Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Nu jau 36 gadus BMW 3. sērija ir izmantojusi lieliskās piedziņas tehnoloģijas priekšrocības vairāk, nekā gandrīz jebkurš cits modelis. Nomainoties piecām paaudzēm, BMW 3. sērijas dzinēji vienmēr ir bijuši inovatīvu tehnoloģiju pionieri un noteikuši dzinēju konstrukcijas attīstību.  Rezultātā četru un sešu cilindru dzinēji, katrs no tiem modernākais savā laikā, ir bijuši starptautiski atzītās, sportiskās vidējās klases sērijas panākumu pamatā. Turklāt, pateicoties savai dinamiskajai un nemainīgi efektīvajai piedziņas tehnoloģijai, BMW 3. sērija ir kļuvusi par jaunas sportisko automobiļu kategorijas izveidotāju un arī par augstākās kvalitātes segmenta bestselleri.  Ar katru jaunu modeli sērija ir nostiprinājusi savu pozīciju, arvien vairāk konkurentiem pārņemot sportisko, kompakto augstākās klases sedanu koncepciju.

Papildus izcilajai vadāmībai un pateicoties saskaņotajai aizmugures riteņu piedziņai un stūrēšanai, kas pasargāta no negatīvas ietekmes, BMW 3. sēriju raksturo jaudīga un izcila dzinēju tehnoloģija.  Jau kopš pašiem pirmsākumiem 1975. gadā, četru cilindru dzinēji, kam 1977. gadā sekoja sešu cilindru versijas, nodrošinājuši maksimālu efektivitāti: lielas jaudas un zema degvielas patēriņa apvienojumu. Sākot ar 2008. gada modeli, izcilie un arvien vairāk pilnveidotie dzinēja raksturlielumi ir apvienoti zem BMW Efficient Dynamics nosaukuma. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību visi šobrīd pieejamie BMW 3 sērijas dzinēji ieņem īpašu stāvokli konkurences vidē.

Sākumā bija jaudīgs četru cilindru dzinējs.

1975. gadā izlaistajiem pirmajiem 3. sērijas BMW modeļiem bija četru cilindru benzīna dzinēji. Visi modeļa varianti – BMW 316, BMW 318, BMW 320 un BMW 320i – piedāvāja saistošu un aizraujoši jaudīgu dinamiku. BMW 320i dzinējs ar degvielas iesmidzināšanas tehnoloģiju un 92 kW/125 ZS nodrošināja vislielāko šīs paaudzes dzinēju jaudu. Tolaik Eiropas vispopulārākā automobiļu žurnāla lasītāji nekavējoties ievēlēja izcilo BMW 320i par “pasaules labāko sedanu” kategorijā līdz diviem litriem.

Kopš 1977. gada seši cilindri: BMW 320/6 un BMW 323i.

1977. gadā sērijas panākumus vainagoja BMW 320/6 un jaunais klāsta modelis BMW 323i ar tikko izstrādātajiem sešu cilindru dzinējiem. Abu modeļu priekšrocības bija ne tikai jauda (BMW 323i ar elektronisku dzinēja pārvaldīšanu un tranzistoru aizdedzi, 105 kW/143 ZS), bet arī elastīgums un darbības vienmērība. Kompaktā konstrukcija un lieliskā degvielas ekonomija padarīja sešu cilindru dzinēju par paraugu citiem. Septiņdesmito gadu beigās BMW 323i ieguva kulta auto statusu uz sportu orientētu vadītāju vidū. Vienlīdz pieprasīti bija gan tūninga, gan uzstādīšanas un pārveides speciālisti; šī BMW 3. sērijas lieliskā modeļa izstrādē tika iesaistīti pilnīgi visi piegādātāji. Līdz ar atjaunotajiem četru cilindru dzinējiem, otrajā dzīves cikla pusē klāstu papildināja jauns modelis – BMW 315 ar 55 kW/75 ZS

BMW 3. sērijas otrā paaudze: sportisks sniegums un arī dīzeļdzinējs.

Pat jaunais otrās paaudzes modelis, kas tika izlaists 1982. gadā, četru cilindru BMW 316 ar 66 kW/90 ZS un elektroniski vadītu karburatoru, liecināja par sportisku dvēseli. Divām sešu cilindru variācijām bija elektroniski kontrolēta degvielas iesmidzināšanas tehnoloģija. Klāsta vadošais BMW 323i modelis ar 102 kW/139 ZS piedāvāja izcilu sniegumu un, pateicoties piecpakāpju pārnesumkārbai ar paātrinošo pārnesumu, vidējais degvielas patēriņš bija 8,9 litri/100 km. BMW inženieri izvēlējās sportisku pieeju arī degvielas ekonomijas jautājumam. 1984. gadā tika prezentēts jauns sešu cilindru dzinējs, kas bez kompromisiem tika orientēts uz griezes momentu un ekonomiju. BMW 325e nodrošināja 90 kW/122 ZS no 2,7 litru darba tilpuma, patērējot tikai 8,4 litrus benzīna uz 100 km. Turklāt tas bija pirmais BMW 3. sērijas modelis, kas pieejams tikai ar katalizatoru. Ar BMW 325e BMW 3. sērijā tika ieviests vēl viens pasaules līmeņa jaunums – digitālā dzinēja elektronika. Šī tehnoloģija optimizē degvielas iesmidzināšanu un maisījuma sagatavošanu. Sensora kontrolēto sistēmu BMW jau 1979. gadā izmantoja motosportā. Tā nodrošināja iepriekš neredzētu darbības vienmērību, cita starpā ļaujot arī pārņemt degvielas padeves atslēgšanu.

1985. gadā tika izlaists pirmais 3. sērijas BMW ar dīzeļdzinēju –BMW 324d. Tā 63 kW/86 ZS vienrindas sešu cilindru dzinējs apvienoja dīzeļdzinējam neraksturīgu sportisku braukšanas sniegumu un dīzeļdzinējam raksturīgo dīzeļdegvielas patēriņu – mazāk kā 7,0 l/100 km. Pateicoties digitālajai dīzeļdzinēja elektronikas tehnoloģijai (elektroniski kontrolētai degvielas iesmidzināšanai), kas drīzumā tika ieviesta, bija iespējams vēl vairāk uzlabot BMW 3. sērijas sedana sniegumu, komfortu un degvielas ekonomiju. 1985. gadā tika radīts arī BMW 3. sērijas visjaudīgākais dzinējs: BMW M3, kura sporta versija vēlāk kļuva par visu laiku veiksmīgāko sacīkšu auto, jaudas avots bija 147 kW/200 ZS 2,3 litru 4 vārstu dzinējs.

Trešā paaudze: liela jauda, zemāks degvielas patēriņš un VANOS.

Deviņdesmito gadu beigās, kad tika izlaista BMW 3. sērijas trešā paaudze, jaunajiem sešu cilindru dzinējiem bija divas kloķvārpstas un 4 vārstu tehnoloģija. Vēlāk BMW 3. sērijai tika ieviesta maināmi VANOS kloķvārpstas pielāgojumi, uzlabojot griezes momentu un degvielas ekonomiju. Savu debiju sedanā piedzīvoja jauns sešu cilindru dzinējs – BMW 325td bija 2,5 l, 85 kW/115 ZS dzinējs, kas 1993. gadā atnesa sporta dīzeļa uzvaru sērijai jaunu pagrieziena punktu: zem 325tds pārsega atradās jauns sešu cilindru agregāts ar turbokompresoru un starppakāpju dzesētāju, nodrošinot 105 kW/143 ZS un paātrinājumu no 0 līdz 100 km/h  10,4 sekundēs. 1995. gadā sešu cilindru pelēkā čuguna dzinēju korpuss tika nomainīts uz alumīniju. BMW 328i ar 142 kW/193 ZS ieņēma klāsta vadošā modeļa vietu, 8,5 l/100 km degvielas patēriņš bija pavisam pieticīgs rezultāts tā jaudai, sniegums bija ievērojams arī konkurences vidē.

Ceturtās paaudzes vēl vairāk uzlabotā efektivitāte.

BMW 3. sērijas ceturtajā paaudzē BMW 320d debitēja kā pirmais BMW dīzeļdzinējs ar tiešo degvielas iesmidzināšanu. Tam bija 100 kW/136 ZS un tas sasniedza maksimālo ātrumu 207 km/h ar vidējo degvielas patēriņu tikai 5,7 l/100 km. Visievērojamākais sešu cilindru benzīna dzinēju jauninājums bija Double VANOS, kas nodrošināja labāku griezes momentu, jo nu bija iespējams optimāli pielāgot gāzu apmaiņu un sadegšanu dzinēja ātrumam un noslodzei visā ātruma diapazonā. Sākot ar 2000. gada modeli, BMW 3. sērijas sedanam ir pieejami trīs sešu cilindru benzīna dzinēji. Klāstā palika BMW 320i un to papildināja BMW 325i un BMW 330i, otrais no tiem ir BMW 328i pēctecis. Šī automobiļa 170 kW/231 ZS 3 litru dzinējs noteica jaunus standartus, pateicoties savam elastīgumam, lielajai jaudai, darbības vienmērībai un efektivitātei. Šis dzinējs, tāpat kā BMW 328i dzinējs pirms tā, kļuva par paraugu citiem. Nemainīgi tika uzlabots arī dīzeļdzinējs: BMW 330d jaunā sešu cilindru dzinēja ar 135 kW/184 ZS un 4 vārstu tehnoloģiju, tiešo degvielas iesmidzināšanu, turbokompresoru ar  maināmu turbīnas ģeometriju un starppakāpju dzesētāju konstrukcijas principi lielā mērā atbilst tiem, kas izmantoti  BMW 320d četru cilindru dzinējam. Ar Common Rail iesmidzināšanu BMW uzsāka izmantot tehnoloģiju, kas līdz pat šai dienai nodrošina optimālu dīzeļdzinēju jaudu un darbības vienmērību. Ar vidēju 6,7 litru/100 km degvielas patēriņu atbilstoši ES standartam, BMW 330d maksimālais ātrums bija 227 km/h, kas tā laika dīzelim ir liels ātrums.

2001. gadā BMW ieviesa VALVETRONIC tehnoloģiju, ko drīzumā izmantoja arī BMW 3. sērijas sedanu dzinējos. Šī pilnībā pielāgojamā ieplūdes vārstu kontrole sevi ir pierādījusi kā ārkārtīgi efektīvs līdzeklis, lai palielinātu jaudu un optimizētu degvielas ekonomiju.

5. paaudze: vēl lielāka jauda un pat vēl labāka degvielas ekonomija.

Nākot klajā tirgū 2005. gadā, sedanam bija pieejamas BMW 330i, BMW 325i, BMW 320i un BMW 320d versijas. Gan benzīna, gan dīzeļdzinēji atkal piedāvāja izcilus jauninājumus. BMW 320d četru cilindru dzinējs ar jaunu otrās paaudzes Common Rail iesmidzināšanu un turbokompresoru ar maināmu turbīnas ģeometriju nu nodrošināja 120 kW/163 ZS. Tāpat kā 110 kW/150 ZS četru cilindru dzinējam, arī abiem sešu cilindru benzīna dzinējiem tagad bija VALVETRONIC slodzes kontrole bez droseles. BMW 330i un BMW 325i 190 kW/258 ZS un atbilstoši 160 kW/218 ZS jauda piedāvāja divu pakāpju izcilo BMW sešu cilindru dinamiku.  Turklāt dzinējiem bija vēl viens satriecošs jauninājums – pasaulē pirmais magnija-alumīnija sakausējuma karteris, ko paredzēts izmantot dzinēju masveida ražošanā. Šis dzinējs svēra tikai 161 kilogramu.

Pasaulē pirmais vienrindas sešu cilindru dzinējs ar BMW TwinPower Turbo tehnoloģiju, augstas precīzijas iesmidzināšanu un alumīnija karteri, no 2007. gada sākotnēji izmantots BMW 335i Coupé, vēlāk tika ieviests arī sedanā. Ar 225 kW/306 ZS no 3 litru darba tilpuma, tas piedāvā jaunu braukšanas dinamikas dimensiju, nodrošinot jaudu, kas līdzvērtīga astoņu cilindru dzinējam bez pūtes, un šajā klasē nepārspētu efektivitāti. Degvielas padevi realizē ar augstas precīzijas iesmidzināšanas tehnoloģiju, otrās paaudzes tiešās iesmidzināšanas sistēmu, ko BMW prezentē pirmo reizi. Pjezo inžektori atrodas starp vārstiem – tiešā aizdedžu sveču tuvumā, tādējādi nodrošinot efektīvāku maisījuma sagatavošanu un sadedzināšanu.

Šībrīža BMW 3. sērijas sedani: pateicoties BMW EfficientDynamics, katrs ir savas klases etalons.

Šībrīža BMW 3. sērijas sedanu dzinēju klāsts, no BMW 316d ar 85 kW/115 ZS un BMW 318i ar 105 kW/143 ZS līdz BMW 335i, nodrošina efektīvu dinamiku un nepārspētu ražojumu daudzveidību. Ikviens BMW 3. sērijas sedans ir savas klases etalons, ja apskatām vislabāko attiecību starp braukšanas baudu un degvielas ekonomiju. Ar nosaukumu BMW EfficientDynamics, nemitīgi tiek atvērtas jaunas nodaļas dzinēju izstrādē. Jaunākais sasniegums ir pazīstams kā BMW 320d EfficientDynamics Edition un nodrošina120 kW/163 ZS ar tikai 4,1 l/100 km vidējo degvielas patēriņu.