Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Ar dažādiem ražotājiem un nosaukumiem ir bijis saistīts šī stāsta varonis, kuru kāds varbūt ir

aizmirsis, bet mēs atgādināsim.

“Talbot” pirmsākumos bija”Clement Talbot”, britu  marka no Francijas ievesto “Clement Gladiator ” spēkratu tirgošanai. 1902. gadā dibināto uzņēmumu ”Clement Talbot” finansēja Šrusberijas grāfs Talbots. Britu kompānija šos ievestos auto nodēvēja par ”Clement Talbot”. Kopš 1903. gada Francijas uzņēmums saucas ”Clement  Bayard”.  Sākot no 1905. gada Lielbritānijā tos pārdeva kā no jauna izstrādātus modeļus ar “Talbot” nosaukumu. Pirmā Pasaules kara laikā uzņēmums ražoja ātrās palīdzības transporta līdzekļus. Paralēli līdz 1919. gadam darbojās atsevišķi Francijas un Anglijas uzņēmumi ar paralēlu ražošanu un tirdzniecību. Tad Francijas uzņēmums “Darracq” nopirka “Talbot” uzņēmumu un sāka ražot “Talbot- Darracq” markas produkciju. Tas vēl ir tikai lielās pirkšanas un pārdošanas sākums. Kā teica multfilmas Sisidra varonis “Vēl daudz pamācību priekšā, liekam jaunu bildi iekšā”. Tā kompānija “Darracq” tika reorganizēta un iekļauta konglomerāta “Sunbeam-Talbot-Darracq” ( STD) sastāvā.

Divdesmitajos gados uzņēmumā strādāja Šveices izcelsmes inženieris Džordžs Roešs (Georges Roesch), kura vadībā 1926. gadā tapa “Talbot 105”. Ar šā modeļa auto trīsdesmito gadu vidū tika gūti panākumi sacīkstēs. Impērijas laiku pa laikam mēdz sabrukt un tā notika arī ar STD. Tad “Clement – Talbot” nonāca “Rootes Group” pārziņā, kam vairāk interesēja peļņa nekā jaunu inženiertehnisku risinājumu radīšana. Tādēļ jau esošos modeļus vienkārši pārsauca. Francijas uzņēmumu nopirka Entonijs Lago lai vēlāk izmantotu “Talbot” nosaukumu. Anglijā “Sunbeam Talbot” darbojās līdz Otrajam Pasaules karam. Kara laikā uzņēmums darbību pārtrauca, lai atdzimtu 1946. gadā, taču “Talbot” marka atkal piedzīvoja kritienu jau 1955. gadā. Savukārt “Sunbeam” turpināja darbu “Rootes Group” sastāvā līdz 1967. gadam, kad to pārņēma”Chrysler”. Francijas uzņēmums “Talbot-Lago” pēc kara noturējās līdz 1959. gadam. Gadu iepriekš to jau bija nopircis uzņēmums “Simca”. “Chrysler” apvienoja Anglijas un Francijas uzņēmumus, izveidojot “Chrysler Europe”. “Talbot” vārdu toreiz neizmantoja, jo viss tika ražots ar “Chrysler” piecstaru zvaigznes logo. Pēdējais šajā pirkšanas un pārdošanas karuselī iesaistījās koncerns “PSA – Peugeot Citroen”, kas 1978. gadā ieguva savā īpašumā “Chrysler Europe”. Līgums paredzēja, ka 1979. gadā francūži zaudē tiesības uz “Chrysler” zīmolu. Tad tika pieņemts lēmums atkal reanimēt “Talbot” marku, kas pārstāvētu “Simca” dārgākos modeļus. Lielbritānijā “Simca – Talbot” mašīnas tirgoja ar “Sunbeam” nosaukumu. Taču tirgus ir nežēlīgs un 1984. gadā Francijā “Simca” tirgus daļa bija 10%, bet “Talbot” tikai 3%. Drīzumā pieņēma lēmumu par nerentablo “Simca”, “Talbot” un “Sunbeam” zīmolu likvidāciju. Rūpnīcas Francijā un Anglijā pārorientējās uz Peugeot modeļu ražošanu.

Darbi ko paspējām veikt

Tieši tā raugoties uz šo nemitīgo īpašnieku maiņu rodas jautājums, pa kuru laiku uzņēmumam strādāt? Modeļi tomēr tapa un pēdējais “Rootes Group” ražojums saucās “Hilman Avenger” (“Rootes Group” ietilpa vairāki ražotāji “Hillman”, “Matra”, “Talbot”, “Simca”, “Sunbeam”, “Humber”, kas vēlāk ieguva “Chrysler” vārdu. “Avenger” bija kompaktklases auto, kuru ražoja kā divu vai četru durvju sedanu vai piecdurvju universālu . Dzinēji bija ar 1,3, 1,5 un vēlāk 1,6 litru tilpumu. Ar “Talbot” vārdu tā ražošana turpinājās līdz 1981. gadam, kad beidza pastāvēt arī “Sunbeam” marka. Nākamais modelis bija trīsdurvju hečbeks “Talbot Samba” uz “Peugeot 104” bāzes. Pazīstams arī kā “Citroen LN/LNA”.Kā “Ford Granada” modeļa sāncensis tika iecerēts “Talbot Tagora”, taču neguvis automīļu atzinību “Tagora” 1983. gadā pazuda no skatuves. Lielajam Francijā ražotajam sedanam bija 2,2, 2,3, un 2,7 litru dzinēji. Vēl līdz 1985. gadam ražošanā noturējās “Talbot Horizon”, ko “Chrysler Europe” ietilpstošā “Simca” darbinieki 1977. gadā iecerēja kā “Pasaules auto”. Tas nozīmē, ka “Horizon” tiktu tirgots Atlantijas okeāna abās pusēs. Taču tā ieviešana sakrita ar grūtu laiku “Chrysler Europe” vēsturē un nonākot franču ražotāja paspārnē auto kļuva par “Talbot Horizon”. Tiesības uz “Talbot” nosaukumu pārceļoja uz PSA koncernu kopā ar “Simca” iegādi. Kompaktais hečbeks ar piecām durvīm “Talbot Horizon” bija apgādāts ar 1,1, 1,3, un 1,5 litru dzinējiem . 1978. gadā tas ieguva Eiropas gada auto titulu. Ziemeļamerikā šo mašīnu pazina kā “Dodge Omni” vai “Plymouth Horizon”.Amerikai domātās mašīnas bija ar lielākiem dzinējiem un Mac Pherson tipa balstiekārtu priekšā, kur titulētajam eiropietim bija torsiona piekare. “Chrysler” koncerna vadība pieprasīja, lai par spīti spēkrata Eiropas izcelsmei, kuru vēlējās apslēpt, auto būtu borta dators un elektroniskā aizdedze kā ASV konstrukcija. Vēlāk šo modeli nomainīja “Peugeot 309”, kas bija domāts kā “Talbot Arizona”, taču slikto “Talbot” pārdošanas rezultātu dēļ kļuva par “Peugeot”. Pats pēdējais auto ar “Talbot” vārdu tapa sadarbojoties PSA koncernam ar “Fiat”. Tas bija mikroautobuss “Talbot Express”, kuru ražoja Itālijā kopā ar “Fiat” busiņu “Ducato”. Ražošana sākās 1986. gadā, kad “Talbot” beidza darboties vieglo pasažieru auto segmentā un turpinājās līdz 1992. gadam, kad “Peugeot” pilnībā pārtrauca izmantot savulaik grāfa doto zīmolu.