Ford dīlera pašbūvētais auto –ALLARD J2
K
ristiāns Andersons
Nesen ciemojos pie Rīgas Ford dīlera Inchcape Motors Latvia. Demonstrācijas zālē glīti sakārtoti Ford automobiļi gan lielie, braucamie, gan mazie, kolekcionējamie. Tie pēdējie, protams, stikla plauktos. Nekur nemanīju, ka dīlera pārstāvji klusiņām būvētu savu auto, bet vēsturiski tāds fakts ir bijis un par to šodien jums pastāstīšu.
Runa ir par Ford dīleri Londonas Dienvidos Sidniju Herbertu Allardu ( Sydney Herbert Allard). Viņš vēl ilgi pirms slavenās Šelbija COBRA parādīšanās izdomāja, ka Eiropas, sporta automobilim jāuzstāda amerikāņu motors. Tas uzlabotu tehniskos parametrus, samazinātu izmaksas un vienkāršotu ražošanu.
1936. gadā tapa pirmais sporta ALLARD SPECIAL. Dzinējs te bija no Ford, bet virsbūve no sacīkšu Bugatti.
Allarda kungs bija arī vadītājs, izmēģinātājs un pirms Otrā pasaules kara jau tapa pietiekami daudz automobiļu, kuru Ford V8 un Lincoln V12 dzinēji bija ar sānu vārstiem. Pēc kara ( 1946. gadā) viņš dibināja Allard Motor Company, kurā mazās sērijās uzsāka ražot sedanus un sporta auto ar Ford V8 motoru. 1952. gadā Allards uzvarēja ‘’Monte Karlo’’ rallijā ar vienu no paša būvētajiem spēkratiem- modeļa R kupeju. Tolaik jau notika viņa ALLARD markas automobiļu tirdzniecība ASV. Uz turieni auto nonāca bez motoriem un pircējs izvēlējās kādu spēka agregātu grib. Šīm mašīnām varēja būt uzstādīti dažādi dzinēji- Ford, Cadillac, Chrysler. Vienojošais faktors bija tas, ka visi jaudīgie motori tika uzstādīti uz salīdzinoši vieglas un vienkāršas šasijas.
Par slavenāko ALLARD modeli kļuva 1950. gada J2. Tas tapa uz tāda modeļa bāzes, kurš veidots paugurainam apvidum. Spēkratam bija divvietīgs korpuss un motocikla tipa, priekšējie spārni. Aizmugures balstiekārta de Dion bija pietiekami sarežģītas konstrukcijas, bet priekšējā, neatkarīgā balstiekārta bija krietni vienkāršāka. Tās sviras stiprinājās pie priekšējā tilta sijas, kura tika vidū sagriezta.
Galvenais, kas šo auto atšķīra no citiem bija Ford vai Cadillac V8 motors ar vairāk nekā 5,5 litru darba tilpumu un nelielā masa.
Piemēram, 1954. gada ALLARD J2 ar Chrysler 5,4 litru V8 spēka agregātu, kura jauda bija 230 zs, spēja sasniegt 193 km/h ātrumu un no 0- 97 km/h eskrieties 8,0 sekundēs.
Anglijā ieviesa nodokli automašīnām, kuras ir dārgākas par 1000 mārciņām un tas pazudināja ALLARD. Ražošanu pārtrauca 1957. gadā un pārgāja tikai uz pasūtījuma auto būvēšanu. Ražotni pilnībā slēdza 1959. gadā, bet līdz savai nāvei 1966. gadā Sidnijs būvēja prototipus.
Komentāri: