Ilgi rindā gaidījušais apvidus automobilis no Francijas – Cournil!
Ideja apskatīt Cournil automobiļu marku tuvāk radās jau janvārī. Tad skatījos TV pārraides par 2026. gada Dakāras ralijreidu un Cournil tur parādījās sacīkšu vēstures rubrikā.
Beidzot ķeršos klāt līdz šim man nezināmajam apvidus auto. Viss sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Francijas pilsētiņā Aurillac, kur inženieris Bernards Kornils (Bernard Cournil) radīja nelielu firmu, kas sākotnēji specializējās automobiļu pārbūvē. Pēc Otrā pasaules kara palikušos Jeep apvidniekus viņš pārbūvēja par lauksaimniecībā noderīgām mašīnām. Kādu brīdi uzņēmums darbojās kā Hotchkiss-Jeep reģionālais pārstāvis. Līdz 1965. gadam Hotchkiss vāca kopā armijas Jeep automobiļus. Piecdesmito gadu beigās Cournil pārgāja no pārpalikušo Jeep automobiļu pārbūves uz pašu veidotu apvidus automobiļu prototipu ražošanu. Jau 1958. gadā uzbūvēja 170 automobiļus ar pēc licences Hotchkiss rūpnīcā ražotu dīzeļdzinēju. Tā tapa Tracteur Cournil spēkrats. No 1958-1960. gadam izstrādātajam Tracteur Cournil JA1 modelim bija sava ar Jeep ietekmi nesaistīta šasija. Uzlaboja motoru un transmisiju pēc lietotāju ieteikumiem. Svarīgi atzīmēt, ka franču valodā vārds tracteur nozīmē vairāk nekā mūsu traktors. Tā ir mašīna, kas spēj jebko vilkt aiz sevis , piemēram, piekabi, pļaujmašīnu vai arklu. Vārdu sakot universāls transporta līdzeklis auto- traktors fermera vajadzībām.
Darba procesā Cournil meklēja piemērotākus motorus nekā piedāvāja Hotchkiss un uzlaboja vārgo Jeep standarta transmisiju. Sākumā izmantoja Fergusson dīzeļmdzinēju ar 26 zs jaudu un amerikāņu trīs pakāpju pārnesumu kārbu ar divpakāpju demultiplikātoru.
Par tā tālāko attīstību kļuva Cournil JA2. Tas kļuva par masveidīgāko sērijas modeli. 1964. gadā auto par papildus maksu ieguva diferenciāļa bloķēšanu un jaunais Standard 23C /Leyland dīzeļmotors ar 2260 kubikcentimetru darba tilpumu darbojās vienmērīgāk. Tā jauda bija sākumā 36 zs, bet vēlāk izauga līdz 54 zs. Automašīnas maksimālais ātrums pietuvojās 100 km/h robežai. Vēlāk izmantoja arī citus spēka agregātus
Laika posmā no 1960. līdz 1970. gadam Cournil ieguva uzlabotu apsildes sistēmu, sēdekļus, spidometru. Dēļ tā, ka būvēts mazā sērijā Cournil bija dārgs. Par septiņdesmito gadu beigās ražotu mašīnu prasīja sākot no 130 000 franku.
Ražotne nostrādāja līdz 1977. gadam kad pazuda, jo saskārās ar finanšu un vadības krīzi. Iesākto darbu turpināja citi uzņēmumi Gevarm, kas nopirka licenci, Auverland, Panhard VPS un UMM no Portugāles.
Auto piedalījās pirmajās Dakāras sacīkstēs 1979. gadā un kopvērtējumā ieguva 68. un 69. vietu.
Kristiāns Andersons
Komentāri: