistēmas atteicās 1959. gadā dēļ lauku ceļos pārrautiem, deformētajiem eļļas
pievadiem un bieži atstātajām eļļas peļķēm pilsētas stāvvietā.
1956. gada 10. oktobrī izgatavoja pirmos trīs GAZ 21 , ražošanas
paraugus ar apakšvārstu , 65 zs motoru no POBEDA. Pirmajām
VOLGA automašīnām priekšējās daļas noformējums bija tāds pats kā
pēdējās sērijas POBEDA mašīnām ar piecstaru zvaigzni. Jo pirms tam uz
eksperimentālajām mašīnām parādītā auto priekšpuse nepatika maršalam
Žukovam. Modeļa priekšējās daļas noformējums ražošanas laikā tika
mainīts vairākas reizes. Savu augšvārstu motoru VOLGA
ieguva 1957. gadā. Kopš 1958. gada palika tikai trīs
pakāpju manuālā pārnesumu kārba. Togad parādījās jauns radiatora restes
noformējums ‘’Haizivs rīkle’’ ar 16 vertikālām atverēm. Tāpat tika mainīti
buferi un priekšējie pagriezienu rādītāji. Tajā pat gadā Briseles auto izstādē
tika iegūta Grand prix. Beļģijā VOLGA ieguva iesauku tanks uz riteņiem.
1961. gadā VOLGA maksāja 5100 rubļus. Tad aizsākās darbs pie jauna
modeļa GAZ 24. 1962. gadā GAZ 21 radiatora režģis
ieguva 36 šauras atveres. No motora pārsega pazuda briedītis. Bāzes
modelis ieguva nosaukumu 21Л. Togad parādījās universāls GAZ 22.
Pēdējā GAZ 21 modernizācija notika 1965. gadā. Pēdējā GAZ 21
noripoja no konveijera 1970. gada 15. jūlijā. Eksporta modifikācijām
21M un 22Г bija dekoratīvais uzraksts VOLGA uz priekšējā spārniem.
Eiropas ārējās tirdzniecības firmas ieviesa savas izmaiņas vietējam
tirgum. Pēc viņu iniciatīvas no 1960. – 1962. gadam automobilim VOLGA
uzstādīja ‘’Perkins’’ 1,620 litru, 43 zs dīzeļdzinēju. Ar to VOLGA attīstīja
maksimālo ātrumu 115 km/h. Vēlāk sekoja VOLGA ar ROVER un 1968. gadā
ar ‘’Indenor’’ dīzeli. Ar šiem dīzeļiem maksimālais ātrums bija 120 km/h.
Pie divu litru, 68 zs ‘’Indenor’’ dīzeļa kā opciju varēja pasūtīt PEUGEOT četru pakāpju pārnesumu kārbu. Modelim GAZ 21 bija laba aizsardzība
pret koroziju. 
No 1959. gada sāka ražot,
komfortablāko GAZ 13 Čaika ar 150 zs motoru. Vēlāk modelī GAZ 14
dzinēja jauda pieauga līdz 220 zs. GAZ 14 automobiļos uzstādīja augstākās
klases radiouztvērējus ar magnetafonu un pulti, lai varētu ērti to klausīties
sēžot aizmugurējā sēdeklī. Daļai šo mašīnu bija kondicionieris.
GAZ rūpnīca nebūtu iedomājama bez savām kravas automašīnām.
Darba zirgiem GAZ 51, kura masveida ražošana sākās 1946. gadā, tam
1961. gadā sekoja GAZ 53 sērijveida ražošana. Uz GAZ 53 bāzes Kurgānā
tapa autobuss КАВЗ 685. GAZ 53 mantinieka, modeļa 3307 sērijveida
ražošana sākās 1989. gadā. Savukārt pasažieru mikroautobuss, maršruta
taksometrs GAZ 322132 GAZELLE sērijveida ražošanā nonāca 1996. gada
augustā.
Atgriežoties pie stāsta par vieglajiem
auto 1970. gadā leģendāro , veco VOLGU GAZ 21 nomainīja modelis GAZ
24. Tā sīksēriju ražošana sākās 1968. gadā un 1970. gadā jaunais modelis
pilnībā aizstāja priekšgājēju. Kopš tā laika, mašīnas bāzes konstrukciju
pastāvīgi modernizēja no GAZ 24 uz GAZ 24-10 1985. gadā .Šo modeli
oficiāli izlaida tieši individuālajiem
lietotājiem, bet uz iestādēm nonāca galvenokārt modelis GAZ 3102. Pēc
tam nāca GAZ 31029 1992. gadā un GAZ 3110 1997. gadā.
1982. gadā sērijveida ražošanā
parādījās modelis GAZ 3102, kas tika iecerēts kā GAZ 24 modernizēta
versija. Te bija citādāks priekšējās un aizmugures daļas noformējums, auto
bija par 15 cm garāks uz priekšējās pārkares rēķina, jauni durvju rokturi
un 105 zs motors. Kopš 1981. gada , kad tika izgatavotas GAZ 3102
eksperimentāli- rūpnieciskās partijas tām bija hidrauliskie vārstu bīdītāji.
GAZ 3102 kalpoja par pamatu 1997. gadā tapušajam GAZ 3110, kura
dzinējam bija 100- 150 zs jauda. Togad tika panākta vienošanās ar
FIAT par kopuzņēmuma radīšanu , kurā tiktu saliktas trīs FIAT marku
vieglās automašīnas. 1999. gadā tapa jauns spēkrats ar
aizmugures piedziņu, sedans GAZ3111 , kas bija kopdarbs ar amerikāņu
kompāniju ‘’Venture’’ un atšķīrās no priekšgājējiem. Komfortablā salona
garumu palielināja par 120 mm. 2007. gada maijā tika uzsākta jauna
vieglā automobiļa, 2007. modeļu gada VOLGA GAZ 31105 sērijveida ražošana
ar jaunu salona interjeru. VOLGAS pārstāja ražot 2010. gadā.
Ražotājam un markai VOLGA ir bijusi bagāta
vēsture.
Komentāri: