Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Sākoties jaunajam gadsimtam, ap 1901. gadu, Panhard& Levassor sāka zaudēt savas pozīcijas auto būvē, jo parādījās labākas mašīnas ar Mercedes vārdu. Pēc Levassora nāves, 1897. gadā, uzņēmumam bija grūti attīstīties, tomēr, 1900. gadā modeļu gammu paplašināja. Pircēji ar naudasmakiem nobalsoja par jauno modeli 8/11CV. Tam bija trīs cilindru, 1,8 litru motors. 1906. gadā Panhard&Levassor nodeva publikas rīcībā divus lielus modeļus ar četru cilindru , 10,5 litru un sešu cilindru 11 litru motoriem. Pēc trim gadiem nākušie jaunumi bija krietni piezemētāki. Modelim Pxoenix bija tikai divu cilindru motors, bet virknei spēkratu 10CV, 15 CV , 25 CV bija dzinēji ar darba tilpumu no 2,2- 5,0 litri. Sekoja interesants jaunums – pirmais Panhard&Levassor ar bez vārstu Naita ( Knight) motoru. Šajā dzinējā gāzu sadales mehānismā izmantoja plūsmdali. Ieplūdes un izplūdes čaulas, ar iegriezumiem, pārvietojās pa cilindru asi. Čaulas savienoja degkameru ar ieplūdes vai izplūdes kolektoriem. Čaulas darbināja kloķa-klaņa mehānisms, kas bija savienots ar sadales vārpstu. Tādējādi dzinējs bija kluss un elastīgs ar lielu jaudu. Vienā gadā ar to izlaida 25 CV un 28CV  ar četru un sešu cilindru motoriem , kuru darba tilpums bija 5,2 un 6,6 litri. Bez vārstu motori attīstījās un bez modeļa 35 CV ar četru cilindru dzinēju bija sešu cilindru, bez vārstu, agregāts modelim 30 CV, ko ieviesa 1914. gadā. Pēc kara modeli 10CV sākumā izlaida ar parasto dzinēju, bet vēlāk tas un pēc tam arī visi pārējie Panhard&Levassor bija pieejami ar bez vārstu spēka agregātiem. Tobrīd modeļu gammā ietilpa 10CV, 16 CV un 20 CV ar četru cilindru motoriem , bet 35 CV dižojās ar astoņu cilindru spēkstaciju. Sekoja auto 20/60CV ar sešu cilindru motoru un ,trīsdesmito gadu sākumā, astoņu cilindru, bez vārstu, spēka agregāts ar 5,0 litru tilpumu. Tas, dārdzības dēļ, atsaucību neguva. Panhard&Levassor bija arī savs modelis ar V veida divpadsmit cilindru motoru Twin Six ( 1933. ) to raksturo zems trokšņa līmenis, augsts komforta līmenis un viegla vadāmība.

Vislabāk ar noietu veicās vidējās klases pārstāvjiem 6 CS un 60 S. 1934. gadā ieradās sedans Panoramiqe, kam vējstikla malās bija papildus lodziņi. Tā teikt, lai kukaiņi varētu sadalīt teritoriju. Šo modeli nomainīja 1937. gada Dynamic ar oriģinālu, pludlīnijas, vienlaidmetāla virsbūvi, slēgtām riteņu arkām un spārnos iemontētiem lukturiem. Gaismekļus aizsargāja izlocīti režģīši , kas veidoti vienā stilā ar radiatora resti. Salonā, priekšējā sēdeklī, varēja iesēsties trīs cilvēki un šoferis ērti iekārtojās pa vidu saviem ceļa biedriem. Priekšējos jumta balstos izveidotie, noapaļotie lodziņi atviegloja vadītājam redzamību. Priekšējo stiklu cītīgi tīrīja trīs logu tīrītāji. Auto bija centrālais, cauruļveida rāmis , neatkarīgā, torsiona piekare visiem riteņiem, bet uz priekšu to dzina triju veidu motori ar 2,5, 2,7 un 3,8 litru darba tilpumu. Modeļa Dynamic pirmizrāde notika 1936. gada Parīzes auto izstādē. Speciālisti to nodēvēja par progresīvāko franču, trīsdesmito gadu, auto.

Turpinājums sekos!