Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Līdz brīdim kad ieraudzīju foto, no 1954. gada Ženēvas automobiļu izstādes, ar Alvis Special by Graber automobili es nemaz nezināju par šādas markas eksistenci. Vienīgais, kas nāca prātā uzreiz dzirdot vārdu Alvis ir mūsu slavenais režisors Alvis Hermanis.

Izrādās, ka Lielbritānijā, Koventrijā  no 1919. līdz 1967. gadam eksistēja automobiļu marka Alvis. Sākās viss ar to, ka velsietis, jūras kara inženieris  Tomass Džordžs Džons dibināja uzņēmumu T. G. John and Company Ltd kurš ražoja  stacionāros motorus pēc Hillman  Motor Car Company pasūtījuma. 1919. gadā  uzņēmums izgatavoja pirmo skūteri ar 50 kubikcentimetru dzinēju. To nosauca par Stafford Mobile Pup. Kopš 1921. gada 14. decembra firmas nosaukums bija Alvis Car and Engineering Company Ltd. Džefrijs Frevills uzbūvēja dzinēju, kuru nodēvēja par Alvis un tas deva nosaukumu uzņēmumam. Pirmā Pasaules kara laikā Frevilla uzņēmums praktiski necieta un pat tapa sporta auto projekts Tomass Džordžs Džons nopirka Frevilla izstrādnes  un tirdzniecības marku.

Pats Frevilla kungs skaidroja, ka izvēlējies šādu nosaukumu, jo to viegli izrunāt jebkurā valodā. Pirmā Alvis mašīna 10/30  maksājusi piecus tūkstošus mārciņu, ko var salīdzināt ar mūsdienu Aston Martin cenu. Pašu konstruētais motors nodrošināja spēkrata uzticamību un izturību. Četru cilindru spēka agregātu radījušajam Džefrijam Frevillam bija darba pieredze pie Bentley. Auto bija alumīnija virsbūve. Mašīnas maksimālais ātrums teju 100 km/h. Publiku piesaistīja progresīvāko tehnoloģiju izmantošana. Alvis bija alumīnija virzuļi un eļļošanas sistēma zem spiediena. Kompānija centās būvēt tik automobiļus, cik ļauj personīgo tērauda liešanas un alumīnija uzņēmumu jauda, lai nebūtu nevienam parādā un saglabātu finansiālo neatkarību. Arī auto realizācija notika pašu salonos.  Tomēr ar ekonomiskajām grūtībām nācās saskarties, jo  rūpnīcās bija pats pilnīgākais aprīkojums un lielas summas aizgāja eksperimentālajām izstrādnēm un pētniecībai.

Jauns modelis Alvis 11/40 parādījās 1921. gadā. Dzinēja darba tilpums jau pārsniedza 1500 kubikcentimetrus un assortiments vēlāk izauga līdz piecām modifikācijām. No skata auto līdzinājās kukainim- zems gluds un garš.

Tomass Džons, 1922. gadā nolēma radīt pieejamu auto un pārņēma ciklokāra Bekingema ražošanu, taču tā bija neveiksme un Alvis atgriezās pie dārgu auto būves. Tapa spēkrats ar četru cilindru motoru un priekšējo riteņu piedziņu. Bez kompresora auto spēja attīstīt 50 zs, bet ar turbo pūti jauda pieauga līdz 75 zs. Visiem riteņiem bija neatkarīgā balstiekārta. Mašīna sanāca ļoti dārga, tāpēc trīsdesmito gadu beigās nolēma atgriezties pie klasiskās piedziņas. Ar to apgādāts piemēram, modelis Speed 20, kurš spēja attīstīt 150 km/h ātrumu. Spēkrats startēja sacīkstēs un bija populārs. Tāpēc kompānija strādāja pie modeļa tālākās attīstības un jaunais Speed jau sasniedza 180 km/h ātruma robežu. Divdesmito gadu beigās Alvis automobiļu kopskaits sasniedza astoņus tūkstošus eksemplāru. Tas bija viens no lielākajiem pārdošanas rādītājiem līdz Otrajam Pasaules karam.

Kompānija Alvis 1937. gadā uzbūvēja aviācijas dzinēju rūpnīcu, bet pamata ražotne pārtrauca izlaist automobiļus un ražoja pilnpiedziņas bruņu mašīnas britu armijai. Tapa arī pilnpiedziņas bruņu mašīna ar pusautomātisko pārnesumu kārbu un vadāmiem priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem. Koventrijas rūpnīca tika sagrauta 1940. gadā. Atjaunot ražotni izdevās ar valdības kredītu, kuru piešķīra par nopelniem armijas labā. Par slavenāko no aviācijas dzinējiem kļuva deviņu cilindru, radiālais motors Leonides, kurš pirmo lidojumu veica 1939. gada sākumā.  Šis motors nodrošināja kompānijai nesliktu nākotni. Vēlāk tapa 14 cilindru Leonides Major.

Pirmais, pēc kara auto  modelis Alvis TA14 parādījās jau 1946. gadā. Četru durvju sedans bija paredzēts valsts augstāko amatpersonu pārvadāšanai. Tas kļuva populārs arī aiz Lielbritānijas robežām , jo savās jaunajās mītnes zemēs to pirka turīgākie emigranti no Eiropas, kuriem agrāk bija patikušas Alvis mašīnas. Speciāli priekš pircējiem no ASV tapa TA14 kabriolets TB. Tajā pat laikā Alvis uzsāka sadarbību ar Šveices dizaineru Graberu, kura uzdevums bija piešķirt auto mūsdienīgāku Izskatu, kas veicinātu noietu. Viņš uzkonstruēja nelielā skaitā elegantas un dārgas virsbūves uz Alvis  Three Litre bāzes  priekš pircējiem no Šveices.  Tomēr 1965. gadā Alvis nonāca Rover paspārnē. Stādīja priekšā kopīgi radīto modeli Alvis TF21. Konglomerāts British Leyland pārpirka Rover 1967. gadā un zaudējot lielāko darbinieku daļu Alvis beidza pastāvēt.

Kristiāns Andersons