Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ziņa par to, ka kolēģis Gints ir uzaicināts darboties konkursa Latvijas e-auto 2024/2025 žūrijā pamudināja mani atkal pievērsties elektrisko spēkratu vēstures pētīšanai.
Atradu 1975. gada elektrisko mašīnu no Itālijas ar nosaukumu Elcar. Taču krietni agrāk ASV tapis augšējā foto redzamais kabriolets Elcar Model 8-91 Roadster. Vecākiem spēkratiem priekšroka! Tāpēc sāksim ar amerikāņu Elcar.
Uzņēmus Elcar Motor Co nāca no Elkhartas pilsētas Indianas štatā. Sākotnēji firmas nosaukums bija Elkhart Carriage & Motor Car Co. Dibinātāji bija brāļi Prati Viljams un Džordžs ( William , George Pratt). Ražotne darbojās no 1915. līdz 1931. gadam. Jau kopš 1909. gada tika ražotas mašīnas ar nosaukumu Sterlings, bet kopš 1916. gada nosaukums mainījās uz Elcar. Pirmais automobilis bija ierasts braucamais divās versijās gan divvietīgs, gan piecvietīgs. Auto uzstādīja Lycoming motoru ar četriem cilindriem un 20 zs jaudu. Motora darba tilpums bija 192 kubikcollas. Elcar maksāja ap $800. Šādu spēka agregātu izmantoja līdz divdesmito gadu vidum. Kopš 1918. gada spēkstaciju klāstam pievienojās sešu cilindru Continental motors ar 224 kubikcollu darba tilpumu. Elcar divdesmito gadu konvencionālie automobiļi strādāja par taksometriem. Ņujorkas pilsētas taksometru kompānija Diamond Taxicab Company pasūtīja 1000 mašīnas. Foto redzamais sarkanais Elcar Model E Cloverleaf Roadster aprīkots ar Lycoming četru cilindru motoru, kura jauda ir 35 zs. Auto būvēts 1917. gadā. Tam ir sausais sajūgs un trīs pakāpju pārnesumu kārba ar slīdošo zobratu ( sliding gear).
Pienāca 1925. gads un Elcar pievērsās astoņu cilindru motoru būves lauciņam. Izlaida modeli ar 299 kubikcollu rindas astoņu cilindru Lycoming motoru. No šī spēka agregāta beigu beigās izspieda 140 bremžu zirga spēku (bhp) jaudu padarot to par trešo jaudīgāko automobili tajā laikā ASV.
Elcar ražošanas apjoms nekad nebija liels. Ražīgākais bija 1919. gads. Tad pārdeva 4000 mašīnas.
Sekoja neveiksmīgs eksperiments ar Powell Lever motoru. Ņujorkas automobiļu izstādē, kura notika 1930. gadā nodemonstrēja Elcar 6 ar Lever motoru, kam virzuļa gājiens bija 8 collas.
Pēdējā darbības gadā Elcar rūpnīca palīdzēja Mercer markas atdzimšanas mēģinājumā. Mercer izmantoja Elcar būvētu šasiju un Continental motoru ar 140 zs. Tomēr sanāca uzbūvēt tikai divas tādas mašīnas.
Elektriskā kastīte uz riteņiem no slavena itāļu virsbūvju dizaina ateljē!
Elcar jeb Zele, kā to sauca Eiropā ,elektrisko spēkratu uzbūvēja Zagato virsbūvju speciālisti. Tas bija paredzēts braukšanai pa pilsētu. Balstiekārtas komponentus aizņēmās no Fiat 500 un Fiat 124 automobiļiem. Nobraukt ar elektrisko Elcar varēja ap 50 jūdzēm. Bija trīs motori ar dažādu jaudu 24v, 36v un 48v. Kā atbilde uz naftas krīzi ASV 1973. gadā izveidojās korporācija Elcar un Zele, kuru importēja uz ASV tika pārsaukta par Elcar. Ražošana notika no 1974. līdz 1976. gadam Ar pārdošanu veicās gausi un pēc diviem gadiem, kad bija saražotas 500 mašīnas, kuru cena bija $4,500, Zagato meta mieru elektriskā Elcar ražošanai. Apakšējā foto redzamais Powder Blue 2000 modelis apgādāts ar 48v motoru un tas bija labākais savā klasē. Dzinējs atrodas aizmugurē un dzenošie ir aizmugurējie riteņi. Seši pārnesumi mašīnai ir uz priekšu un divi atpakaļ. Maksimālais auto ātrums ir 40 jūdzes stundā.
Kristiāns Andersons