Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ja būtu jānosauc mūsu pusē populārākie spēkrati ar gaisa dzesēšanas motoru, tad pirmie nāk prātā Volkswagen Beetle un Zaporožec. Izrādās, ka arī ASV, Sirakūzās, Ņujorkas štatā savulaik būvēja automobiļus ar gaisa dzesēšanas motoru. Runa ir par Franklin mašīnām. Jau 1895. gada 12. decembrī Herberts Franklins ( Herbert H. Franklin) dibināja pirmo metāla liešanas uzņēmumu pasaulē. 1901. gadā kopā ar inženieri Džonu Vilkinsonu ( John Wilkinson) uzbūvēja gaisa dzesēšanas dzinēju. Autobūves kompāniju Franklin dibināja 1902. gadā. Franklins uzņēmumā pildīja prezidenta, bet Vilkinsons galvenā inženiera amatu. Koledžas laikos Vilkinsons bija atlēts beisbolā vieglatlētikā un futbolā. Savukārt savu pirmo auto Vilkinsons uzbūvēja jau 1900. gadā. Viņš uzaicināja Franklinu izmēģināt savu otro prototipu un Franklina kungs bijis iespaidots, bet trešais Vilkinsona prototips jau bija pirmais Franklin sērijveida modelis. Tās ražojumos jau parādījās moderna auto iezīmes. Ideja bija ražot vieglus un ekonomiskus automobiļus, lai auto īpašniekiem būtu cik vien maz iespējams jānoņemas ar mehāniku. Franklin ieguva reputāciju kā vienkāršs auto tāliem ceļojumiem.    Ražotne izcēlās ar to, ka minimizēja tērauda izmantošanu un izmantoja tikai motorus ar gaisa dzesēšanu. Kā galvenos argumentus tam par labu minēja šādas automašīnas finansiālo izdevīgumu un to, ka tehniskie raksturojumi necieš. No šāda risinājuma ieguva arī automobiļu izskats. Franklin pirmo spēkratu uzbūvēja divos mēnešos un tirgū tas nonāca 1902. gada 23. jūnijā. Franklin kļuva par pirmo četru cilindru spēkratu ASV. Auto svēra 900 mārciņas un stundā varēja nobraukt 12 jūdzes. Pirmajā gadā pārdeva 13 mašīnas par  1,100 dolāriem katru. Savukārt  nākamajā gadā pārdeva jau 184 mašīnas. Parādījās koka riteņi un 1904. gadā šīs markas auto  pārspēja Sanfrancisko –Ņujorkas brauciena rekordu. Franklin izmantoja koka rāmi un eliptiskās atsperes, kas bija standarts līdz 1927. gada beigām. Tērauda rāmjus standartā ieviesa ar nākamo gadu.    1905. gadā Franklin izlaida sešu un astoņu cilindru dzinējus. 1907. gadā  Inovāciju sarakstu papildināja automātiskā aizdedzes apsteidze. Savukārt 1912. gadā stādīja priekšā motoru ar visu mezglu piespiedu eļļošanu, kas pagarināja to darba mūžu. 1914. gadā izlaida sešu cilindru modeli 6-30 un Franklin iekļāvās kopējā plūsmā ar citiem ASV auto ražotājiem. Pārgāja uz stūri kreisajā pusē , centrā novietotu pārnesumu pārslēgu un pilnu elektrisko aprīkojumu. Gadu vēlāk ieviesa alumīnija virzuļus.

Divdesmitajos gados Franklin izlaida 8 000 automobiļu gadā un 1929. gadā sasniedza pīķi ar 14 000 spēkratu.

Video redzams 11. modeļu sērijas spēkrats. Tā pirmizrādi piedzīvoja 1925. gadā un dizaina autors ir Frenks de Kauss ( J. Frank De Causse). Cilindru darba tilpums palika pieticīgs 199 kubikcollas, bet izskats pilnīgi mainījās  ar 119 collu riteņu bāzi un vertikāli restoto ‘’radiatoru’’. Šis  revolucionārs solis šausmināja Vilkinsona kungu un viņš nekavējoties  atkāpās no amata.

Taču 1928. gadā nokrita jau tā ne sevišķi augstie firmas pārdošanas rādītāji. Franklin cieta pirmos, nopietnos zaudējumus. To cerēja labot ar lielu jauno modeļu daudzumu. Nākamajā gadā izdevās sasniegt lielāko saražoto auto skaitu Franklin pastāvēšanas vēsturē. Kompānijas vadība uzskatīja, ka Lielā depresija nav šķērslis jaunu modeļu ieviešanai Franklin piedāvāja lielu virsbūvju variantu izvēli ar nemainīgu priekšējo daļu. Virsbūves veidoja Derham, Willoughby, Holbrook, un īpaši Dietrich uzņēmumi. Par Franklin automobiļa īpašnieku kļuva Čarlzs Lindbergs amerikāņu aviators, pirmais, kurš vienatnē pārlidoja  pāri Atlantijas okeānam, 1927. gada 20. un 21. maijā maršrutā Ņujorka- Parīze.

Firma Dietrich 1929. gadā iepazīstināja ar modeli Speedster, kas patiesībā bija četru durvju sedans ar nolaižamu jumtu. 274 kubikcollu, sešu cilindru Franklin motors darbināja arī Waco biplānu. 1930. gadā izlaida 100 zs dzinēju. Togad parādījās 14. sērijas modelis  ar jaunu radiatoru un side- blast dzesēšanu . Gaiss šeit kustējās šķērsām uz abām bloka pusēm no kreisās uz labo. Kā arī elegantie Pirate modeļi paslēpa kāpšļus, lai padarītu tos tīrus no dubļiem un iekāpšana būtu civilizētāka.

Pirmo Franklin automobili ar divpadsmit cilindru motoru  stādīja priekšā 1932. gadā. Tas bija Franklin V12 (17. sērijas modelis)   ar 153 km/h lielu ātrumu. Virsbūvi veidoja Dietrich, bet motors bija 415 kubikcollu V12 spēka agregāts ar kompresoru. Auto riteņu bāze 144 collas.  Tomēr cena bija augsta 4,400 dolāru un  pārdeva tikai dažus , bet 1933. gadā cenu samazināja līdz  2,885 dolāriem. Tika saražoti tikai 200 eksemplāri.  Par pēdējo Franklin modeli kļuva lētais Olympic ar sešu cilindru motoru, Reo šasiju un virsbūvi. 1934. gadā Franklin bankrotēja. Patenti nonāca Air Cooled Motors Corps ( vēlāk Franklin Engine Co) rūpnīcas rīcībā, kas Sirakūzās specializējās vieglu sešu cilindru horizontālo opozītdzinēju lidmašīnām ražošanā. Sešu cilindru Franklin helikoptera motors, pārveidots uz ūdens dzesēšanu darbojās 1947. gada Tucker automobilī.

Tas jau būs stāsts citai reizei!

Kristiāns Andersons