Idejas labklājības nodrošināšanai ( 2. daļa)
Kristiāns Andersons
Trīs sivēntiņi
Riley vēsture atgādina stāstu par trim sivēntiņiem, kura sākumā katrs no brāļiem mēģināja uzbūvēt savu māju, bet stāsta beigās notika apvienošanās pie brāļa ar stiprāko māju. Lai vienkāršotu radniecīgo firmu sarežģīto mijiedarbību 1931. gadā Riley Limited uzņēmās vadību pār Riley Engine Company un Midland Motor Body Company. Londonas auto izstādē 1931. gadā parādīja sporta Riley Plus Ultra Nine ar zemo rāmi. Trīsdesmitajos gados Riley programmā ietilpa vairāki jau esošo modeļu varianti ar četru un sešu cilindru spēka agregātiem. Pazīstamākais modelis no tiem bija sedans Riley Falcon ar aerodinamisko virsbūvi. Bez tā vēl bija vairāki sporta automobiļi – Gamecock, Imp, Sprite, Lynx. Starp tiem galvenais bija prestižais, divvietīgais, kompaktais roadsters Imp, kuru izgatavoja uz modeļa Nine bāzes mazās partijās no 1934- 1935. gadam. Vienkāršākajam un lētākajam Riley Sprite bija tas gods nākt un nomainīt 1934. gada Lemānas sacensību varoni, populāro, kādu laiku vienu no prestižākajām, britu mazās klases sporta mašīnām Riley MPH. Francūži Sebilleau un Delarosche 1934. gada Lemānā ar Riley MPH izcīnīja uzvaru savā klasē, bet kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā. Jaudīgāks un plašāks automobilis Riley 8/90 tapa 1935. gadā un uz priekšu tika dzīts ar 2,2 litru V8 motoru.
Gluži kā ļaunais vilks sivēntiņiem, firmai Riley trīsdesmito gadu vidū uzbruka finansiālās problēmas. 1938. gadā Riley kļuva par koncerna Nuffield īpašumu un programmā palika tikai trīs sedani ar četru cilindru motoriem. Tos zem apzīmējuma RM ražoja arī pēc Otrā Pasaules kara, līdz pat 1953. gadam. Mašīnas no 1948. gada tika pie neatkarīgās piekares priekšējiem riteņiem un atjaunotām virsbūvēm. Britu koncerns British Motor Corporation kuplināja savu sastāvu ar Riley 1952. gadā. Par Riley motoru būvētāju profesionalitāti liecina fakts, ka 1,5 un 2,5 litru motori , kurus izstrādāja 1926. gadā bija tik labas kvalitātes, ka tika izmantoti jaunajos sedanos un sporta auto 1953. gadā. Jaunās, pilnveidotās sērijas saucās RME un Pathfinder (Vai to zina Nissan pārstāvji?) RME auto ar 1,5 litru motoru tika pie atjaunotas virsbūves bez sliekšņiem, masīvie priekšējie spārni kļuva elegantāki, bet aizmugures riteņi ieguva sānu aizsargpaneļus. Tajā pat laikā modernizēja arī variantu ar 2,5 litru motoru , kuru nosauca par RMH/Pathfinder. Spēkrata pontona tipa virsbūve stipri atšķīrās no priekšgājējām. Tikai 1957. gadā veco spēkstaciju aizstāja jauns sešu cilindru motors no Austin. Tad RMH/Pathfinder nodeva stafetes kociņu Riley 2,5L, kas bija standarta Wolseley atjaunotais variants ar Austin motoru. Par pēdējo, oriģinālo Riley automobili kļuva sedans Riley 1,5. Pēc tam Riley “noēda’’ unifikācija ar citiem koncerna ražojumiem. Tā sešdesmitajos gados tapa uz Rover Mini bāzētais Riley Elf. Vienlaikus tika priekšā stādīts vēl viens Mini variants Wolseley Hornet. Abu ražotāju, British Motor Corporation locekļu versijas tajā laikā bija vizuāli atšķirīgas, bet mehāniski vienādas.
Varbūt BMW , kas ir paturējis sev tiesības uz Riley marku atdzīvinās to nākotnes Mini modelī?
Komentāri: