Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Svētdien, slēdzoties pa televīzijas kanāliem reklāmas laikā, uztrāpīju NTV ziņām. Tur bija sižets par to, ka slavenais, Londonas, divstāvu autobuss šogad svin sešdesmito dzimšanas dienu.

Sarkanais autobuss ir kļuvis par neatņemamu Londonas simbolu. Tas rotā gan pastkartes, gan tējas bundžiņas.

Konkrēti runa ir par ROUTMASTER autobusu.

Pirmie spēkrata uzmetumi tapa jau 1947. gadā. No 1954.- 1957. gadam tapa četri maketi un viens no tiem pirmo reizi izbrauca ielās 1956. gada 8. februārī. Pirmais prototips bija gatavs 1954. gada septembrī un tā sanāk šogad jubileja. Sērijveida ražošanu uzsāka vēl divus gadus vēlāk un tā turpinājās līdz 1968. gadam.  Tad nāca efektīvāki, mūsdienīgāki autobusi, kuru apkalpošanai vairs nevajadzēja divus cilvēkus. Kopā izlaida 2876 tādus autobusus.

Savam laikam tie bija moderni autobusi ar neatkarīgo, priekšējo riteņu balstiekārtu, četru pārnesumu, automātisko pārnesumu kārbu, stūres, hidraulisko pastiprinātāju, bremžu, hidraulisko pievadu Divstāvu autobusu masa nesasniedza pat 8 tonnas un tie bija par 2, 3 tonnām vieglāki nekā šodienas autobusi. ROUTMASTER tika būvēts speciāli Londonas pilsētai. Sarkanā autobusa aizmugurē ir vaļējs, pasažieru laukums. Durvju autobusam nebija. No tā varēja tikt ārā un iekāpt iekšā ne tikai pieturās, bet arī stāvot sastrēgumā vai krustojumā.

ROUTMASTER aizvadīšana pensijā notika 2005. gada 9. decembrī. Tad daudzi pilsētas iedzīvotāji atnāca paskatīties kā pēdējais ROUTMASTER ierodas parkā.

2012. gadā pilsētas mērs izsludināja konkursu par 21. gadsimta ROUTMASTER. Tam bija jāatbilst mūsdienu prasībām, lai varētu pārvadāt arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bet bija jāsaglabā aizmugures laukums kā vecajam ROUTMASTER. Par konkursa uzvarētāju kļuva dizaina uzņēmums Heatherwwick Studios. Wrightbus virsbūvju ražotājs apņēmās izgatavot autobusu.

Tautā ROUTMASTER mantinieku iesauca par BORISMASTER, jo mēru, tolaik, sauca Boris Džonsons.

Interesanti, ka pirmā autobusu kompānija sāka apkalpot klientus1829. gadā,  vēl ilgi pirms jubilāra dzimšanas. Par pamatu autobusu projektētāja Džordža Šilbera vadītajam autobusu dienestam kalpoja Parīzes autobusu satiksmes dienests. Šilbera uzņēmumā klientus apkalpoja zirgu ekipāžas.

Autobusi ar motoru parādījās 1899. gadā. Par pirmo sērijveidā ražoto autobusu kļuva B TYPE BUS, kurš parādījās 1910. gadā. Trīs gadus vēlāk pasažierus apkalpoja jau, aptuveni, divi ar pusi tūkstoši šādu autobusu. Maksimālais ātrums bija līdz 16 jūdzēm stundā.

1914. gadā autobusus iesauca kara dienestā, kur tie pildīja mobilā hospitāļa vai munīcijas un pārtikas piegāddātāja funkcijas.

Pēc kara Londonas teritorija paplašinājās un maršrutu kļuva vairāk. 1930. gadā jau veica pie diviem miljardiem braucienu gadā ar autobusu. Tas divas reizes pārsniedza autobusu ceļojumu skaitu pirms desmit gadiem. Autobusu pārvadātāji izīrēja braucamos svinīgiem gadījumiem.

Vai zinājāt, ka senajos laikos autobusa otrajam stāvam nebija jumta? Braukšana otrajā stāvā bija lētāka nekā pirmajā. 1933. gadā, kad pārvadājumi nonāca uzņēmuma London Transport pārziņā., parādījās STL-TYPE autobusi, kur bija nodalīta vadītāja kabīne un jumts otrajam stāvam.

Mūsdienās labākās vietas ir otrā stāva pašā priekšā.

Eksistējot speciāla mājas lapa, kur cilvēki liek fotogrāfijas tieši no autobusa  otrā stāva priekšējās rindas.

Vēl ar divstāvu, pilsētas autobusu esmu braucis Berlīnē. Savukārt Frankfurtē un Rīgā ir sanācis izlaist riņķi ar pilsētas apskates divstāvu autobusu.