Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Autobūvē ir ļoti pazīstams termins ‘’badge engineering’’, kad ar dažādiem zīmoliem piedāvā automobiļu klāstu, kas tehniski ir identisks. Šodien apskatīsim kā radās dažādas mašīnas British Motor Corporation projekta ADO 16 ietvaros. Tas atšifrējas kā Amalgamated Drawing Office 16 (Apvienotais rasēšanas birojs 16) . Tālajā 1952. gadā apvienojās Morris un Austin kompānijas izveidojot British Motor Corporation. Savukārt ADO 16 modeļu sērija, kas pazīstama arī kā BMC 1100/1300 tapa no 1962. līdz 1974. gadam un kļuva par Lielbritānijā pārdotākajiem automobiļiem vismaz astoņus gadus no divpadsmit.

Kā pirmais tajā parādījās Morris 1100 Mk1. Tas notika 1962. gada 15. augustā. Sekoja sešas modeļu versijas, kur Morris 1100 un Austin 1100 bija bāzes modeļi, savukārt Wolseley 1100 un Riley Kestrel pārstāvēja vidējo klasi, bet Vanden Plas Princess 1100 bija dārgā gala modelis. Sestais bija sportiskais MG 1100, kuru tad vēl nesildīja Ķīnas saule. Galvenās vizuālās atšķirības starp markām bija dažādas radiatora restes un salona apdare, kas īpaši izteikti bija Wolseley un Vanden Plas versijām.
Vēl jāpiemin saimniecisko cilvēku braucamie ar trīs durvju universāļa virsbūvēm Morris Traveller un Austin Countryman. Tātad neviens pircējs nepalika bez mašīnas.
Sanāca loģisks un ļoti veiksmīgs Mini modeļa attīstības turpinājums. Izmantoja lielu daļu Mini tehniskā aprīkojuma. Par ADO 16 ārējo veidolu gādāja Pininfarina studija, jo tai labi bija sanācis Austin A40 modelis. Tieši modeļus A35 un A40 nāca aizstāt junais ADO16.
Aleks Issigonis (Alec Issigonis) šoreiz ķērās pie darba, lai radītu pagarinātu Mini versiju ar tādu pašu motoru un pārnesumu kārbu kā Mini. Vēlāk no Issigonisa darbu pārņēma Čarlzs Grifits (Charles Griffith). No panākumus guvušā Mini ADO16 pārņēma šķērsām novietotu dzinēju, priekšējo riteņu piedziņu un riteņu izvietojumu pašos virsbūves stūros.
Sākotnējam prototipam uzstādīja 948 kubikcentimetru motoru, bet tas bija ar nepietiekamu griezes momentu. Tāpēc izstrādāja palielināta tilpuma dzinēju ar 1098 kubikcentimetriem, kura jauda bija no 37 līdz 48 zs. Griezes moments pieauga no 50 mārciņpēdām pie 2500 apgr/min līdz 60 mārciņpēdām pie 2500 apgr/min. Maksimālais auto ātrums bija 79 jūdzes vai 127 kilometri stundā. Pārnesumu kārba četru pakāpju manuālā. Četru pakāpju AP automātiskā pārnesumu kārba bija kā papildaprīkojums.
MG 1100 tika nedaudz jaudīgāks motors ar 55zs.
ADO 16 bija pirmais BMC auto ar Hydrolastic hidropneimatisko balstiekārtu. Pirmajiem Hydrolastic zem sēsekļiem atradās centrālā šķidruma kamera, no kuras uz visām pusēm stiepās caurules. Nākamajā versijā pie katra riteņa atradās darba cilindri.
Pienāca 1967. gada vasara un ADO 16 MKII versijā motora darba tilpums izauga līdz 1275 kubikcentimertriem, bet jauda līdz 58 zs. Motora jauda pakāpeniski kāpa līdz 1969. gada rudenī Austin un Morris 1300 GT modelī sasniedza 70 zs.
Divu miljonu saražoto ADO 16 mašīnu atzīmi ražotājs sasniedza 1971. gada jūlijā.
ADO 16 ražošanu Lielbritānijā pārtrauca 1974. gada 19. jūnijā, kad tapa pēdējais Vanden Plas Princess 1300. ADO 16 ražoja arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidslāvijā, Maltā, Spānijā, Portugālē, Beļģijā un citviet.
Kopā saražoja aptuveni 2,4 miljonus dažādu ADO 16 eksemplāru.

Kristiāns Andersons