Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Ja tipogrāfijā vairs nedrukā iespieddarbus, bet ir ķērušies pie auto ražošanas, tad auto mēdijiem par to ir jāpastāsta.

Mēs to darīsim kā atskatoties atpakaļskata spogulī uz to, kas ir sanācis.

Kad sers Herberts Ostins ( Herbert Austin) 1905. gadā dibināja firmu ar savu vārdu, viņš pat iedomāties nevarēja, ka viņa automobiļu kompānija kļūs par lielāko Lielbritānijā un iegūs pasaules slavu.

Pirms ķerties pie sava uzņēmuma grožiem, Herberts Ostins bija WOLSELEY ģenerāldirektors.

Tur tika izveidots ne mazums oriģinālu un perspektīvu konstrukciju.

Bijušās tipogrāfijas telpas, kurās Ostins sāka veidot savu uzņēmumu, atradās Longbridžā, uz dienvidiem no Birmingemas.

Pirmo AUSTIN automobiļa projektu parādīja Londonas auto izstādē 1905. gada rudenī, bet pie īstas mašīnas, AUSTIN 25 HP ENDCLIFFE PHAETON, interesenti tika nākamā gada aprīlī un atsauksmes bija labas.

Tas bija klasiskas konstrukcijas auto – izturīgs un solīds, kā visi AUSTIN pirms Pirmā Pasaules kara. Motora četri cilindri tika atlieti atsevišķos blokos ar divām sadales vārpstām, kas novietotas no abām pusēm. Viena ieplūdes vārstu piedziņai, bet otra izplūdes vārstu piedziņai.

Pēc dažiem gadiem uzņēmums jau varēja piedāvāt veselu mašīnu gammu ar četru cilindru motoriem un jaudu no 10 – 40 zs. Bija arī viens sešu cilindru spēka agregāts ar 50 zs jaudu.

AUSTIN, 1908. gadā, izlika trīs auto uz Francijas Grand Prix starta, taču tie finišēja tikai 15., 18., un 19. vietā. Vieglais un lētais AUSTIN 7 HP tika uzbūvēts 1909. gadā un pēc tam uzņēmums atsāka lielāku mašīnu ražošanu.

Auto bija viena cilindra, viena litra motors un tieši ar tādām vienkāršām, nedārgām mašīnām AUSTIN firma kļuva slavena. Vienlaikus parādījās samērā neparasts vieglais auto AUSTIN 15 HP, kur vadītāja vieta atradās virs dzinēja. Spēkrats bija ļoti kompakts, bet apjomīgais salons bija nodalīts no vadītāja vietas. AUSTIN 15 HP ilgu laiku strādāja par taksometriem.

Pēc kara tika pieņemts lēmums veidot nelielu modeļu gammu, par pamatu ņemot AUSTIN 20 HP ar 3620 kubikcentimetru motoru, bet pēc tam nāca vieglais AUSTIN 12 HP ar 1661 kubikcentimetru spēka agregātu. Šis modelis izrādījās tik veiksmīgs, ka ražošanā noturējās līdz 1947. gadam.

Dzinēja darba tilpumu AUSTIN 12 HP, 1926. gadā, palielināja līdz 1861 kubikcentimetriem.

Vēlāk, 1927. gadā, sekoja modelis AUSTIN 16 HP.

Viena no zīmīgākajām un leģendārākajām mašīnām – AUSTIN SEVEN, ar četru cilindru motoru, parādījās 1922. gadā. Herberts Ostins pārliecināja kompānijas direktoru padomi, ka maza mašīna būtu populārāka par lielu.

Auto par pamatu kalpoja PEUGEOT QUADRILETTE.

AUSTIN SEVEN bija ļoti viegls un kompakts ar spieķu riteņiem. Auto varēja braukt četri cilvēki. Trīsdesmito gadu sākumā debitēja AUSTIN TEN ( 10 HP 1932.) ar četru cilindru motoru, kura darba tilpums bija 1125 kubikcentimetri.

Modeļa AUSTIN SEVEN modernizācija sekoja 1939. gadā un to pārsauca par AUSTIN 8 HP. AUSTIN skaitījās diezgan konservatīvs ražotājs, tomēr tas netraucēja ražot populārus, vienkāršus spēkratus. Neatkarīgā priekšējo riteņu balstiekārta parādījās tikai 1947. gadā.

To uzstādīja modelim AUSTIN A 40 DEVON. Vēlāk parādījās A 90 ATLANTIC ar amerikāņu stila formām. Šo auto, pircēju pievilināšanas nolūkos, nedēļu, sliktos laika apstākļos, izmēģināja Indianapolisas trekā. 1952. gadā notika apvienošanās ar MORRIS marku un izveidojās koncerns BRITISH MOTOR CORPORATION.

Piecdesmito gadu pirmajā pusē AUSTIN sadarbojās ar amerikāņu firmu NASH. Priekš tās Longbridžā izlaida vieglu, divu durvju automobili METROPOLITAN ( 1954.). Mašīnai bija diezgan oriģināls un pievilcīgs ārējais veidols, bet dzinēja darba tilpums līdz 1500 kubikcentimetriem. Daudzi pircēji šo, ASV tirgum domāto, spēkratu uzskatīja par Amerikā ražotu. Taksometrs FX 4 debitēja 1958. gadā un noturējās ražošanā līdz pat 1997. gadam.

Par prieku misteram Bīnam un citiem AUSTIN MINI faniem, 1959. gadā, dzima šis, visiem pazīstamais, auto. AUSTIN to sākumā pārdeva kā SEVEN.

Spēkratu izstrādāja inženieris Aleks Issigonis ( Alec Issigonis) . Tika iegūta ļoti kompakta mašīna ar riteņiem virsbūves stūros. Mazais auto piedalījās rallijā un kļuva par vairāku sacīkšu uzvarētāju. Austrālijā un Portugālē izlaida vaļēju MINI variantu  MOKE. Jauns modelis AUSTIN 1100 debitēja 1962. gadā, bet divus gadus vēlāk nāca solīdākais AUSTIN 1800. Ekonomiskās krīzes rītausmā, 1968. gadā, BRITISH MOTOR CORPORATION un LEYLAND izveidoja lielāko autoražotāju grupu Lielbritānijā BRITISH LEYLAND. Pēc gada tā laida klajā hečbeku MAXI ar augšvārstu motoru. Sekoja grūti gadi un 1970. gadā MAXI ieguva 1,75 litru motoru.

Sedans ALLEGRO ( 1973.) ar 1,1 un 1,7 litru dzinējiem bija kā sēriju 1100 un 1300 tālāka attīstība. Jaunais PRINCESS parādījās pēc diviem gadiem. Šim vidējās klases sedanam uzstādīja 2,2 litru dzinēju. Astoņdesmitais gads nāca ar modifikāciju MAXI 2 un vēl viens jaunums bija mazlitrāžas modelis METRO. 1982. gadā izveidojās AUSTIN –ROVER grupa. Vēlāk, viens pēc otra, sekoja divi jauni auto MAESTRO un MONTEGO.

1986. gadā izveidojās ROVER GROUP.

1988. gadā BRITISH AEROSPACE nopirka ROVER. Tā AUSTIN marka, 1989. gadā, beidza darbību. ROVER no AUSTIN saņēma mantojumā modeli MINI, kas kļuva par ROVER MINI.