Saldie citroni ( 1. daļa)
Kristiāns Andersons
Reklāma caur radio skaļruņiem un TV ekrāniem aicina ļoti izdevīgi iegādāties CITROEN ( tautā mīļi saukts par citronu) markas jaunākos modeļus. Tas, protams, liek interesēties, kurā dārzā tad aug šis saldo citronu koks un kādi augļi tam bijuši pirms jaunās ražas.
Auglīgo citronkoku, 1919. gadā Parīzē, iedēstīja tehniskās koledžas absolvents Andrē Sitroens ( Andre Citroen), bet par labu augsni gādāja skujveida zobrati, kurus Andrē Sitroens ražoja no 1902. gada. Vēlāk šie zobrati kļuva par CITROEN automobiļu emblēmu. Pirms ķerties pie savu spēkratu ražošanas Andrē Sitroens, kopš 1907. gada strādāja par automobiļu firmas MORS tehnisko direktoru. Ar Andrē Sitroena gādību, līdz Pirmajam Pasaules karam MORS ražošanas apjomi palielinājās 18 reižu.
Kara laikā Sitroens dienēja artilērijas pulkā, kur saskārās ar lielgabalu lādiņu čaulīšu trūkumu. Problēmas risināšanai kalpoja konveijera metode un FORD rūpnīcā ASV gūtās zināšanas. Kad kara šausmas tika pārdzīvotas, Sitroena čaulīšu rūpnīca kļuva par automobiļu ražotni. Par pirmo CITROEN markas automobili kļuva modelis A ( 10CV), kurš kļuva par pirmo, sērijveidā ražoto, automobili Eiropā. Spēkratam bija četru cilindru, 18 zs motors. Dzinējs atradās vienā blokā ar sajūgu. Sekoja mazlitrāžas modelis 5CV bez priekšējām bremzēm , taču ar labām spējām pārvarēt sliktus ceļus. Automašīnu ražošanā tika izmantota Henrija Forda metode. Par taksometriem CITROEN sāka strādāt kopš 1921. gada. Togad modeli A nomainīja B2, kas tikai virspusēji līdzinājās priekšgājējam. Divus gadus vēlāk, nelielā skaitā, izgatavoja sporta, trīsvietīgos 300 B2 CADDY automobiļus
Divvietīgo rodsteru C ( saukts arī par 5CV, kas atbilst 5 zs) sāka ražot 1922. gada pavasarī un spilgti dzeltenās krāsas dēļ tas ieguva iesauku citroniņš. Bija iespējama arī šā auto kabrioleta modifikācija. Rūpnīca auga līdz ar tās ražošanas apjomiem un CITROEN bija filiāles Beļģijā, Anglijā, Itālijā, Holandē, Dānijā un Šveicē. CITROEN ražotāji modelim B10 pirmie Eiropā sāka izmantot tērauda virsbūves koka virsbūvju vietā. Tam sekoja modeļi B12 un B14, kuri varēja lepoties ar brīnišķīgu instrumentu paneli un regulējamiem sēdekļiem. Uz modeļa B14 bāzes radās auto ar apzīmējumiem AC4, un AC6, kur burti nozīmēja ražotāja iniciāļus, bet cipari cilindru skaitu. CITROEN GRAND LUX ( CGL) parādījās 1931. gadā.
Par pamatu šim auto kļuva modelis C6F. CITROEN GRAND LUX apgādāja ar 53 zs jaudīgu dzinēju un tā pasažieri varēja baudīt bagātīgo salona apdari. Āzijas brauciena laikā, kurš noslēdzās Himalajos, modeļi AC4 un AC6 parādīja sevi no labākās puses. Ne tik labi, ar publikas uzmanības pievēršanu, veicās modelim C4I X.
Principiāli jauns modelis 7CV TRACTION AVANT ( tulkojumā no franču valodas – priekšējā piedziņa) tapa gatavs 1934. gadā. Veiksmīgais modelis, ar daudzām modifikācijām, tika ražots līdz pat 1957. gadam un prasīja lielus ieguldījumus. Tādēļ uzņēmums nonāca Michelin kontrolē. Spēkratam bija priekšējo riteņu piedziņa, kas tajos laikos bija retums. Kad Andrē Sitroens uzsāka šo jauno un riskanto lietu, nebija pārliecības, ka viss izdosies un uz spēles tika likts viss īpašums un labklājība. Viņš nekļūdījās un tā pasaulē aizsākās priekšējo riteņu piedziņas ēra vidējās klases, masveida, vieglajos automobiļos.
Par CITROEN 2CV lasi šeit: https://www.autodroms.lv/vagis-olu-parvadasanai/
Turpinājums sekos!
Komentāri: