Autodroms » Vēsture

Kas ir foto redzamais auto PIERCE ARROW?

10 Mar 2014  

Kristiāns Andersons

Kad atnāca drauga e pasts ar klasiskajiem spēkratiem un to īpašniekiem vecajiem amerikāņu aktieriem bija skaidrs, ka jāķeras pie darba.

Foto redzams PIERCE ARROW automobilis un tā īpašnieks, mēmā kino aktieris Rosko Arbukls ( Roscoe Arbuckle), kurš pazīstams kā ‘’Fatty’’ Arbuckle. Šis vīrs esot bijis darbaudzinātājs pašam Čārlijam Čaplinam.

Lūk, ko man izdevās uzzināt par šo maz dzirdēto, amerikāņu auto marku.

1900. gadā Džordžs Pīrs ( George Pierce), savā darbnīcā Buffalo, izgatavoja automobili ar tvaika dzinēju. Vēlāk sekoja neliela, pasažieru ekipāža ar benzīna motoru no De Dion, kuru izstrādāja Deivids Fergusons ( David Fergusson). Mašīna iepatikās pircējiem un to sāka ražot kā MOTORETTE.

1902. gadā izlaida jaunu modeli ar divu cilindru motoru un 15 zs jaudu, kuru nosauca par ARROW.

Divus gadus vēlāk Fergusonam izdevās radīt lielo bultu GREAT ARROW, kas bija pilnveidotāks modelis un ārēji atgādināja MERCEDES. Sākotnēji auto uzstādīja četru cilindru motoru, kura darba tilpums bija 3770 kubikcentimetri. 1905. gadā pircējs savu GREAT ARROW varēja izvēlēties no diviem variantiem 28/32 HP vai 40/45 HP.

Kopš 1909. gada visus šā ražotāja automobiļus sāka saukt par PIERCE ARROW. Togad ražošanas programmā bija jau trīs modeļi 36HP, 48 HP un 66 HP. Tiem uzstādīja sešu cilindru motorus ar darba tilpumiem 5,7, 7,4 un 10,6 litri. Kopš 1912. gada dzinēja darba tilpums uzauga līdz 13514 kubikcentimetriem, kas 66 HP padarīja par lielākās litrāžas vieglo, amerikāņu automobili. Kopā saražoja 1638 PIERCE ARROW 66 HP un daudzas mašīnas vēlāk pārtapa par ugunsdzēsēju auto.

1913. gadā visas mašīnas ieguva priekšējos spārnos iebūvētus lukturus. Tas ne tikai ļāva saskatīt priekšmetus tumsā, bet arī kļuva par markas atšķirības zīmi.

1918. gadā nāca jauns modelis 47 HP. Dzinējs te bija no diviem cilindru blokiem un katram cilindram bija četri vārsti. 1920. gadā PIERCE ARROW kā viena no pēdējām, amerikāņu markām atteicās no stūres labajā pusē.

1925. gadā uzsāka ražot lētāku 80. sērijas modeli ar bremzēm visiem riteņiem.

Neveiksmīga ārējā izskata dēļ nācās pārtraukt 81. sērijas ražošanu, kuru nepirka.

1929. gadā notika apvienošanās ar mums jau pazīstamo marku STUDEBAKER. Situācija pasliktinājās un to nespēja glābt pat PIERCE ARROW ar V12 motoru.

1933. gadā sērijveida automobilis piedalījās 24 stundu, nepārtrauktā braucienā ar vidējo ātrumu 188 km/h . Izdevās uzstādīt 14 starptautiskos un 65 nacionālos rekordus. PIERCE ARROW uzņēmums atguva neatkarību.

No 1934. gada PIERCE ARROW sāka izlaist ar astoņu un divpadsmit cilindru motoriem.To ražošanu pārtrauca 1938. gadā.

Par 1933. gada Čikāgas Vispasaules izstādes galveno eksponātu kļuva PIERCE ARROW SILVER ARROW. Aerodinamiskās virsbūves stils apsteidza laiku. Te vairs nebija kāpšļu uz kuriem ērti piesēst Arbukla kungam kopā ar četrkājaino draugu. Interesanti, ka vadītāja sēdekļa aizmugurē iemontēja otru instrumentu paneli.

Ja ātrumam seko līdzi pasažieris, tad adaptīvā kruīza kontrole un ātruma radari var atpūsties līdz mūsdienām. Divi rezerves riteņi ievietojās garajos, priekšējos spārnos. Kopā izgatavoja piecas PIERCE ARROW SILVER ARROW mašīnas ar V12 spēka agregātu.  To cena bija ap 10000 dolāru.

Žēl, ka šodien Ženēvas automobiļu izstādē vairāk neatrast PIERCE ARROW.

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.