Pludlīnijas skaistule Bugatti Type 57 SC Atlantic no slavenā vēsturisko spēkratu kolekcionāra Džeja Leno garāžas un tās radinece Bugatti Aerolithe!
Esam raduši laiku pa laikam atgriezties garāžā pie mums jau pazīstamā Džeja Leno, lai aplūkotu tuvāk kādu vēsturisko spēkratu. Tik plašās kolekcijās kā viņam vienmēr ir rodami zili zaļi brīnumi!
Zilais auto ir Bugatti Type 57 SC Atlantic replika, kura pieder Džejam Leno trīsdesmit gadu garumā, bet ar zaļo Bugatti Aerolithe viņam ļāva izbraukt.
Sāksim ar 1937. gada Bugatti Type 57 SC Atlantic repliku. Tai ir Bugatti oriģinālais motors, šasija un citi komponenti. Mašīnu pārbūvēja tā, lai izskats sajūtas atbilst īstajam 57 SC. Atlantic ir unikāls automobilis. Tam uzstādīts rindas astoņu cilindru motors ar pūti un alumīnija virsbūve, kuras dizains radīts iedvesmojoties no lidmašīnām. Auto jauda bija ap 200 zs. Nelielais svars padarīja šo mašīnu manevrēt spējīgāku un ātrāku nekā citas. Laika posmā no 1936. līdz 1938. gadam Bugatti uzbūvēja tikai četras kupejas. Trīs no tām nonāca privātu pircēju rokās.
Ieskats Bugatti 57 SC vēsturē!
No 1933.- 1940. gadam tirgū noturējās modelis Bugatti Type 57 SC. Šajā laika posmā izgatavoja mazāk kā 80 mašīnas un to starpā nebija divu vienādu spēkratu. Tas bija pats izsmalcinātākais Bugatti auto, kas saglabāja sevī visas tradicionālās īpašības. Tas bija viens no Bugatti dēla Džanni agrīnajiem projektiem. Tēvs uzstāja, lai tiktu ieviesti daži tradicionālie labojumi kā atkarīgā priekšējā balstiekārta.
Džanni pirmajam ienāca prātā apvienot pārnesumu kārbu un dzinēju vienā blokā . Sākotnēji automobilim uzstādīja rindas, astoņu cilindru, 2,9 litru spēka agregātu ar 120 zs jaudu. Drīzumā motora darba tilpums pieauga līdz 3,2 litriem, bet jaudas pajūgā jau strādāja 135 zirgi. Mašīnas šasija arīdzan tika uzlabota. 1936. gadā Type 57 C jau izmantoja mehānisko pūti, kas ļāva jaudu pacelt līdz 160 zs, bet tālāko pilnveidojumu rezultāts bija jau apaļi 200 zirgi modelim 57SC, kura maksimālais ātrums bija 177 km/h. Bugatti Type 57 SC apvienoja sevī 1936. gada sporta modeļa 57S īpašības ar pūtes dzinēju kļūstot par leģendāru BUGATTI. Modelim 57 SC bija vairāki virsbūves varianti : sedans, kabriolets, kupeja.
Pats populārākais virsbūves variants bija pludlīnijas Atatlantic Coupe ar plūstošām kontūrām un piestiprinātiem izciļņiem, kas stiepās visas mašīnas garumā. Ieskaitot spārnus. Spēkrata sacīkšu variants guva uzvaru Lemānas24 stundu sacīkstēs 1937. gadā. Diemžēl drīzumā Džanni Bugatti gāja bojā šīs pašas mašīnas izmēģinājumu laikā uz parasta ceļa. Par TYPE 57 tālāku attīstību kļuva modelis Bugatti Type 101, kuru ražoja no 1951.- 1956. gadam.
Atlantic priekštecis Bugatti Aerolithe!
Zaļais auto ir replika tam prototipam Aerolithe, kuru ar magnija virsbūvi uzbūvēja 1935. gadā un tas kalpoja par pamatu Atlantic kupejai. Arī kniedes Atlantic eksterjerā nāk no Aerolithe. Modelim Bugatti Aerolithe šasiju ņēma no Type 57. Bugatti virsbūvei izmantoja sakausējumu, kas pazīstams kā Electron Aerolithe, lai gan 98 procenti materiāla bija magnijs.
Oriģinālais Bugatti Aerolithe konceptauto pazuda mazāk nekā gadu pēc savas prezentācijas.
Jaunajam Aerolithe izmantoja oriģinālo Bugatti Type 57 šasiju. Tāpat arī uzstādīts oriģinālais rindas astoņu cilindru motors ar 3,3 litru darba tilpumu, bet bez kompresora. Pārnesumu kārba ir četru pakāpju manuālā. Kopiju uzbūvēja restauratori no Kanādas Guild of Automotive Restorers Deivida Grendžera ( David Grainger) vadībā. Darbu uzsākot nācās vadīties pēc četrām melnbaltajām fotogrāfijām. Veidot formu no magnija arī nav viegls darbs.
Mašīna bija gatava 2013. gadā un kopš tā laika pārsvarā atrodas muzejos. Deivids bija tik laipns, ka ļāva ar to izbraukt Džejam Leno.
Kristiāns Andersons
Komentāri: