Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Šodien pastāstīšu par Ruxton automobiļu marku no ASV, kurai šķiet bijis visīsākais dzīvesstāsts no līdz šim autodroms.lv vēstures sadaļā aprakstītajām markām.
Iemesls tik īsam mūžam bija Lielās depresijas sākums. Idejas gan entuziastiem neapsīka. Viens no tādiem bija Viljams Millers ( William Muller) no uzņēmuma Budd Body Company. Tas ražoja dzelzceļa vagonus un auto virsbūves. Viņš nāca klajā ar ideju par automobili ar priekšējo riteņu piedziņu. Pierunāja savu darba devēju, ka jāizveido prototips, kuru tad varētu pārdot kādam auto būvētājam, kas pasūtīs virsbūvi pie viņiem. Priekšējās piedziņas eksperimentālais spēkrats bija gatavs 1928. gada beigās, bet garais un zemais prototips tapa 1929. gada pavasarī. Tam uzstādīja 268 kubikcollu, rindas, astoņu cilindru motoru ar 100 zs jaudu pie 3,400 apgriezieniem minūtē un trīs pakāpju pārnesumu kārbu, kuru uzbūvēja Millers. Pirmais pārnesums un atpakaļgaita atradās diferenciāļa priekšpusē, bet otrais un trešais pārnesums aiz tā. Mašīnu Ruxton Model C radīja ar domu, lai tā būtu zemāka, vieglāka un ātrāka par Cord L29, kas bija vienīgais konkurents ar priekšējo riteņu piedziņu.
Viens no Budd Body Company direktoru padomes locekļiem Arčijs Endriuss ( Archie Andrews), kurš strādāja arī Hupmobile vadībā, saskatīja jaunajā mašīnā potenciālu. Viņš piedāvāja konceptauto Hupmobile, taču tie atteicās.
Tika nolemts dibināt jaunu ražotni. New Era Motors, kas tirgotu Ruxton mašīnas. Auto nosaukums nāk no Viljama Rukstona ( William Ruxton), kurš tika pieaicināts kā investors. Milleru Endriuss pieņēma viceprezidenta amatā Kaut gan Rukstons nolēma projektu neatbalstīt, nosaukums palika. Rukstons nebija par to priecīgs un iesūdzēja Endriusu tiesā.
Akciju tirgus sabrukums neļāva Endriusam panākt vienošanos ar Marmon kompāniju. Neviens negribēja sākt Ruxton ražošanu.
Kompānija Moon Motors no Sentluisas piekrita būvēt Ruxton automobili 1929. gada novembrī. Konkurēt ar citiem ražotājiem šim uzņēmumam traucēja novecojušais aprīkojums. Lai sekmētu Ruxton automobiļu ražošanu Endriuss nopirka Moon Motors akcijas un pārņēma kontroli pār uzņēmumu. Pārņemšana nenotika gludi un Moon Motors iepriekšējais vadītājs iebarikādējās uzņēmuma galvenajā mītnē. Endriuss ielauzās ar policiju un atkal sekoja tiesu darbi.
Beidzot, 1930. gada jūnijā izdevās uzsākt pastāvīgu Ruxton automobiļu ražošanu divās rūpnīcās gan Moon, gan Kissel, kur tapa mašīnas transmisija un ritošā daļa. Auto cena bija 3,195 dolāri. Spēkrata Woodlight lukturi izskatījās smukāk nekā darbojās. Ne visiem Ruxton uzstādīja šos lukturus, bet tiem kam tādi bija, īpašnieki mainīja lukturus pret normāliem starmešiem vai brauca gaišajā diennakts laikā.
Dažu Ruxton modeļu krāsojumā izmantoja platās joslas, kur baltā krāsa sajaukta ar spilgtām krāsām, kas padarīja automašīnu garāku no skata. Dizainers un arhitekts Jozefs Urbans ( Joseph Urban) ,kopā ar savu meitu, veidoja šādu krāsu shēmu. Interesanti, ka Ruxton automobilim nav kāpšļu. Par virsbūves dizainu atbildīgs Jozefs Ledwinka ( Joseph Ledwinka) . Viņš paņēma angļu Wolseley 21/60 automobili un pārveidoja virsbūves paneļus tā, lai tie derētu zemajai Ruxton šasijai. Auto sanāca 10 collas zemāks par laikabiedriem.
Nepacietīgais Endriuss atkal mēģināja pārņemt kompāniju pērkot akcijas, bet brāļi Kisseli pretojās un Kissel tāpat kā Moon kompānija sabruka. 1930. gada novembrī. Ruxton ražošanu pārtrauca. Saražoto auto skaits variē starp 96 un 400. Līdz mūsdienām saglabājušies 19, vai mazāk, eksemplāri. Starp rodsteriem un sedaniem bija divi faetoni un viens auto ar town car virsbūvi. Daži no spēkratiem netika pārdoti līdz 1932. gadam. Automobilis ar šasijas numuru 10C64 piederējis Endriusa zobārstam. Diemžēl no Ruxton Endriuss nesaņēma nekādus ienākumus.
Kristiāns Andersons