Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Nesen autodroms.lv rakstīja, ka topošajiem mopēdu vadītājiem būs jāzina arī braucamā uzbūve un jākārto braukšanas eksāmens

Mēs piedāvājam, blakus obligātajai vielai, VESPA braucējiem apgūt arī markas vēsturi. Skolā par tādu centību pārbaudes darbā dotu desmit balles, kas nozīmē izcili.

Motorollera autors, 1946. gada 23. aprīlī, bija slavenais itāļu aviācijas rūpnieks Enriko Pjādžo ( Enrico Piaggio). Viņš ieguva patentu jaunajam izgudrojumam.

Otrā Pasaules kara laikā Piaggio firma ražoja iznīcinātājus itāļu armijai. Sabiedroto karaspēks sabombardēja rūpnīcu 1944. gadā. Palika viens neliels uzņēmums Biellas pilsētā. Piaggio bija jāizdomā ko ražot tālāk? Talkā viņam nāca aviācijas inženieris, ģenerālis Koradino D’ Askanjo ( Corradino D’Ascanio). Šis kungs ir pazīstams kā pirmā, itāļu, kaujas helikoptera AUGUSTA  konstruktors. Uzņēmējs Ferdinando Innočenti ( Ferdinando Innocenti) uzdeva D’ Askanjo izstrādāt vienkāršu, smuku un lētu transporta līdzekli, kas varētu aizvietot automobili un motociklu grūtajos, pēckara gados. Izlaist jauno braucamo Innočenti plānoja savā, cauruļu velmēšanas rūpnīcā.

Runā, ka ģenerālis D’Askanjo nevarēja ciest motociklus un motociklistus, bet bija vēlme realizēt jaunu divu riteņu, motorizētā transporta līdzekļa ideju . Noderēja aviācijas konstruktora pieredze un māka rast risinājumus, kas nebūtu banāli. Tā radās motorollers. Atšķirībā no motocikla tam nebija cauruļu rāmis, bet nesošā virsbūve no štancētām, tērauda loksnēm. Platā loksne arī sargāja pasažieri no riteņu saceltajiem dubļiem. Mazie, motorollera riteņi atgādināja lidmašīnas riteņus Aizmugures ritenis tika montēts pie dzinēja ass. Droši uz motorollera  sēdēt varēja arī sieviete svārkos.

Pasūtītāju Innočenti gan neapmierināja rāmja neesamība. Kur tad likt savas caurules? Tāpēc viņš drīzumā uzsāka pats savu motorolleru LAMBRETTA ražošanu.

Pēc šķiršanās no biznesa partnera ģenerālis D’Askanjo ieradās pie Pjādžo kunga. 1946. gadā sākās motorolleru ražošana, kuriem nosaukumu izdomāja pats Pjādžo. Motora skaņa viņam esot atgādinājusi lapsenes dūkoņu un itāļu valodā lapsene ir VESPA.

Motorollers VESPA kļuva par valsts simbolu. Filmā ‘’Romas brīvdienas’’ Odrija Hepberna kā pasažiere,  brauca pa Romu ar VESPA. Pēc filmas, 1952. gadā pārdošanas apjoms uzauga līdz 100 tūkstošiem.

Vienu no PSRS motorolleriem VJATKA pilnībā nokopēja no VESPA vienīgi krievu braucamajam bija vārgāks motors un lielāki riteņi.

Īpaši niknas lapsenes saucas VESPA 150 TAP. Tās pārbūvēja franču militāristi aprīkojot ar prettanku ieročiem.

Tagad būsiet gatavi eksāmenam uz 10 un VESPA dzimšanas dienas svinībām, pēc kurām jau nav tālu līdz vasarai.