Iepazīsimies ar poļu autobūves mazāk zināmajām lapaspusēm! Stāsts par 1957. gada mazauto vārdā Smyk!
Iedomājoties par Polijā ražotajām mašīnām pirmais prātā nāk Fiat 126p, kurš manīts braucam arī Rīgas ielās. Parokoties dziļāk autodroms.lv vēstures sadaļā atradīsiet tādus braucamos kā Warszawa, Nysa un pat Tarpan. Savukārt šodien viņiem pievienosies Smyk, kura durvju atvēršana atsauc atmiņā ‘’burbuli’’ BMW Isetta, bet poļi durvis uztaisīja atvāžamas uz priekšu. Aiz priekšējiem sēdekļiem bija vieta diviem bērnu sēdeklīšiem. Jādomā, ka mazajiem pasažieriem ielīšana salonā aizņēma mazāk laika un pūļu nekā kādam ar autovadītāja apliecību.
Smyk radās Varšavas autorūpniecības konstruktoru birojā (BKP-Mot.). Atbildīgais bija inženieris Kazimežs Vuičinskis un viņa komanda, kurā strādāja Karols Vojcickis, Janušs Žigadļevičs un Andžejs Zgličiņskis.
Smyk bija pašu veidots projekts, bet nevis kāda cita spēkrata kopija. Ideja bija radīt kompaktu un pieejamu transporta līdzekli pilsētai. Smyk, kas tulkojumā no poļu valodas nozīmē mazulis, sanāca ekonomisks un manevrētspējīgs. Aizmugurē strādāja no motocikla Junak aizlienēts viena cilindra motors ar 350 kubikcentimetru darba tilpumu. Motors bija četrtaktu ar šķidruma dzesēšanu.
Motociklus Junak ražoja Šķecinas motociklu rūpnīcā un turpat plānoja ražot arī Smyk automobiļus. Motora jauda bija 15 zs pie 5,5 tūkstošiem apgriezienu. Maksimālajam auto ātrumam bija jābūt 70 km/h. Pēc konstruktoru domām degvielas patēriņam vajadzēja būt 3 litri uz 5 kilometriem. Iedarbināšana ar dinostarteri sagādāja grūtības un tās atvieglot nācās ar dekompresoru, kuru darbināja no salona.
No tā paša motocikla nāca arī četru pakāpju pārnesumu kārba. Atpakaļgaitu nodrošināja caur reversa reduktoru un tāpēc sanāca četri pārnesumi uz priekšu un atpakaļ. Smyk bija divas pārnesumu pārslēgšanas svras. Bieži plīsa atpakaļgaitas ķēde.
Motors strādāja uz pilnu klapi un bieži pārkarsa. Tāpat ātri lūza klanis un piedziņas ķēdes. Automobilim nebija bagāžas nodalījums, bet rezerves ritenis atradās tur, kur mūsdienu mašīnām ir instrumentu panelis. Nebija arī sīklietu nodalījumu un apdares. Virsbūvi izgatavoja no plānās loksnes tērauda un konstrukcija ļāva iztikt bez liela darbagaldu parka, ja tiktu līdz sērijveida ražošanai. Visiem mazuļa 12 collu riteņiem bija neatkarīgā balstiekārta. Pirmā Smyk prototipa garums bija 3 metri, bet svars 540 kg. Turpmākos saīsināja līdz 2,85 metriem, bet svaru nometa līdz 470 kg.
Krustu projektam pārvilka ražošanas izmaksu aprēķini. Sanāca, ka šāda modeļa izgatavošanai nepieciešami 200 000 zloti. Sanāk normālam auto. Tāpēc izgatavoja vien 25 eksperimentālās partijas automobiļus, kaut gan doma bija 1965. gadā izlaist 10 000 mašīnu. Tādējādi Smyk palika tikai prototips.
Kristiāns Andersons
Komentāri: